Foto: Shutterstock

Veselības ministrija (VM) paredz, ka, pateicoties uzlabotajai sistēmai, aizdomu gadījumos par onkoloģisku slimību izmeklējumus gada laikā varētu veikt aptuveni 16 000 cilvēku, 30. septembrī preses konferencē sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Ministrijā tika prezentēta uzlabotā kārtība, kādā ģimenes ārsti uz izmeklējumiem nosūtīs pacientus ar aizdomām par onkoloģisku slimību.

Jaunā kārtība, kas stājas spēkā 1. oktobrī, paredz, ka tad, ja ģimenes ārstam radīsies aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts pacientam izsniegs nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai. Šie izmeklējumi būs jāveic desmit darba dienu laikā no pierakstīšanās dienas.

Pēc izmeklējumu saņemšanas gadījumā, ja apstiprinās onkoloģiskā diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par vēzi, viņš pacientam izsniedz nosūtījumu, kā arī pa tālruni pieraksta pacientu pie speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām.

Svarīgi, ka šos izmeklējumus veiks un apmaksās ārpus jau esošās rindas. Kā norādīja Čakša, šī sistēma nepagarinās jau esošo rindu uz izmeklējumiem un konsultācijām, jo kapacitāte ir pietiekama, lai veiktu vairāk izmeklējumu, tomēr tam līdz šim nav bijis naudas. Viņa arī piebilda, ka tad, kad valsts veselības aprūpei atvēlēs 12 procentus no valdības kopējiem tēriņiem, iespējams, nevajadzēs runāt par kādu konkrētu pacientu grupu izdalīšanu no kopējās rindas.

Izmeklējumus ārpus rindas apmaksās no šogad ietaupītās naudas, novēršot nelietderīgi veiktus izmeklējumus. Kopumā šogad tam pieejami 1,6 miljoni eiro, bet nākamgad izmeklējumi un konsultācijas ārpus rindas tiks apmaksātas no papildus nākamgad onkoloģijai atvēlētajiem 12,2 miljoniem eiro.

Līdz šim gadā Latvijā vēža diagnozi apstiprina aptuveni 11 tūkstošiem cilvēku, līdz ar to, kā prognozēja Čakša, kopumā ar dažādām aizdomām par onkoloģisku slimību ar uzlabotās sistēmas palīdzību gadā varētu tikt pārbaudīti aptuveni 16 000 cilvēku.

Izrakstot nosūtījumu uz pārbaužu veikšanu ar aizdomām par onkoloģisku slimību, tiks noteikts konkrēts kods, kas izmeklējumu ļaus saņemt desmit dienu laikā.

VM arī norāda, ka jaunā sistēma nav papildu slogs ģimenes ārstiem, bet tieši pretēji – atvieglo viņu darbu, jo ārstiem tiek dotas skaidras norādes, kā šādos gadījumos rīkoties. Tāpat, kā norādīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 1300 ģimenes ārstu un katru gadu vēzis tiek atklāts 11 000 cilvēku, vidēji uz vienu ārstu gadā šāds pacientu skaits nav ļoti liels.

Kā preses konferencē sacīja VM galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa, šī sistēma nenozīmē, ka visi, kuri gribēs, uzreiz saņems visus izmeklējumus, jo algoritma mērķis ir novirzīt pacientu pēc iespējas ātrāk pie speciālista, kurš lems par tālākajiem izmeklējumiem.

Kā skaidroja Baltiņa, jaunais algoritms izstrādāts 11 izplatītākajām vēža lokalizācijām, tai skaitā pirmajām piecām izplatītākajām – krūts, plaušu, zarnu, prostatas un ādas. Algoritmā katram vēža veidam iekļauti savi izmeklējumi. Viņa arī piebilda, ka ar laiku algoritms varētu tiks papildināts arī ar citām lokalizācijām.

Čakša norādīja, ka šobrīd VM strādā pie piecu gadu plāna, lai izstrādātu sistēmu, kādā veidā pacients nonāks pie speciālistiem ne tikai primāro izmeklējumu veikšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!