Foto: Shutterstock
Veselīgs dzīvesveids mūsdienās ir gan modes vārds, gan nopietni ievēroti principi, izvērtējot gan savas fiziskās aktivitātes, gan ēdienkarti. Uztraucoties par kaloriju daudzumu ēdienā, daļa cilvēku izvēlas diētiskos produktus, tāpēc vēlējāmies noskaidrot, vai diētisks vienmēr ir arī veselīgs. Konsultē uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.

Cilvēki, kuri uztraucas par savu svaru vai cenšas ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, vienmēr ir bijusi jutīga mērķauditorija, kas pievērš uzmanību visam, kas tieši vai netieši norāda uz svara samazināšanu – diētu. Dažu produktu ražotāji manipulē ar šo jēdzienu, pamatoti un nepamatoti saucot savus produktus par diētiskiem. Patērētājam uzreiz rodas asociācijas – "diētisks – veselīgs, diētisks – neveicinās svara pieaugumu". Kā ir patiesībā?

Ir daudz diētisku produktu piedāvājumu, bet nekur nav norādīta diētiska produkta precīza definīcija. Medicīnā ar vārdu savienojumu "diētisks produkts" saprot tās produktu grupas, kuras ir domātas cilvēkiem ar specifiskām slimībām (cukura diabēts, celiakija, gremošanas sistēmas saslimšanas) vai specifiskai cilvēku grupai (piemēram, zīdaiņu pārtika).

Vārds "diēta", tulkojot no grieķu valodas, nozīmē "dzīvesveids". Līdz ar to, diētisks produkts ir produkts jūsu dzīvesveidam. Bet reklāma maldina, un mums liekas – diētisks produkts ir produkts svara samazināšanai. Ne vienmēr diētisks produkts ir veselīgs. Lai saprastu, kāpēc, izskatīsim vairākas produktu grupas.

Brokastu pārslas

Foto: PantherMedia/Scanpix

Tas, ka sausās brokastis ir veselīgas un diētiskas, ir ļoti izplatīts mīts. Daži ražotāji nekautrējas savas produkcijas nosaukumā izmantot vārdus "fit" un "fitness", norādot, ka produkts, iespējams, veicina svara samazināšanu. Bet, izpētot produktu marķējumu, varam secināt, ka sastāvā ir daudz ogļhidrātu, tostrp arī cukurs (līdz pat 40 g, kas ir ļoti daudz) un mazliet tauku (līdz pat 4 g), nav lietderīgi no tāda produkta uzņemt taukus. Varam arī redzēt, ka ražošanas procesā pārslām tiek pievienots sāls.

Turklāt "diētiskās" pārslas mēdz saturēt arī žāvētu augļu, riekstu un šokolādes gabaliņus, kas palielina to uzturvērtību. Dažas pārslas ir pārklātas ar cukura sīrupu, kaut kas tāds nevar iekļauties diētiskā ēdienkartē. Praktiski tādas pārslas ir našķis. Protams, tās satur šķiedrvielas, kas ir nepieciešamas mūsu gremošanas trakta normālai darbībai, bet labāk un veselīgāk šādas šķiedrvielas būs uzņemt no svaigi pagatavotas auzu, miežu, kviešu vai piecgraudu putras. Diētiskas pārslas neeksistē, to mītu mēs paši esam izdomājuši, uzskata uztura speciāliste.

Pārslu batoniņi

Foto: Shutterstock

Situācija ar batoniņiem ir tāda pati, turklāt batoniņos bieži tiek izmantots cukura sīrups, lai pārslas saliptu. Lasot marķējumu, var redzēt, ka ir daudz pārtikas piedevu jeb E vielu. Ja gribas kādu tiešām diētisku našķi, apgrauzdējiet auzu pārslas, pielieciet klāt mazliet medus, rozīņu un ēdiet veseli.

Piena produkti

Foto: Shutterstock

Gandrīz visiem piena produktiem ir pieejams to analogs ar samazinātu tauku saturu. Sāksim ar labo. Piens, kefīrs un biezpiens ar samazinātu tauku saturu ir īsts atradums tievētājiem. Diētiskais piens un biezpiens tiek pagatavots, attaukojot produktu ar augstāku tauku saturu, sliktas vielas netiek pievienotas. Iespējams, diētiskajā biezpienā var būt lielāks ogļhidrātu saturs, bet to daudzums nav liels. Diētiski produkti ir jogurti bez piedevām un bio lakto, tā arī ir laba izvēle veselīgam uzturam. Nevajag baidīties no tā, ka sastāvā ir želatīns, tas ir dabisks dzīvnieku izcelsmes produkts.

Šobrīd pārdošanā ir krējuma izstrādājums, kura uzturvērtība ir mazāka nekā krējumam. "Diētiskumu" rada tādējādi, ka krējumam vai majonēzei, dzīvnieku valsts produktam, pievieno augu taukus. Augu taukiem nav ne vainas, ja ražotāji neizmantotu vislētāko izejvielu – palmu taukus. Palmu tauki nav veselīgi, tie satur daudz slikto jeb piesātināto taukskābju, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku. Turklāt nepareizā termiskā apstrādē palmu tauki sadalās par trans-taukskābēm, un tas neveicina labu veselību. Krējuma izstrādājumi satur pārtikas piedevas jeb E vielas. Pilnvērtīgajam krējumam no dzīvnieku taukiem Latvijas ražotājs pārsvarā nepievieno pārtikas piedevas.

Veikalos ir atrodams arī diētisks margarīns, piemēram, 100 g produkta satur tikai trīs gramus tauku. Izpētot margarīna marķējumu, redzam, ka, atšķirībā no klasiskā margarīna, ir mazliet lielāks ogļhidrātu daudzums un mazāks labo jeb nepiesātināto taukskābju daudzums, tomēr īpaši vērtīgu taukskābju (omega 3, omega 6) daudzums ir vienāds. Turklāt, spriežot pēc marķējuma, tam nav pievienoti augu tauki un E vielas.

Pētot diētisku krējumu jeb krējumu ar zemu tauku saturu (piemēram, 100 g produkta satur 15 %tauku), sastāvā neatrodam būtiskas izmaiņas, arī E vielas parasti nav pievienotas. Savukārt majonēzē ar zemu tauku saturu ir lielāks ogļhidrātu un E vielu daudzums.

Diētisks risinājums ir attiekties no tādiem produktiem. Krējums un majonēze visbiežāk tiek lietota ēdiena, īpaši salātu, konsistences un garšas īpašību uzlabošanai. Labāk pievienojiet olīveļļu, tā ir patiesi vērtīga.

Vēl viens produkts ar diētisko analogu ir kausētais siers. Diētiskajam kausētajam sieram vai nu pievienota augu eļļa, vai nu samazināts tauku daudzums tiek kompensēts ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu.

Coca-cola

Foto: Shutterstock

Arī dzērieniem ir diētiski varianti, piemēram, klasiskas Coca-Cola vietā var iegādāties Cola Zero vai Cola Light, kuru uzturvērtība ir nulle. Šajos dzērienos cukura vietā izmantots cukura aizvietotājs – aspartāms, kas nesatur kalorijas. Diētas ārsti un uztura speciālisti jau sen uzsver saldinātu, gāzētu dzērienu lomu svara pieaugšanas problēmās. Diētiskā Coca-Cola ir centiens nepazaudēt mērķauditoriju.

Zinātnieki visā pasaulē ir veikuši pētījumus un secinājuši, ka aspartāms lielā daudzumā var būt bīstams veselībai – radīt gan vieglus gremošanas traucējumus, gan nopietnākus traucējumus, pat onkoloģisku saslimšanu. Lai saslimtu, būtu jāizdzer aptuveni 30 litrus Coca-Cola dienā, tas teorētiski nav iespējams.

Tas pats ir attiecināms uz cukura aizvietotājiem. Vēloties ievērot diētu, mēs tējai vai kafijai nepievienojam cukuru, bet gan cukura aizvietotāju. Mazos daudzumos tie nav kaitīgi veselībai, bet tomēr var izraisīt vieglus gremošanas traucējumus. Riskēt vai neriskēt – tā ir individuāla izvēle. Jebkura viela, pat visnepieciešamākā, lielā daudzumā ir kaitīga.

Augļi un dārzeņi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Augļi un dārzeņi ir vispāratzīti diētiski un veselīgi produkti. Taču nedrīkst aizmirst, ka diētisks produkts nav produkts bez kalorijām, arī augļiem ir kalorijas. Piemēram, 100 g banāna ir 90 kcal. Viens banāns var svērt līdz par 300 g. Tas nozīmē, ka ar vienu banānu mēs uzņemam 270 kcal. Un nieka trīs banāni dienā ir papildu 810 kcal.

Jāatceras arī par avokado. Tas ir kalorijām visbagātākais auglis – aptuveni 220 kcal/100 g.

Diētiski produkti ir tādi paši produkti kā jebkuri citi – tos nedrīkst ēst neierobežotā daudzumā. Un, kā mēs redzam, starp jēdzieniem "diētisks" un "veselīgs" nevar likt vienādības zīmi, atzīst speciāliste.

Secinājums ir viens – jebkuru no šiem produktiem var lietot mēreni. Eiropas Savienība, tai skaitā arī mūsu valsts, stingri kontrolē pārtiku, kas nonāk tirgū. Pat tad, ja produktā ir vielas, kas var apdraudēt veselību, tās ir pievienotas atļautajā daudzumā. Ja ir bail no bīstamajām vielām, nelietojiet produktu katru dienu un lielā daudzumā. Cilvēkam, kuram nav nekādu priekšzināšanu uztura jomā, pirms iegādāšanās vajadzētu uzmanīgi izpētīt diētiska produkta marķējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!