Vientulība – apdziedāta dziesmās, izrādīta filmās un nereti arī romantizēta.
Dzīvojot laikā, kad sociālie mediji ir daļa gandrīz no ikkatra dzīves, katru dienu nākas sastapties ar paziņu bildēm no dažādiem pasākumiem, kopības mirkļiem, tuvības un mīlestības brīžiem. Pat vispašpārliecinātākajam cilvēkam tas var likt justies vientuļi un radīt vēlmi izolēties, kas ilgtermiņā var kaitēt ne tikai labsajūtai, bet arī veselībai kopumā.
Varētu teikt, ka mūsdienu pasaule ir vairāk savienota nekā jebkad iepriekš. Draugi, ģimene un svešinieki, kas dzīvo kilometriem tālu, var sazināties uzreiz, pateicoties sociālajiem medijiem un e-pastam. Ikviens var ielēkt lidmašīnā (varbūt ne gluži šobrīd) Rīgā un dažu stundu laikā nonākt Eiropas otrā galā. Lielajās pilsētās saplūst tūkstošiem cilvēku no dažādām valstīm un kultūrām. Laiks un telpa gluži vai sabrūk, satuvinot dažādus cilvēkus, taču, par spīti tam, daudzi no mums joprojām jūtas vientuļi.
Kādā pētījumā ASV atklāts, ka aptuveni 22% amerikāņu apgalvo, ka pastāvīgi jūtas vieni. Savukārt Latvijā 2018. gadā noskaidrots, ka aptuveni 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem pēdējā mēneša laikā jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties. Šādas ilgstošas izolācijas izjūtas var radīt nopietnas – gan garīgās, gan fiziskās – veselības problēmas. Turklāt šāda vientulība bieži ir saistīta ar depresiju, trauksmi un domām par pašnāvību. Ārsti noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kuri ir vientuļi, parasti ir arī paaugstināts asinsspiediens, vājāka imūnsistēma un vairāk iekaisumu visā ķermenī. Izrādās, komunicēšana ar citiem ne tikai padara mūsu dzīvi interesantāku, bet arī ir vitāli svarīga mūsu izdzīvošanai.
Šī iemesla dēļ, iedvesmojoties no “Good House Keeping” un “Health Line”, esam apkopojuši stratēģijas, kā pārvarēt vientulību:
1. Nosauc to.
Teikt cilvēkiem, ka esi vientuļš, var likt justies apdraudētam un apkaunotam. Taču sajūtas izteikšana var būt sākums tās atbrīvošanai. Pasaulē ir tendence stigmatizēt vientulību, uzskatot – ja cilvēks jūtas izolēts, tātad viņš ir neveiksminieks. Šī stigma neļauj atzīties, ka patiesībā esam vientuļi, savukārt šī noliegšana to tikai pastiprina. Lai varētu pārvarēt izolācijas izjūtu, vispirms ir jābūt godīgam pašam pret sevi un par to, ko piedzīvo.
2. Izvērtē cilvēkus, kurus jau pazīsti.
Dažreiz, kad jūtamies vientuļi, mēs neredzam to, kas atrodas tieši mūsu priekšā. Nereti jautājumos, kas saistīti ar pieķeršanos un tuvību, cilvēki skatās kā caur tuneli – ņem vērā tikai atsevišķus aspektus, izslēdzot citus. Piemēram, cilvēks pamana, ka draugi ikdienā nemēdz teikt mīļus vārdus vai nespiež “patīk” sociālo mediju ierakstiem, taču palaiž garām to, ka tie ikreiz piedāvā palīdzību, kad mājās kaut kas jāuzlabo. Kad cilvēki paplašina uztveri, kā definēt mīlestību, viņi bieži atklāj, ka nemaz nav tik vieni.
3. Izproti, ka neesi viens savā vientulībā.
Statistika rāda, ka pasaulē ļoti daudzi jūtas vientuļi. Līdz ar to, ja piedzīvo izolētības izjūtu, zini, ka neesi viens – līdzīga pieredze ir miljoniem citu cilvēku.
4. Esi ziņkārīgs un uzdod jautājumus.
Ir svarīgi saprast, ka vientulību cilvēki dažādos dzīves periodos var uzlūkot atšķirīgi. Pat tiem, kuriem ir šķietami daudz attiecību, var būt izjūta, ka kaut kā pietrūkst. Pajautā sev – kāda ir mana vientulība? Ir jānošķir vientulība, kas parādās ik pa laikam, no hroniskas vientulības. Lielākā daļa cilvēku mēdz justies vientuļi, ņemot vērā mūsdienu individuālistisko, neatkarību atzīstošo kultūru. Taču, ja izjūti vientulību biežāk nekā parasti, ir vērts par to padomāt. Vai kaut kas ir mainījies manās attiecībās, liekot man justies atvienotam no pasaules? Vai esmu rūpējies par savām attiecībām, kā arī izmantojis iespējas veidot jaunas? Varbūt es tīši izolēju sevi? Neatkarīgi no tā, vai vientulība ir neilga vai hroniska, šādi jautājumi palīdz virzīties uz samierināšanos ar to.
5. Nesteidzies.
Ja bieži esi aizņemts vai izjūti stresu, cenšoties tikt galā ar darāmo darbu sarakstu, iespējams, ir laiks piebremzēt. Dažkārt, kad cilvēku ikdienas grafiks ir pārāk noslogots, viņi sāk nošķirt sevi no citiem cilvēkiem, teic psihiatre un grāmatas “Thriving as the Empath” autore Džūdita Orlofa. “Viņus nomāc pārslodze un pārāk liela stimulācija. Tāpēc ir ieteicams atpūsties un darīt to, kas vajadzīgs ķermenim.” Atpūta katram cilvēkam var nozīmēt kaut ko citu – mūzikas klausīšanos, iešanu vannā vai varbūt vienkārši sēdēšanu, nedarot itin neko citu.
6. Atceries par sevis mīlēšanu.
Vienatni var izmantot, lai pievērstu uzmanību sev. “Jums ir jābūt savam labākajam draugam. Es mēdzu meditēt. Ievelku dažas reizes dziļi elpu, atpūšos un lūdzu pārvarēt uztraukumu, bailes un vientulību, lai varētu būt vienkārši ar sevi,” atklāj Orlova. Viņa iesaka tiem, kuri ir iesācēji meditācijas jomā, mēģināt sēdēt trīs minūtes un pievērsties kaut kam, kas šķiet patīkams, piemēram, okeānam vai jebkurai vienkāršai lietai, par kuru viņi jūtas pateicīgi. “Koncentrējoties uz lietām, par kurām jūtaties pateicīgi, nevis uz to, kā nav, mazinās negatīvā domāšana.” Arī vienatne un pastaiga dabā var būt meditatīva un palīdzoša.
7. Esi laipns pret citiem.
Un atpazīsti laipnību citos! Dažreiz, kad jūties vientuļi, var parādīties vēlme pilnība norobežoties no pasaules, kas tikai turpina vientulības ciklu. Tādos gadījumos jaunu draugu atrašana var šķist pārāk liels solis. Tieši tāpēc jāsāk ar mazumiņu! Pieturi kādam durvis, uzsmaidi veikala darbiniekam, izdari kaut ko jauku svešiniekam, lai organismā nonāktu endorfīni un oksitocīns. Oksitocīns ir saistošais hormons, tāpēc ir īpaši svarīgs. Tāds izstrādājas, piemēram, mātēm dzemdību laikā. Ja pietiek drosmes, vari mēģināt pat uzsākt sarunu. Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka pat vājas attiecības stiprina mūsu labsajūtu.
8. Kļūsti par brīvprātīgo vai iesaisties labdarībā.
Vēl viens veids, kā izveidot jaunas, jēgpilnas attiecības, ir iesaistīties kādā kopienā, lai veiktu brīvprātīgo darbu. Galvenais – koncentrējies uz citiem, nevis sevi. Sabiedriskās organizācijas un sociālās grupas, kurām ir kopīgas intereses, piedāvā brīnišķīgus veidus, kā satuvināties ar citiem. Iziešana ārpus mājas un pašaizliedzīga rīcība ir viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties ar izolācijas izjūtu – pat ja uzreiz neatrodi jaunus draugus.
9. Uzliec roku sev uz sirds.
Fiziskas saiknes trūkums var būt iemesls vientulībai. Kad mēs vēl bijām zīdaiņi, mūsu ķermenis reaģēja uz fizisko pieskārienu kā saziņas veidu ar mūsu aprūpētājiem. Pat ja neuzskati sevi pat juteklīgu cilvēku, fiziskais kontakts vienmēr ir bijis ļoti nozīmīgs, lai justos droši. Taču nav vajadzīgs mīļotais, draugs vai masieris, lai sniegtu nomierinošu pieskārienu! Pat tik vienkāršs solis kā savas rokas novietošana uz sirds var būt ļoti vērtīgs. Ja esi vientuļš, padomā par to, kā vari sevi apmīļot.
10. Radi kaut ko.
Sāc skicēt, gleznot, adīt – dari jebko, kas atraisa tevī radošumu. Labs variants, ko izmēģināt, ir rakstīšana. Domu, sajūtu un notikumu pierakstīšanai var būt līdzīgs efekts kā, piemēram, kino apmeklējumam. Lai gan vienā telpā ir daudz svešinieku, kuri savā starpā nerunā, visus vieno viena un tā pati pieredze. Rakstīšanas brīžos notiek tas pats – pat ja pierakstīto neredz neviena cita dvēsele.
11. Izvērtē savus sociālo mediju lietošanas paradumus.
Lai gan viedokļi joprojām dalās jautājumā par to, vai sociālie mediji ietekmē vientulības un depresijas veidošanos, nav peļami izvērtēt savus ieradumus. Vai izmanto sociālos medijus, lai veidotu jēgpilnas attiecības? Vai tajos pavadi pārāk daudz laika? Vai tie rada vēlmi izolēties? Ja jūtamies neapmierināti ar savām attiecībām, bieži vien patveramies sociālo mediju pasaulē, kas problēmu vēl vairāk saasina. Sociālajos medijos šķiet, ka citiem ir labāks darbs, skaistāks mājoklis, jautrākas brīvdienas un veiksmīgākas attiecības nekā mums. Taču tā, protams, nav taisnība. Ja rodas aizdomas, ka “Instagram” vai “Facebook” emocionāli traucē, iespējams, ir pienācis brīdis uz kādu laiku atteikties no to lietošanas.
12. Padomā par savu dzīvesveidu.
Tā kā vientulība dažkārt ir saistīta ar citiem garīgās veselības traucējumiem, tostarp trauksmi un depresiju, izmaiņu ieviešana dzīvesveidā var krietni atvieglot simptomu nopietnību. Neaizmirsti sportot, izveidot veselīgu miega režīmu, izvērtē, cik daudz lieto alkoholu vai citas vielas. Apreibinošo vielu lietošana var īslaicīgi mazināt satraukumu, taču ilgtermiņā novest pie atkarības un dažādām veselības problēmām. Nav jāatsakās no alkohola pilnībā, taču jāņem vērā, ka tā ikdienas patēriņa samazināšana var mazināt vientulības izjūtu ilgākā laika posmā.
13. Vērsies pie speciālista.
Dažreiz ir nepieciešams vērsties pie profesionāļa, lai tiktu galā ar tumšajām un negatīvajām domām, kas mudina izolēties. Par to nav jākautrējas – ja mums sāp zobs, mēs taču ejam pie zobārsta. Tieši tāpat jārūpējas par savu garīgo veselību.