Runā, ka brūnais cukurs satur vairāk vērtīgu vielu un ir krietni veselīgāks par balto cukuru. Gluži tāpat kā brūnie rīsi – par baltajiem. Vai tā ir un vai tas nozīmē, ka brūno cukuru var lietot vairāk, portālam Rutks.lv stāsta dietologs Andis Brēmanis.
"Brūnais cukurs par balto ir veselīgāks vien par mata tiesu, taču būtībā tas pats cukurs vien ir. Tie atšķiras minimāli," atzīst Brēmanis, skaidrojot, ka īsto brūno cukuru iegūst no cukurniedrēm, un, atšķirībā no baltā cukura, tas ražošanas procesā netiek absolūti attīrīts no dabiskiem piemaisījumiem, atstājot vien "pliku" saharozi (99,9%). Brūno krāsu tam piešķir kristāliņos atstātā melase – tumšs, biezs šķidrums, kas parasti paliek pāri baltā cukura ražošanas procesā, proti, pēc kristalizācijas. Jo tumšāks brūnais cukurs, jo mazāk tas ticis attīrīts.
"Līdz ar to brūnajā cukurā – atšķirībā no baltā, kas ir tīrā saharoze – no cukurniedrēm ir saglabājies mazliet mikroelementu un citu vērtīgu vielu, taču to daudzums ir pārāk niecīgs, lai brūno cukuru sauktu par īpaši veselīgu," skaidro dietologs.
Vēl viena metode, kā iegūst brūno cukuru, ir, sajaucot parasto balto cukuru ar cukurniedru melasi. No tās tas iegūst pavisam nelielu daudzumu mikroelementu, līdz ar to arī uzturvērtības ziņā ir "par kapeiku" vērtīgāks par balto cukuru.
Trešais veids, kā ražo brūno cukuru, ir, karamelizējot balto cukuru. Vienkāršoti izsakoties, baltais cukurs tiek apgrauzdēts uz pannas. Šāds brūnais cukurs no baltā cukura atšķiras tikai pēc krāsas.
Tātad baltais un brūnais cukurs būtībā "bāžami vienā maisā" – satur ļoti maz vai nemaz mikroelementu, taču ļoti daudz kaloriju, tādēļ jālieto ar mēru, pretējā gadījumā draud aptaukošanās.
Jāpiebilst, ka sākumā minētie brūnie rīsi gan tiešām ir krietni veselīgāki par baltajiem. Lai rīsi, tos pagatavojot, būtu balti un irdeni, ražošanas procesā tiem noslīpē graudapvalciņu. Diemžēl tieši tas ir galvenais mikroelementu un citu vērtīgu vielu avots. Pats rīsa viducis satur gandrīz tikai cieti.
