Izmēģini pilates
Pilatēs veiktie vingrojumi veicina asinsriti, mazina krampjus un vēdera pūšanos. Tāpat tās sniedz ieguldījumu organisma kopējā veselībā, uzlabojot stāju, mūsu spēku un lokanību. To samērīgās intensitātes dēļ ar pilatēm vari nodarboties menstruāciju laikā, jūtot acīmredzamu pašsajūtas uzlabošanos.
Trenē lokanību
Ja sāpju dēļ nevari veikt citas fiziskās aktivitātes, izmēģini vismaz stiepšanos – tas vairos tavu enerģiju, stabilizēs elpošanu un, pamazām kļūstot lokanāka, jutīsies labāk.
Meditē
Meditēšana ir lielisks treniņš prātam. Menstruāciju vai pirmsmenstruālā sindroma laikā vari izjust papildus stresu, aizkaitinātību un garastāvokļa maiņas, savukārt meditācija ļaus tev atviegloti uzelpot un būt mierīgākai. Praktizē to 15 līdz 30 minūtes dienā un tu jutīsi, kā kļūsi nosvērtāka un laimīgāka.
Nodarbojies ar jogu
Par jogas labajām īpašībām ir runāts daudz un bieži, tomēr tā lieliski palīdz arī pret menstruāciju radītajām nepatīkajām izjūtām, mazinot stresu, veicinot asinsriti, uzlabojot limfas atteci, attīrot organismu no toksīniem un stiprinot to. Ja vēlies jogai pievērsties nopietnāk, vari apgūt asanas, kas ir īpaši paredzētas sievietes reproduktīvās sistēmas darbības uzlabošanai un menstruāciju krampju, kā arī citu to blakus efektu mazināšanai. Efekts no tiesas būs jūtams!
Dodies pastaigā
Ja menstruāciju laikā nodarbosies ar skriešanu, ļoti iespējams, ātrāk jutīsi nogurumu, taču pastaigas gan tavai veselībai un pašsajūtai nāks tikai par labu. Tā uzlabosi asinsriti, aktivizēsi vielmaiņu, kā arī svaigais gaiss vairos tevī enerģiju un dzīvesprieku.
Savukārt, lai mazinātu PMS un menstruāciju radītās nepatīkamās sajūtas, dzer daudz ūdens, ēd veselīgu uzturu, pietiekamu laiku velti miegam un piekop mērenas fiziskās aktivitātes. Ja vingrosi no rītiem, dienas gaitā sāpes un fiziskais diskomforts būs mazāks, kā arī noskaņojums – labāks.
Jāpiebilst, ka, ja menstruāciju laikā izjustais diskomforts ievērojami traucē ikdienas dzīves kvalitātei, ir vērts apsvērt nopietnākas veselības pārbaudes. Iespējams, to roda dismenoreja - simptomu komplekss (nogurums, slikta dūša, vemšana, krampjveida sāpes vēderā, galvas sāpes, caureja, meteorisms, krūšu jūtīgums vai sāpīgums, garastāvokļa maiņas, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes mugurā, reiboņi), kas pavada sāpīgas menstruācijas. To sīkāk komentē ginekoloģe Dr. Nataļja Mošna, ārstu prakse "Quartus".
Diskomforts sievietei var rasties vienu-divas dienas pirms vai sākoties menstruācijām. Visstiprākās sāpes ir pirmajā dienā un parasti ilgst ne vairāk kā 48 stundas.
Dismenoreju iedala divās grupās: primārajā un sekundārajā. Primārās dismenorejas gadījumā nekonstatē patoloģiskas saslimšanas vai pārmaiņas mazajā iegurnī. Sāpju un diskomforta cēloņi primārās dismenorejas gadījumā ir sievišķo hormonu (estrogēnu un progesterona) koncentrācijas straujas izmaiņas pirms menstruācijām un paaugstināta prostaglandīnu (biloģiski aktīvu vielu) sintēze un izdale, kas rada asinsvadu spazmas, lokālu skābekļa trūkumu audos un muskuļu šķiedru mikrokontrakcijas, paaugstina nervgalu jūtību pret citām sāpes ģenerējošām vielām.
Dismenoreja ir izteikta visspilgtāk no 23 līdz 27 gadu vecuma. Sāpju stiprums ar gadiem pakāpeniski pieaug, taču tās nereti pavājinās pēc dzemdībām vai sasniedzot 27 gadu vecumu.
Risks ciest no dismenorejas ir lielāks sievietēm, kuru asinsradinieces (mātes, māsas) ar to slimojušas. Nereti no sāpīgām mēnešreizēm cieš nedzemdējušas sievietes, sievietes, kurām ir stipri sašaurināts dzemdes kakls vai kuras nedzīvo regulāru dzimumdzīvi.
Sekundārās dismenorejas iemesls ir dažādas saslimšanas (endometrioze, dzemdes mioma, olnīcu cistas, iekaisuma procesi mazajā iegurnī, ļaundabīgie audzēji) vai iedzimtas dzimumorgānu patoloģijas (piemēram, nepareiza dzemdes guļa). Ja sieviete menstruāciju laikā pastiprināti jūt sāpes, noteikti jādodas pie ārsta, jo sāpes var būt arī augstāk minēto saslimšanu pazīme.
Viens no obligātajiem izmeklējumiem šājā situācija ir mazā iegurņa orgānu ultrasonoskopija.
Primārās dismenorejas ārstēšanas iespējas ir individuālas. Visbiežāk sievietēm tiek izrakstīti pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, spazmolītiskie līdzekļi, arī aspirīns. Pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi un aspirīns kavē prostaglandīnu veidošanos, tādēļ sāpju mazināšanai ir vispiemērotākie. Medikamenti sievietei jāsāk lietot apmēram piecas dienas pirms menstruāciju sākuma. Labus sāpes mazināšanas rezultātus var panākt lietojot kontracepcijas tabletes, kas kavē olšūnas nobriešanu un mazina hormonālo disbalansu. Dismenorejas gadījumā sievietēm nereti palīdz arī progesteronu saturošas spirāles ievietošana dzemdes dobumā.
Vairākas dienas pirms menstruācijām un to laikā sievietēm vajadzētu ievērot noteiktu režīmu un diētu - uzturā vairāk lietot kalciju, magniju, B grupas vitamīnus saturošus produktus, censties sevi maksimāli saudzēt un atteikties no pastiprinātas fiziskas (tās laikā var pastiprināties asiņošana, sāpes un galvas reiboņi) un emocionālas slodzes. Kā arī, atslābināt muskulatūru ļoti labi palīdz masāža vai peldēšanas nodarbības.
