Terapija sirdij un prātam: kā mūzika var palīdzēt, kad ir grūti
Foto: Shutterstock

Vai tev kādreiz ir bijis tā, ka ikdienas solī pēkšņi izdzirdi dziesmu, un tā tevi "aizved" atpakaļ uz kādu konkrētu laiku un notikumu? Mūzika ir ārkārtīgi svarīga dzīves sastāvdaļa daudziem jo daudziem cilvēkiem. Mūzikai ir plaša spektra īpašības – tā var padarīt pasākumu lustīgāku, skriešanu vieglāku, emocijas spēcīgākas vai tieši pretēji rimtākas. Nereti var dzirdēt arī par to, ka mūzika palīdz prāta spējām jeb ir mūzika, kas liek smadzenēm augt. Varbūt esi draudzeņu pulkā vai arī dažādās filmās un reklāmās pamanījusi, ka topošās māmiņas uz vēdera liek austiņas vai arī mūzikas atskaņotājā mērenā skaļumā atskaņo mūziku, kas, viņuprāt, vislabāk stimulēs bērna smadzeņu darbību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, cik ļoti tas darbojas vēl ir strīdi, bet skaidrs ir viens – mūzika nevienu neatstāj vienaldzīgu un patiesi pārsteidzoši ietekmē smadzenes. Tieši tāpēc tā tiek izmantota arī terapijā. Mūzikas terapija sevī ietver tādas metodes kā klausīšanās, refleksija un mūzikas radīšana, lai uzlabotu klienta veselību un labsajūtu. Cilvēku ieslīgšana mūzikā var ļaut viņiem vieglāk izpausties, identificēt un apstrādāt grūto pieredzi, attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes vai vienkārši atrast emocionālu atbrīvošanu. Prakses vada sertificēts mūzikas terapeits, un tā var notikt individuāli vai grupas apstākļos. To bieži lieto kopā ar citām terapijām vai medikamentiem.

Kā rakstīts Latvijas mūzikas terapijas asociācijas oficiālājā mājaslapā:

"Mūzikas objektīvā un subjektīvā iedarbība uz cilvēka ķermeni un psihi dod iespēju mūziku izmantot visdažādāko slimību terapeitiskā ārstēšanā vai kā papildterapiju līdzās citām organisku slimību ārstēšanām. Mūzikas terapijas laikā norisinās specifiskas muzikāli – terapeitiskas aktivitātes starp klientu/pacientu un terapeitu. Klientam/pacientam piemērotas mūzikas terapijas metodes pielietojums palīdz risināt dažādas fiziskas un emocionālas problēmas, piemēram, mazināt trauksmi, nervozitāti, hroniskas sāpes, sirdsdarbības, miega, ēšanas traucējumus, depresiju, nomāktību u.c."

Mūzikas terapiju var izmantot ikviens

Kā norāda sertificēta mūzikas terapeite Ieva Malteniece: "Ir sen pierādīts, ka klausoties sev tīkamu mūziku, cilvēks gūst pozitīvas emocijas, kas, savukārt, tieši ietekmē cilvēka labsajūtu un veselību. Mūzika spēj atslābināt, nomierināt un uzmundrināt, atdzīvināt atmiņas un iedvesmot jauniem darbiem. Mūzikas instrumentu spēle veicina vispārējo koordināciju, motoro attīstību un smadzeņu darbību."

Mūzikas terapija der kā pieaugušajiem, tā bērniem dažādās dzīves situācijās. Kā skaidrots portālā "Psyhology Today", šī terapija var palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no trauksmes, depresijas un traumām, apgaismot vai izteikt sāpju avotus. Autisma slimnieki var uzlabot spēju komunicēt un socializēties, izmantojot mūzikas terapijas strukturētu iestatījumu, aktivitātes un attiecības. Terapija tiek praktizēta arī ar pacientiem psihiatriskajās iestādēs, hospisā, kā arī ar viņu aprūpētājiem.

Mūzikas terapija var būt īpaši iedarbīga cilvēkiem ar Alcheimera slimību, demenci un smadzeņu bojājumiem insulta vai traumas dēļ. Muzikāls piedzīvojums, jo īpaši dziesmu dziedāšana no pagātnes, var pavērt logu sajūtu izrādīšanai un emocionālajai apziņai, īslaicīgi ļaujot šiem cilvēkiem izteikties, apzināties savas emocijas un nodibināt sakarus ar tuviniekiem.

Terapija sirdij un prātam: kā mūzika var palīdzēt, kad ir grūti
Foto: Shutterstock

"Es neuzņemos apgalvot, ka mūzikas terapija ir piemērota ikvienam un var visiem palīdzēt. Mūzikas terapija, tāpat kā visas citas terapiju formas ir divpusējas sadarbības rezultāts, kurā pašam cilvēkam ir jāpiedalās un jādarbojas. Mūzikas terapijas iedarbība ir atkarīga arī no terapijas ilguma un biežuma, ka arī citiem ārējiem un iekšējiem apstākļiem. Taču manā darba pieredzē līdz šim nav neviena gadījuma, kurā nebūtu redzama mūzikas terapijas iedarbība," teic Malteniece.

Ko sagaidīt no mūzikas terapijas

Citējot mājaslapā atrodamo informāciju: "Ir pasīvā (receptīvā) un aktīvā (radošā) mūzikas terapija. Pasīvās mūzikas terapijas laikā klientam vai pacientam mūzika tiek atskaņota, aktīvajā mūzikas terapijā viņš dzied un muzicē pats vai/un kopā ar terapeitu. Visbiežāk lietotās mūzikas terapijas tehnikas ir speciālas, pacienta/klienta diagnozei vai vajadzībām piemērotas: mūzikas klausīšanās, vokālas un instrumentālas improvizācijas, kustības."

Malteniece apliecina, ka mūzikas terapijai ir plašs iespēju klāsts, no kura katram klientam tiek individuāli piemērotas atbilstošākās intervences, skaņas, dziesmas un mūzika.

Portālā "Psyhology Today" norādīts, ka, ja klients var un vēlas pārrunāt pieredzi, terapeits var jautāt, kādas skaņas par to atgādina vai ko viņi jūt. Pāris var kopā klausīties dziesmu un diskutēt par emocijām un atmiņām, kuras dziesma izsauc. Vai arī klients var uzrakstīt dziesmu, kas var izgaismot kādu personu vai konfliktu viņu dzīvē vai nodrošināt katartisku attīrīšanos. Terapeits var iesaistīt klientu elpošanas vingrinājumos ar vai bez mūzikas, lai atbrīvotu spriedzi un mazinātu nemieru.

Visi šie vingrinājumi ļauj terapeitam un klientam izpētīt cilvēka iekšējās pasaules psiholoģiskos, ģimenes, sociālos, kultūras un garīgos komponentus. Un klientiem nav nepieciešama nekāda muzikāla apmācība vai talants; prakse nekoncentrējas uz tehniskām prasmēm, bet gan izmanto mūziku kā pārdomu un saziņas līdzekli.

Terapija sirdij un prātam: kā mūzika var palīdzēt, kad ir grūti
Foto: Shutterstock

Kā tā darbojas

Cilvēki jau sen ir novērtējuši mūzikas dziedinošo un katarsisko spēku. Mūzika sākas ar primitīvo ritma izjūtu, kas mums visiem piemīt. Bet mūsdienu mūzikas terapija sākās pēc Otrā pasaules kara, liecina Amerikas mūzikas terapijas asociācijas dati. Kad kopienas mūziķi apmeklēja slimnīcas, lai uzstātos veterāniem, karavīriem bija novērojami gan fiziski, gan emocionāli uzlabojumi, galu galā tas pamudināja iestādes pieņemt darbā speciālistus.

Mūzikas terapiju turpina praktizēt slimnīcās, pievienojot terapeitisko slāni pacientiem, kuri hospitalizēti slimības vai ievainojuma dēļ. Tas var palīdzēt pacientiem tikt galā ar emocionālām traumām un fiziskām sāpēm vai justies pārliecinātākiem, dzīvespriecīgiem un iesaistītiem. Ārpus klīniskās vides cilvēki joprojām var baudīt šīs priekšrocības, jo mūzika var izraisīt emocijas, izraisīt diskusijas, atvieglot izteiksmi un mazināt stresu.

"Ir zinātniski pierādīts, ka regulāri apmeklējot mūzikas terapiju noteiktu laiku, var tikt uzlabotas valodas prasmes, koncentrēšanās prasmes, uzmanības noturība," norāda mūzikas terapeite.

Mūzika un atmiņa

Kā skaidrots portālā "Womanitely", mūzika vai ritms ir palīdzējis cilvēkiem atcerēties to, ko viņi mācās. Piemēram, visi zina alfabēta dziesmu, un tā daudziem jo daudziem palīdzējusi iemācīties alfabētu.

Joprojām notiek pētījumi par to, kā mūzika varētu palīdzēt Alcheimera un demences slimniekiem. Tomēr pētījumi rāda cerīgu ainu. Piemēram, kāds pētījums parādīja, ka smadzeņu vietas, kurās glabājas mūzikas atmiņa, bieži nav bojātas. Pacienti spēja atcerēties bērnības dziesmu tekstus, kad tie tiek dziedāti, nevis tad, kad dziesmu tekstus viņiem nolasa.

Arī Malteniece apstiprina, ka kognitīvo spēju attīstības veicināšana ir viens no bieži sastopamiem mērķiem mūzikas terapijā. Tas īpaši novērojams bērniem vai insulta pacientiem.

Terapija sirdij un prātam: kā mūzika var palīdzēt, kad ir grūti
Foto: Shutterstock


"Esmu pati pieredzējusi, ka bērni, kas nerunā, sāk runāt savus pirmos vārdus un dziedāt kopā ar terapeitu. Bet šādos gadījumos parasti ar bērnu paralēli strādā vairāki speciālisti multidisciplinārā komandā, visi fokusējoties uz vienu mērķi un tas ir intensīvs, bet patīkams darbs," teic viņa.

Mūzika kā garastāvokļa uzlabotāja

Nav pārsteigums, ka mūzika var uzlabot noskaņojumu. Ir veikti pētījumi par mūzikas ietekmi uz pacientiem ar depresiju vai trauksmi. Droši vien mums visiem ir dziesma vai divas, kas vienmēr uzlabo garastāvokli. Varbūt tev ir noteikta mūzika, kuru uzliec, veicot mājas darbus, jo tā motivē un liek ātrāk kustēties. Pētījumi liecina, ka tas attiecas arī uz darba vietu.

Mūzika rada dopamīnu – ķīmisku vielu mūsu smadzenēs, kas uzlabo garastāvokli. Acīmredzot mūzika stimulē arī oksitocīnu – ķīmisku vielu mūsu smadzenēs, kas it kā palīdz mums uzticēties cilvēkiem. To bieži sauc par "uzticības molekulu".

Mocarta efekts

Alfrēds A. Tomatī, franču pētnieks, 1991. gadā izgudroja terminu "Mocarta efekts". Viņš 30 gadus pavadīja, izzinot bērnus ar invaliditāti, un, kad viņi klausījās no Mocarta skaņdarbus astoņas līdz desmit minūtes, īslaicīgi uzlabojās viņu kognitīvās spējas. Viņa pētījumā pat apgalvots, ka šis efekts var uzlabot IQ par astoņiem līdz deviņiem punktiem. Šis pētījums ir ticis bieži apstrīdēts un atzīts, bet, pat tad, ja tas neuzlabo IQ, pacienti var klausīties satriecošu mūziku, ko citādi neklausītos.

Malteniece gan norāda, ka līdz šim nebija Latvijā dzirdējusi par šādu efektu un mūzikas terapija nav ar to saistīta. "Taču komponista Mocarta mūzika ir ārkārtīgi skaista un populāra, tā tiek izmantota receptīvajā mūzikas terapijā. Es arī to, līdztekus citiem skaņdarbiem, esmu pielietojusi darbā ar pieaugušajiem psihiatrijas pacientiem."

Terapija sirdij un prātam: kā mūzika var palīdzēt, kad ir grūti
Foto: Shutterstock

Ir skaidri redzams, ka mūzika ir būtiska cilvēka pieredzes sastāvdaļa. Šī ir tikai aisberga redzamā daļa, kad runa ir par pētījumiem par to, kā mūzika ietekmē smadzenes. Mūzika ir laba smadzenēm, tāpat kā D vitamīns ir labs ķermenim, tāpēc "ķeriet" to un izbaudiet!

Tags

Bērna veselība Mūzika Psihoemocionālā veselība Psiholoģija Demence Insults
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form