Pēc pamošanās jau atkal iegāji "Instagram", izskatīji visus jaunākos ierakstus un, protams, sabēdājies. Rīts un diena sabojāta! Izklausās pēc pazīstama scenārija? Neatkarīgi no tā, cik reizes mudinām sevi nesalīdzināt savu dzīvi ar to, ko redzam sociālajos tīklos, ir ļoti viegli atgriezties pie sliktā ieraduma.
Sociālie mediji ir padarījuši sevis salīdzināšanu ar citiem vieglāku nekā jebkad agrāk. Pārsvarā tas netiek darīts ar konkrētu nodomu – galu galā ikviens ir dzirdējis vai lasījis par kaitīgo ietekmi, kādu salīdzināšanas kultūra var atstāt uz garīgo veselību un pašvērtējumu. Un tik un tā – lai cik bieži censtos apstāties, mēs jau atkal ieslīdam pašsabotāžā, jo mūsdienās redzam apkārtējo dzīves lielākos sasniegumus teju bez apstājas, 24 stundas diennaktī. Pēdējā desmitgadē iespējas salīdzināt sevi ar citiem ir krietni pieaugušas, un tas veicina arvien biežāku garīgās veselības problēmu veidošanos, tostarp trauksmi un depresiju.
"Cilvēki ir ieprogrammēti domāt, ka kāda cita dzīve varētu būt labāka par savējo," skaidro garīgās veselības speciālists Džo Lovs. ""Citur zāle ir zaļāka" sindroms ir pieredzēts paaudžu paaudzēs, un, raugoties no pozitīvā skatpunkta, tas ļauj noskaidrot, kur ir mūsu vieta pasaulē. Tomēr nesenajā sociālo mediju eksplozijā var rasties sajūta, ka mēs neesam gana labi."
Mēs šobrīd dzīvojam "salīdzināšanas kultūrā", kas nozīmē, ka mēs pastāvīgi gan apzināti, gan neapzināti salīdzinām savu dzīvi ar citu cilvēku izcilākajiem mirkļiem. Interesanti, ka daudzus no saviem "paraugiem" pat nekad neesam satikuši dzīvē vai arī labākajā gadījumā pēdējo reizi esam redzējuši pirms vairākiem gadiem, taču savā iztēlē uzburam viņus kā ideālos un perfektos cilvēkus. Mums nepārtraukti uzklūp simtiem ziņojumu par citu cilvēku paveikto, gar acīm rēgojas savākto "patīk" skaits, ko izmantojam par mērauklu savai vērtībai. Tas savukārt var radīt nepietiekamības izjūtu. Kāpēc man nav tik skaista māja? Kāpēc mans mīļotais vīrietis mani tā nelutina? Kāpēc man nav tik brīvs darba grafiks? Apskaust var teju jebko, pat šķietami mazākos sīkumus.
Ko varam darīt, lai to mainītu? Protams, ikviens vēlētos atbrīvoties no uzmācīgajām domām, taču dažkārt to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Šādas izmaiņas nevar panākt vienas dienas laikā – tas ir ilgstošs un pacietīgs darbs ar sevi, taču ar kaut ko ir jāsāk, un to, iedvesmojoties no "Stylist", apskatām turpinājumā.
Neesi tik skarba pret sevi
Pirmais solis, kas jāsper, lai beigtu salīdzināt savu dzīvi ar citu – vispirms pieņem to, ka vēlme salīdzināt ir pilnīgi dabīga. "Nekritizē sevi pārāk daudz, ja pieķer sevi salīdzināšanā. Tas tikai vēl vairāk izceļ un pastiprina nedrošību par sevi," paskaidro Lovs. "Tā vietā mēģini būt laipnāka pret sevi, pieņemot savu cilvēcību, ievainojamību un arī to, ka ir normāli pieļaut kļūdas."
Salīdzini objektīvi
Vai zāle patiešām ir zaļāka citviet? Ja neesi pārliecināta par to, ka sociālajos tīklos redzamie attēli parāda visu patiesību un realitāti (un tā nekad nav!), visticamāk, novērtē sevi par zemu, ja salīdzini savu ikdienu ar kādas citas personas uzlaboto, tiešsaistē redzamo versiju.
"Kad pakrūtē sajūti dzēlienu, apstājies un padomā, vai tu patiešām salīdzini ābolus ar āboliem," iesaka Lovs. "Mums ir tendence salīdzināt savas vājās puses ar citu stiprajām pusēm un mūsu iekšpusi ar citu ārieni." Citiem vārdiem sakot – lielākā daļa cilvēku sociālajos tīklos izvēlas atspoguļot tikai labāko un skaistāko daļu no savas dzīves. Galu galā – gandrīz neviens nevēlas publicēt bildes brīžos, kad gar vaigiem līst gaužas asaras vai kad norisinās spraigs strīds ar mīļoto cilvēku. Taču tas nenozīmē, ka citi šādus brīžus nepiedzīvo.
Izmanto sociālos medijus labiem mērķiem
Veidiem, kā mēs izmantojam sociālajos medijus, ir milzīga nozīme, tāpēc pārliecinies, ka tiešsaistē pavadītais laiks vēl vairāk nepasliktina vēlmi salīdzināt. "Runājot par sociālajiem medijiem, pieaug pierādījumu kopums, kas parāda, ka beigu beigās tas, kā mēs izmantojam sociālos medijus, nevis, cik daudz laika tiem tērējam, visvairāk ietekmē to, kā jūtamies," norāda Lovs. "Ir pierādīts, ka bezrūpīga sērfošana pa sociālajiem tīkliem pazemina garastāvokli, jo iesprūstam stāvoklī, kurā vēlamies salīdzināt to, kas ir citiem. Taču pētījumi ir atklājuši, ka komunicēšana var radīt pretēju efektu." Tātad – izmanto savu laiku vērtīgi!
Uztraucies par savā dzīvē notiekošo
Ir svarīgi atcerēties, ka itin visiem dzīvē ir lielākas vai mazākas problēmas un grūtības. Dzīve ir nekārtīgs, daudzšķautņains process – neviens neiet vienu un to pašu ceļu, un, salīdzinot sevi ar citiem, kam ir izdalītas pavisam citas kārtis, nevienam nekļūst labāk. "Mums visiem ir savi šķēršļi, kurus nākas pārkāpt un bailes, kuras jāpārvar, tāpēc koncentrējies uz sevi un sev aktuālo," uzsver Lovs.
Atpazīsti savu problēmu
Atceries, ka ir pareizi reizi pa reizei ļauties saviem impulsiem, un patiesībā tas dažkārt arī ir atbrīvojoši. "Tā ir milzīga brīvība – atklāti atzīt, ka izjūti skaudību. Pat ja atzīsti to tikai sev. Brīdī, kad sniedzam sev šādu atklāsmi, bieži arī pārvaram savas nepatīkamās domas," skaidro Lovs.
