Stresa dažādās sejas – kas izraisa satraukumu, un kā to mazināt

Amerikas Psiholoģijas asociācija izdala trīs stresa kategorijas: akūts – vienreizēja un dzīvi mainoša notikuma izraisīts, piemēram, tuvinieka nāve; akūts un epizodisks – rodas puslīdz regulāri, saskaroties ar nepatīkamām situācijām; hronisks stress – izraisa pastāvīgas problēmas, piemēram, finanses, traumas vai slikta darba vide.

Taču pirms ķerties klāt stresa pārvaldīšanai, vispirms nepieciešams identificēt tā izraisītāju. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem ''Reader's Digest'' un ''The Healthy'', piedāvājam iepazīties ar iespējamajiem stresa izraisītājiem un paņēmieniem, kas var palīdzēt ar tiem cīnīties.

2011. gadā žurnālā ''Nature'' publicētais pētījums rāda – dzīve pilsētā ir saistīta ar lielāku garastāvokļa traucējumu un trauksmes risku. Tā laikā pētnieki atklāja, ka skaņas, smaržas un pilsētas dzīves pieredzes ietekmē mandeļveida kodols jeb amigdala un pieres daiva – divas smadzeņu zonas, kas regulē emocijas un stresu. Viens no veidiem, kā samazināt pilsētas dzīves radīto stresu, ir pārcelšanās uz mierpilnāku vietu vai vismaz regulāra atpūta, tostarp atvaļinājuma veidā.

Tādas bērnības traumas kā automašīnas avārija, seksuālā vardarbība, dabas katastrofas un citi notikumi var izraisīt mūža garumā paliekošas sekos, tostarp nespēju regulēt emocijas, koncentrēšanās grūtības, atmiņas problēmas un hronisku stresu. Lai pārvaldītu bērnības traumas radīto stresu, pie tā jāsāk strādāt jau bērnībā. Taču ļoti daudzi pieaugušie cīnās ar neatrisinātām problēmām, kuru sakne meklējama jaunības dienās. Tieši psihoterapija var palīdzēt šos stresa zemūdens akmeņus atrast un piemeklēt rīkus tā mazināšanai.

Tāpat šajā gadījumā var palīdzēt ilgtermiņa vai īstermiņa medikamentozā terapija. Taču ņem vērā, ka tikai speciālists tev spēs piemeklēt labāko ārstēšanās veidu.

Psihoterapeite Frena Valfiša skaidro: ''Cilvēkiem, kuri cieš no apkārtējās vides radītās trauksmes, nav izveidojusies psiholoģiska un emocionāla barjera. Tādēļ viss, ko viņi dzird vai redz, viņus ietekmē īpaši spēcīgi.'' Lai mazinātu šo trauksmi, būs nepieciešams darbs ar un rūpes par sevi, kā arī nenāks par ļaunu samazināt dienas laikā patērēto ziņu daudzumu. ''Tāpat var palīdzēt izvairīšanās no negatīviem cilvēkiem un pozitīvas attieksmes saglabāšana,'' papildina Valfiša.

Viens no veidiem, kā samazināt darba izraisītu stresu, ir nodoties fiziskajām aktivitātēm – katru dienu pa 30 minūtēm. Tā var būt pastaiga pusdienu pārtraukuma laikā vai ceļš mājup. Tāpat par ļaunu nenāks izvairīties no tenkām ar kolēģiem – jo mazāk nepatīkamu runu un sajūtu darbā, jo labāk jutīsies. Ja tomēr tevi kaut kas darba vietā nomāc, neizgāz žulti pār kolēģiem, bet mierīgi aprunājies par savām rūpēm ar priekšnieku.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir veselīgu ieradumu uzsākšana, kur fiziskās aktivitātes, atpūta un veselīgs uzturs ir visa pamatā. Tāpat arī kvalitatīvs miegs ir būtisks, lai spētu atjaunot enerģiju un samazināt stresa radīto ietekmi. Savukārt, kad mūsu organisms ir atpūties, paēdis un laimes hormonu pilns, arī prāts jūtas labi, un no stresa nav ne miņas.

Finansiālo problēmu izraisīto stresu nav viegli novērst, bet to mazināt var palīdzēt pozitīvas dzīvesveida izmaiņas. Piemēram, ja problēma ir bezdarbs, nenāks par ļaunu konsultēties ar karjeras konsultantu – ir iespējams atrast tādu, kas konsultēs bez maksas. Savukārt, ja tavi tēriņu paradumi prasa vairāk līdzekļu, nekā ik mēnesi algas dienā saņem, iespējams, jāvelta viens vakars, lai izprastu visus izdevumus un nolemtu, no kā iespējams atteikties.

Tam var palīdzēt veselīgas attiecības ar tuvajiem cilvēkiem – ģimeni, draugiem, mīļoto. Tāpat darbības, kas liek izjust prieku un citas pozitīvas emocijas, var palīdzēt aizgaiņāt trauksmi. Arī svaigs gaiss var palīdzēt izvēdināt galvu un atjaunot ar stresu nesaistītas domas.