Teips nav brīnumlīdzeklis. Metode, kuras efektivitātei trūkst zinātniska pamatojuma

Pēdējās dienās viena no aktuālākajām tēmām, par ko cilvēki diskutēja sociālajos tīklos, bija kinezioloģiskais teips. Brīnumlīdzeklis vai iespēja kādam nopelnīt, pacientiem nesniedzot nekādu labumu? Speciālisti uzsver, ka teipošanas pozitīva ietekme uz veselību ir krietni vien pārspīlēta, tomēr tas nenozīmē, ka to vajadzētu izmest mēslainē pavisam.

Diskusiju aizsāka fizioterapeites Ances Veismanes ieraksts blogā. Tajā viņa kritizē speciālistus un iestādes, kas negurdamas slavē teipošanu, piedāvājot to kā risinājumu neskaitāmi daudzām kaitēm. Veismane pati praksē teipus neizmanto jau piecus gadus. Gatavojoties Latvijas Fizioterapeitu asociācijas semināram, speciāliste veica rūpīgu zinātniskās literatūras analīzi par šo tēmu un secināja, ka ļoti daudzu problēmu risināšanā teipošanas efekts ir īslaicīgs, nenozīmīgs un nav ievērojamāks par citām fizioterapijas metodēm, bet noteiktos gadījumos iedarbība pielīdzināma placebo efektam.

Dažādos avotos par teipiem latviešu valodā šai fizioterapijas metodei piedēvē brīnumu lietas. Teipošana uzlabos stāju, mazinās galvassāpes, reiboņus, palīdzēs tikt galā ar sasprindzinājumu plecos, palīdzēs tikt galā ar tūsku un savainojumiem un pat ārstēs iesnas. Cik daudz no solītā patiešām atbilst patiesībai? Veismanes nostāja ir stingra, un arī citi eksperti uzver – teips nav brīnumlīdzeklis. Lai arī terapeite savos izteikumos ir skarba, netrūkst cilvēku, kas uzsver – viņiem teipu lietošana ir nesusi rezultātus un palīdzējusi uzlabot veselību.