Tuvojas gripas sezona: speciālistu ieteikumi, kā nesaslimt
Foto: DELFI

Oktobrī ik gadu konstatē pirmos saslimšanas gadījumus ar gripu. Lai gan par pirmajiem saslimšanas gadījumiem vēl nav ziņots, ir skaidrs, ka no gripas arī šosezon nekur neaizbēgt. "Rutks" atgādina paņēmienus, ar kuriem ikviens var sevi pasargāt no saslimšanas ar gripu.

"Nekas labāks par vakcīnu nav izdomāts – ar vienas injekcijas palīdzību mēs varam izglābt pacientu no saslimšanas, tās izraisītajam komplikācijām un nāves gadījumiem, kas rodas gripas komplikāciju dēļ. Tāpēc šogad iedzīvotājiem būs pieejams lielāks vakcīnu skaits, kā arī pieejamība tiks monitorēta katru nedēļu, lai mēs būtu droši, ka vakcīnu nepietrūks! Tāpat es aicinu pievērst šai problēmai uzmanību arī darba devējus – viens no veidiem, kā saglabāt savu darbinieku darba spējas gripas sezonā, ir nodrošināt tiem vakcināciju pret gripu. Jo īpaši par to ir jādomā ārstniecības iestādēs, lai nepastāvētu riski, ka pacients varētu saslimt ar gripu medicīnas iestādē," 13. oktobrī preses konferencē, kurā veselības nozares speciālisti aicināja iedzīvotājus gatavoties gripas sezonai un savlaicīgi vakcinēties pret gripu, sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Vaicāts, vai vakcīna pasargā 100 procentos gadījumu, ģimenes ārsts Andris Lasmanis portālam "Rutks" stāstīja: "Vakcīnu izstrādā pret izplatītākajiem un bīstamākajiem gripas vīrusa tipiem, kas cirkulē attiecīgajā reģionā. Protams, ir arī citi vīrusu tipi, kas var izraisīt gripu, tādēļ nevar apgalvot, ka vakcinēšanās pasargā 100 procentos gadījumu."

Daudzi nezina, ka gripai līdzīgus simptomus var izraisīt arī daļa saaukstēšanās vīrusu. Reizēm gadās, ka pacients, kurš ir sapotēts pret gripu, saslimst ar kādu no tiem un domā, ka pote nav bijusi efektīva, kaut gan patiesībā jau viņš nemaz nav slimojis ar gripu, bet saaukstēšanos, kam bijuši gripai līdzīgi simptomi, stāsta ģimenes ārsts.

"Katrā ziņā es iesaku potēties, jo vakcīna pasargā pret gripas vīrusu tipiem, kas izraisa vissmagāko slimības norisi un ir saistīti ar paaugstinātu komplikāciju risku. Pārējie vīrusi ir "vieglāki". Nevar gan arī par visiem 100 procentiem apgalvot, ka cilvēks nesaslims ar vīrusu, pret kuru ir sapotēts, bet katrā ziņā, ja arī tas tomēr notiks, tad daudz vieglākā formā un bez dzīvībai bīstamām komplikācijām. Tā jau ir ar visām potēm. Arī ar ērču encefalītu var saslimt cilvēks, kurš ir pret to potējies, taču daudz, daudz vieglākā formā," skaidro Lasmanis.

Gripas sezonā Lasmanis rekomendē iespēju robežās izvairīties no sabiedriskām vietām, kur ir ļoti daudz ļaužu, starp kuriem var būt kāds, kuram sākusies gripa un kurš var inficēt citus.

Tā kā nosēdēt "četrās sienās", protams, nav iespējams, dakteris iesaka, pārrodoties mājās no sabiedriskas vietas, izskalot muti ar vāju dezinficējošu šķidrumu – sālsūdeni vai kumelīšu tēju. Var arī kārtīgi iztīrīt muti ar zobu pastu. Tā iespējams izskalot laukā gripas vīrusus, kas varētu būt iekļuvuši mutē, neļaujot tiem izraisīt slimību.

Svarīgi arī sabiedriskās vietās, piemēram, braucot trolejbusā vai ieejot veikalā, nelikt rokas pie mutes vai deguna, portālam "Rutks" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes profesore un infektoloģe Ludmila Vīksna.

Jāievēro roku higiēna. Tās ieteicams mazgāt ikreiz, kad pārrodies no kādas sabiedriskas vietas, jo īpaši svarīgi to darīt pirms katras ēdienreizes. "Gripa ir gaisa pilienu infekcija, kas izplatās no cilvēka uz cilvēku, slimajiem klepojot, šķaudot un runājot. Parasti vīrusi tiek ieelpoti, tomēr var nonākt mutē arī, pieskaroties tai ar nemazgātām rokām," skaidro dakteris Lasmanis.

"Gripas epidēmijas laikā iesaku katram izvēlēties savu mīļāko krūzīti, apakštasīti un šķīvi un tos arī lietot. Ja trauki ir koplietojami, lielāks risks inficēties ar gripu," stāsta Vīksna.

Pašam sevi jāsargā no apaukstēšanās iespējām. Jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem. Jāraugās, lai apavi nekļūst slapji. Ja tas noticis, tie pēc iespējas ātrāk jāpārvelk, uzsver infektoloģe.

Ja tomēr gadās saslimt, Vīksna iesaka "nezīlēt", kas īsti piemeklējis – gripa vai saaukstēšanās. "Noteikti jāpaliek mājās, nevajag iet uz darbu un sabiedriskām vietām. Ne tikai tādēļ, lai neinficētu citus, bet arī tādēļ, lai ātrāk atveseļotos. Ja esi saslimis, darbs vienalga ir diezgan neauglīgs un ir liels risks, ka, neizguļot slimību mājās, attīstīsies komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis," brīdina speciāliste.

"Katru gadu iesaku laikus iegādāties kādu no medikamentiem, kas iedarbojas pret gripas vīrusiem, un turēt pa rokai gadījumam, ja sanāk saslimt. Lai etioloģiskais jeb pretvīrusu līdzeklis būtu efektīvs, tas jāsāk lietot burtiski dažu stundu laikā pēc pirmo gripas simptomu parādīšanās. Ne visi pieejamie pretvīrusu līdzekļi derēs, bet ģimenes ārsti zinās, kuri ir efektīvi tieši pret cirkulējošajiem gripas vīrusiem. Vajag palūgt izrakstīt. Jā, var gadīties, ka medikaments nebūs nepieciešams, bet labāk lai tas stāv rezervē," saka Vīksna.

Ja ar gripu saslimis kāds mājinieks, pārējiem vajadzētu valkāt sejas maskas, lai neieelpotu vīrusu saturošos sīkos ūdens pilieniņus, ko telpas gaisā izplata tuvinieks. Tādēļ arī ir īpaši svarīgi bieži vēdināt telpas, piekodina Lasmanis.

Atgādinām, ka gripai raksturīga pēkšņa simptomu parādīšanās – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana"), sauss klepus un rīkles iekaisums, kā arī izteikts nespēks.

SPKC dati liecina, ka katru gadu gripu pārslimo aptuveni 10 procenti Latvijas iedzīvotāju. Lai gan lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga tās norise ar nopietnām sekām. Pēc SPKC monitoringa datiem aizvadītajā, 2015./2016. gada gripas sezonā slimnīcās tika stacionēti 2082 pacienti gripas un gripas izraisītās pneimonijas gadījumos. Pagājušajā gripas sezonā Latvijā gripa laupīja 70 cilvēku dzīvību.

Padomi imunitātes spēcināšanai gripas un saaukstēšanās sezonā

Iesaka ģimenes ārsts Andris Lasmanis

  • Svarīgi arī ziemā neaizmirst par vajadzību regulāri izkustēties. Fiziskās aktivitātes stiprina imunitāti.
  • Organisma spēcināšanai uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk vitamīniem bagātīgu produktu – dārzeņu, zaļumu un augļu. Drošības labad papildus var lietot pusgramu C vitamīna dienā.
  • Ieteicams ēst fitoncīdus jeb dabiskās antibiotikas saturošus pārtikas produktus – medu, ziedputekšņus, ķiplokus, sīpolus un rutkus.
  • Jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem – lai nebūtu ne par karstu, ne par aukstu. Jo gan nosalšana, gan sasvīšana var vājināt organisma dabiskās aizsargspējas, paaugstinot uzņēmību pret vīrusiem.
  • Regulāri jāvēdina mājoklis un citas telpas, kur ilgstoši uzturies, jo arī svaigs gaiss nāk par labu imunitātei.

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form