Stresa dažādās sejas – kas izraisa satraukumu, un kā to mazināt
Foto: Shutterstock

Laiku pa laikam izjust stresu ir normāli, neskatoties uz to, vai trauksmi rada nepatīkama darba diena vai šobrīd tik ļoti aktuālās ziņas par koronavīrusa pandēmiju. Taču, ja satraukums saglabājas vai pat palielinās vairāku dienu vai pat nedēļu garumā, stress var negatīvi ietekmēt veselību. Tāpēc ir svarīgi iemācīties atpazīt stresa izraisītāju dažādās sejas un zināt paņēmienus, kā kaitnieka ietekmi mazināt.

Amerikas Psiholoģijas asociācija izdala trīs stresa kategorijas: akūts – vienreizēja un dzīvi mainoša notikuma izraisīts, piemēram, tuvinieka nāve; akūts un epizodisks – rodas puslīdz regulāri, saskaroties ar nepatīkamām situācijām; hronisks stress – izraisa pastāvīgas problēmas, piemēram, finanses, traumas vai slikta darba vide.

Taču pirms ķerties klāt stresa pārvaldīšanai, vispirms nepieciešams identificēt tā izraisītāju. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem ''Reader's Digest'' un ''The Healthy'', piedāvājam iepazīties ar iespējamajiem stresa izraisītājiem un paņēmieniem, kas var palīdzēt ar tiem cīnīties.

Dzīve pilsētā


2011. gadā žurnālā ''Nature'' publicētais pētījums rāda – dzīve pilsētā ir saistīta ar lielāku garastāvokļa traucējumu un trauksmes risku. Tā laikā pētnieki atklāja, ka skaņas, smaržas un pilsētas dzīves pieredzes ietekmē mandeļveida kodols jeb amigdala un pieres daiva – divas smadzeņu zonas, kas regulē emocijas un stresu. Viens no veidiem, kā samazināt pilsētas dzīves radīto stresu, ir pārcelšanās uz mierpilnāku vietu vai vismaz regulāra atpūta, tostarp atvaļinājuma veidā.

Bērnības trauma


Tādas bērnības traumas kā automašīnas avārija, seksuālā vardarbība, dabas katastrofas un citi notikumi var izraisīt mūža garumā paliekošas sekos, tostarp nespēju regulēt emocijas, koncentrēšanās grūtības, atmiņas problēmas un hronisku stresu. Lai pārvaldītu bērnības traumas radīto stresu, pie tā jāsāk strādāt jau bērnībā. Taču ļoti daudzi pieaugušie cīnās ar neatrisinātām problēmām, kuru sakne meklējama jaunības dienās. Tieši psihoterapija var palīdzēt šos stresa zemūdens akmeņus atrast un piemeklēt rīkus tā mazināšanai.

Tāpat šajā gadījumā var palīdzēt ilgtermiņa vai īstermiņa medikamentozā terapija. Taču ņem vērā, ka tikai speciālists tev spēs piemeklēt labāko ārstēšanās veidu.

Tags

Pasaules Veselības organizācija Sievietes veselība Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form