Foto: Shutterstock
Šī brīža apstākļi, kad esam spiesti distancēties un pašizolēties, neviļus ir ierobežojuši, pat samazinājuši mūsu fizisko aktivitāšu daudzumu. Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas kustēties mazāk var būt dažādi, piemēram, riska grupām pakļautie vairāk laika pavada iekštelpās, jo mēģina maksimāli samazināt saslimšanas risku, bet citiem trūkst motivācijas turpināt ierastos treniņus arī mājās. Neskatoties uz pamatojumu, mazkustīgums var pasliktināt sirds un asinsvadu veselību, un par to dažkārt mēģina signalizēt arī mūsu organisms.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) skaidro – pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem ik nedēļu jānodarbojas ar vismaz 150 minūšu ilgām vidējas intensitātes aerobām fiziskajām vai 75 minūšu ilgām intensīvām aktivitātēm. Tas tāpēc, ka regulāri vingrinājumi var sniegt dažādus ieguvumus veselībai, tostarp samazināt asinsspiedienu, novērst vai samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, uzlabot garīgo veselību, mazināt hroniskas sāpes un daudz ko citu.

Taču diemžēl ne visi ņem vērā PVO rekomendācijas vai dara to nepilnvērtīgi, kā rezultātā var novest savu organismu līdz sliktai fiziskajai formai, kas, kā jau minēts, var kaitēt veselībai. Tāpēc, iedvesmojoties no portāla ''The Healthy'', piedāvājam iepazīties ar pazīmēm, kas var liecināt – tavs organisms nav formā un tev vairāk jākustas.

Stāvot parādās muguras sāpes


Ja tu stāvi veikala rindā, pie bankomāta vai jebkur citur un jūti sāpes mugurā, tā varētu būt zīme, ka tavi paraspinālie vai muguras muskuļi ir vāji. ''Ja iespējams, mēģini mājās izpildīt balsta guļus vingrinājumus jeb ''plankingu''. Izpildi šo vingrinājumu piecas līdz desmit sekundes ar mazām pauzītēm piecas reizes pēc kārtas un divreiz dienā,'' iesaka Nadja Svedana, fiziskās medicīnas un rehabilitācijas speciāliste. ''Tāpat staipīšanās vingrinājumi var palīdzēt stiprināt muguras muskuļus,'' viņa papildina.

Pie minimālas piepūles aptrūkstas elpa

Foto: Shutterstock
Tev aptrūkstas elpa, staigājot pa mājvietu? Esi aizelsusies, uzkāpjot uz pirmo stāvu? Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka tava sirds un asinsvadu sistēma cenšas nodrošināt muskuļus ar skābekli, tostarp sirds muskuli, taču fiziskās aktivitātes prasa papildus piepūli, lai skābeklis nonāktu visā organismā, skaidro Kordēlija Kārtere, sporta ortopēdijas ķirurģe. ''Tāpat tas var liecināt, ka neesi labā formā,'' viņa papildina.

Šajā gadījumā būt formā nozīmē, ka tava sirds un asinsvadu sistēma ir pielāgojusies jebkādai fiziskajai aktivitātei, tostarp staigāšanai. ''Cilvēki, kas ir formā, pie zemas intensitātes piepūles spēj maksimāli saglabāt elpošanas un sirdsdarbības ātrumu, kāds tas ir miera stāvoklī. Tie ir aptuveni 20 elpas vilcieni minūtē, un sirdsdarbības ātrums parasti nepārsniedz 100 sitienus minūtē,'' skaidro Kārtere.

Elpas trūkumu un sirdsdarbības paātrināšanos pat pie minimālas slodzes iespējams mainīt, lēnām, apzināti un konsekventi palielinot ikdienas fizisko aktivitāšu daudzumu. Piemēram, palielinot attālumu, kuru ik dienu nostaigā, vai kāpinot pastaigas ilgumu un ātrumu. Tāpat vari doties izbraucienos ar riteni vai sākt skriet.

Paaugstināta sirdsdarbība miera stāvoklī

Foto: Shutterstock
Šobrīd gana daudzi ikdienā nēsā dažādas ierīces, piemēram, viedos pulksteņus, kas spēj noteikt cilvēka sirdsdarbību dažādos apstākļos, tostarp miera stāvoklī. Ja tu esi novērojusi, ka, neko nedarot, tava sirdsdarbība ir paaugstināta, tas var liecināt, ka esi dehidratēta, nemierīga, tava miega kvalitāte ir nekvalitatīva, tavs uzturs nav pilnvērtīgs vai tu vispārīgi neesi formā.

''Ja tev nav laba fiziskā forma, tavam organismam ir jāstrādā daudz smagāk, lai tas spētu nodrošināt pilnvērtīgu asins cirkulāciju, tādējādi liekot sirdij pukstēt ātrāk,'' skaidro Mets Forzagalia, sertificēts fitnesa treneris. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī. ''Nepieciešams divas vai trīs reizes nedēļā nodarboties ar kardio treniņiem vismaz 30 minūtes. Tā var būt skriešana, riteņbraukšana vai vienkārši ātra pastaiga,'' viņš stāsta. Taču arī šajā gadījumā nedrīkst aizmirst par pakāpenisku fizisko aktivitāšu intensitātes celšanu.

Jūti sāpes muskuļos un māc spēcīgs nogurums


Foto: Shutterstock
Ja tu izvairies no fiziskajām aktivitātēm tāpēc, ka plecos, muguras daļā, ceļu locītavās vai citās ķermeņa daļās izjūti biežākas un spēcīgāka sāpes nekā iepriekš, arī tas var liecināt par to, ka neesi formā. Fitnesa treneris Kelvins Gerijs skaidro, ka tas var signalizēt par to, ka ''tavs organisms nav gatavs izteiktai fiziskajai slodzei. Lai to sagatavotu, vari sākt ar stiepšanās vingrinājumiem, kuriem pakāpeniski pievieno tādus, kuru izpildei nepieciešamas aktīvākas kustības, piemēram, lēcieni kājām plecu platumā un kopā jeb tā dēvētie ''jumping jacks''. ''

Tāpat dienu no dienas jūties izsmelta pat tad, ja īsti neesi sevi nodarbinājusi? Šis, ļoti iespējams, ir veids, kā tavs organisms mēģina pateikt – tev nepieciešams vairāk kustēties. Lai nogurumu mazinātu, vēlams atrast treniņu programmu, kurā iekļauti gan kardio, gan spēka vingrojumi, kā arī nepieciešams pie tās pieturēties regulāri. ''Ar izturības treniņu palīdzību paātrinot sirdsdarbību un palielinot endorfīnu aktivizēšanos smadzenēs, iegūsi vairāk enerģijas un vairs nejutīsies tik nogurusi,'' skaidro fitnesa treneris Mets Forzagalia. ''Kustēšanās palielina asins cirkulāciju, kas ir pats galvenais, lai ķermenis spētu normāli darboties.''

Apgrūtināta spēja nest iepirkumu maisus un uzkopt māju


Foto: Shutterstock
Ja tevi apgrūtina tādas ikdienišķas darbības, kā iepirkumu maisu nešana vai mājas uzkopšanas darbi, un tu no tiem izvairies, jo tie izsūc visu tavu enerģiju, šīs sajūtas nevajadzētu ignorēt. ''Ķermeņa augšdaļas aktivitātes noslogo sirds un asinsvadu sistēmu tikpat ļoti kā ķermeņa apakšdaļas noslodze,'' skaidro fiziskās medicīnas un rehabilitācijas speciāliste Nadja Svedana. ''Ja tavs sirdsdarbības ātrums vai pulss, pildot ikdienišķus pienākumus, pārsniedz 110, tas visticamāk liecina, ka neesi labā fiziskajā formā.''

Lai atvieglotu ikdienišķu uzdevumu izpildi, var palīdzēt ķermeņa augšdaļas stiprināšanas vingrinājumi. Svedana iesaka sākt ar ūdens pudelēm kā hanteļu vai svara bumbu aizvietotājiem. ''Trīs reizes dienā ar katru roku izdari desmit hanteļu cilāšanas vingrojumus, taču hanteļu vietā izmanto ūdens pudelītes pus litra tilpumā. Savukārt, kad pudeļu cilāšana vairs nesagādā nekādas grūtības, vari tās nomainīt jau pret hantelēm vai svara bumbām, piemēram, divu kilogramu svarā, turpinot svaru pakāpeniski kāpināt.''

Pēc treniņa vairākas dienas izjūti sāpes, nogurumu


Foto: Shutterstock
Pēc intensīvākām fiziskajām aktivitātēm ir pavisam normāli, ja ķermenis ir jutīgāks, un parādījušās nelielas muskuļu sāpes. Šīs sajūtas var ilgt no 24 līdz pat 48 stundām, jo treniņi noārda muskuļu audus, un ir nepieciešams laiks, lai tie atjaunotos un kļūtu vēl izturīgāki, skaidro fitnesa treneris Kelvins Gerijs. Taču, ja muskuļu jutīgums un sāpes nepazūd arī pēc 48 stundām, tas var liecināt par pārpūli, jo treniņa laikā esi izdarījusi vairāk, nekā tavs organisms spēj panest.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka nepieciešams pilnībā atmest ar roku jebkādām fiziskajām aktivitātēm. Turpretim atsāc trenēties, bet lēnām un pakāpeniski, iesaka Gerijs. ''Samazini intensitāti, izmantoto hanteļu smagumu, pat treniņa ilgumu līdz tādai robežai, kur tu sāc trenēties pirmo reizi. Pēc tam pakāpeniski kāpini visu, ko esi samazinājusi. Tāpat nekādā gadījumā neaizmirsti izstaipīties gan pirms, gan pēc treniņa – arī tas var palīdzēt mazināt muskuļu sāpes un novērst savainojumus,'' stāsta fitnesa treneris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!