Lai gan ne visi modes nami iesaistījās striptīza rādīšanā uz mēles, taču šo ekstrēmo ceļu izvēlējās diezgan daudzi, it īpaši jaunie dizaineri. 2001. gada pavasara sezonas apģērbos skaidri redzamas kailas krūtis zem caurspīdīgiem audumiem, krūšturi kā vairāk vai mazāk nopietni domāts ieteikums vakartērpu garderobei un šorti, kuri tik tikko nosedz sēžamvietu.
Ko jūs brīnaties, tie taču ir vasaras apģērbi, - tā, plecos raustot, skaidro šo meistardarbu autori. Un Maiami vai Sentropēzā šādi apģērbi esot gluži pieņemami.
Kā zināms, modes nedēļas pirmajās dienās savas kolekcijas demonstrē mazāk ietekmīgie un jaunie dizaineri, un viņi jau nu zina, pēc kādiem kritērijiem iekarot pirmās vietas televīzijas ziņās. Tomēr arī nedēļas noslēgumā lielo dizaina zvaigžņu kolekcijās, piemēram, Gianfranco Ferré modeles publikai rādīja arī šo to vairāk nekā tikai tērpus.
Turklāt arī "normālajos" apģērbos bija daudz nepierasta. Piemēram, audumu apdrukas šķita vairāk piemērotas seksuāli izaicinošai valkātājai; bieži izmantotas ultrakrāsas (Rocco Barocco), zigzaglīnijas un noslēpumaina etniskā simbolika.
Pretstatu apvienošana dizaineriem vienmēr sagādā lielu prieku, un arī Milānas skatēs šādām kombinācijām nebija robežu. Dizainera Mario Valentino (nejaukt ar slaveno Romas dizaineri Valentino) kolekcijas tērpos bieži satikās brūnā un tirkīzzilā krāsa.
Antonio d’Errico turpretī savieno zeltu ar gaišu zilo krāsu, vai arī putnu spalvas ar indīgi zaļo. Enrico Coveri kolekcijā vienlīdz eksplozīvas ir gan krāsas, gan apdrukas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
