No 12 gadu vecuma visas meitenes Latvijā var saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) – dzemdes kakla vēža galveno izraisītāju. Ik mēnesi šī slimība izdzēš vidēji deviņu Latvijas iedzīvotāju dzīvības, tomēr vien puse vecāku piekrīt vakcinēt savu bērnu. Kādēļ tā? "Delfi" aicināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru, epidemiologu Juriju Perevoščikovu izskaidrot izplatītākos aizspriedumus, kas saistīti ar šo vakcīnu.
"Jūs tiešām vēlaties šo vakcīnu savai meitai? Apdomājiet labi! Mums ir informācija, ka bezmaksas vakcīna, ko piedāvā Latvijā, darbojas tikai pret tādiem CPV genotipiem, kas Eiropā ir reti sastopami. Tie vairāk izplatīti Āfrikā. Ja tiešām gribat pasargāt bērnu, ir vakcīnas variants ar "eiropiešu genotipiem". Bet tā maksā 120 eiro." Šādi kādā Rīgas doktorātā uz lūgumu uzrakstīt nosūtījumu 12 gadus vecas skolnieces vakcinācijai pret CPV reaģēja ģimenes ārsts.
Šādas runas nav retums. Pusaugu meiteņu vecāki tīmeklī un forumos var uziet daudzas un dažādas drūmas prognozes un versijas. Kā vēsta SPKC speciālisti, sabiedrības skepse par CPV vakcīnu sit visus rekordus ne tikai Latvijā. "Vakcīna raisa viskaismīgākos nespeciālistu strīdus," apstiprina epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. "Turklāt tā ir daudz efektīvāka un drošāka par citām vakcīnām, kas tiek uztvertas krietni mierīgāk."
2017. gadā atteikumi no klasiskās vakcinēšanās, piemēram, difterijas un poliomielīta, nepārsniedza 3 procentus. No CPV vakcīnas atteikušies 27% vecāku, no 9184 12 gadus vecajām meitenēm Latvijā vakcinētas vien 4607. Salīdzinājumam – difterijas poti 14 gadu vecumā saņēmuši 92% pusaudžu.Dānijā pirms dažiem gadiem ļoti strauji – no 90 uz 40 procentiem un zemāk – samazinājās vakcināciju skaits. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izplatījās informācija, ka dažas meitenes pēc vakcinēšanās nonākušas slimnīcā blakņu dēļ. Rūpīgā izmeklēšanā tieša saistība ar vakcīnām netika atrasta. Tā kā Dānijā ļoti uzticas zinātnei, vakcinācijas apjoms atkal audzis.
Jurijs Perevoščikovs ir pārliecināts, ka CPV vakcīna ir "auglīga tēma spekulācijām", jo par dzemdes kakla vēzi un tā izraisītāju CPV nerunā tik bieži kā par difteriju vai stingumkrampjiem, turklāt šī slimība attīstās samērā lēni. No gļotādas bojājumiem līdz vēzim var paiet 10 un vairāk gadu. Agrīni dzemdes kakla vēža gadījumi tiek atklāti jaunām sievietēm vecumā no 25 gadiem. "Tas ir kā stāsts no sērijas – nevajag smēķēt, jo var saslimt ar plaušu vēzi," teic Perevoščikovs. "Kad vecākiem stāsta, ka pret difteriju nepotēts bērns inficēšanās gadījumā var nomirt, ir viena reakcija. Bet, ja viņiem skaidro, ka, inficējoties ar CPV, slimība var attīstīties pēc 20 gadiem, tas vairs nav tik acīmredzami bīstami. Bailes no vakcīnas nereti nomāc visus zinātniskos argumentus."
Turpinājumā epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro un atspēko septiņus izplatītākos mītus par vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (dzemdes kakla vēzi).
- 1. 1. mīts: vakcīna ir slikti izpētīta, neviens nezina, kas notiks ar potētajiem
- 2. 2. mīts: vakcinētām meitenēm var attīstīties neauglība
- 3. 3. mīts: bezmaksas vakcīna nedarbojas uz Latvijā aktuālajiem vīrusa tipiem
- 4. 4. mīts: drošs sekss un pastāvīgs partneris – nav CPV riska
- 5. 5. mīts: potējot inficētu personu, tā saslims ātrāk
- 6. 6. mīts: Pamatkomponents nav kaitīgs, jābaidās no vakcīnas papildvielām – alumīnija, dzīvsudraba
- 7. 7. mīts: vakcīna neder visām meitenēm
