Nepareizs ir priekšstats, ka cilvēki, kuri ikdienā izjūt trauksmi, paši to sev rada. Jaunākie pētījumi, kas veikti Viskonsīnas Universitātē, liecina, ka smadzeņu funkcija, kas atbild par depresiju un trauksmes sajūtu, var būt iedzimta, vēsta portāls huffingtonpost.com.
Pētījums tika veikts ar 529 jauniem pērtiķiem. Pērtiķi tika nostādīti salīdzinoši nedrošās situācijās. Ar dažādu ierīču palīdzību tika apskatīta viņu smadzeņu darbība šādās situācijās. Iegūtie rezultāti tika salīdzināti starp radniecīgajiem pērtiķiem.
Pētījumā iesaistīto pērtiķu smadzeņu skenēšana pierādīja, ka tie pērtiķi, kas uz situāciju reaģēja, sastingstot un kļūstot mazāk komunikabli, un pat noslēdzoties sevī, uzrādīja hiperaktīvu vielmaiņas palielināšanos smadzeņu reģionos, kas saistīti ar trauksmes sajūtu.
Pētnieki, salīdzinot radniecīgos pērtiķus, saskatīja līdzības. Viņi uzskata, ka aptuveni 30% agrīnās trauksmes varēja tikt pārmantota.
Citi faktori, kas ietekmē trauksmes izjūtu, ir dzīves pieredze un indivīda dzīves vide.
Lai gan pētījums tika veikts ar pērtiķiem, nevis cilvēkiem, šie dzīvnieki ir ļoti līdzīgi cilvēkiem, runājot par reakciju un uzvedību stresa situācijās.
Zinātnieki, apkopojot dažādus pētījumus, ir secinājuši, ka katrs ceturtais cilvēks savā dzīvē reiz saskarsies ar jautājumu, kas skars viņa garīgo veselību.
Aptaujājot cilvēkus, kuri ikdienā izjūt psiholoģisku diskomfortu, atzīst, ka lielākoties apkārtējie izturas neiecietīgi, pret tiem, kam ir garīgās veselības problēmas.
