Neirologs: ģīboņi signalizē par nopietnāku problēmu

Veģetatīvās distonijas dažādās sejas trīs speciālistu skatījumā
Foto: Shutterstock

Kad rodas veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, ierosinātājs parasti ir ārējs – emocionāla pārslodze, bailes, dusmas, ilgstoša jūtu apspiešana jeb tā saucamais iekšējais konflikts, simptomi lielākoties ir īslaicīgi, stresa vai kādu citu psihoemocionālu faktoru izraisīti un šādos gadījumos palīdz psihoterapija, antidepresanti.

Ja simptomi kļūst pastāvīgi, to intensitāte pastiprinās, parādās ģīboņu epizodes, strauji mainot ķermeņa pozu, tas var norādīt uz pašas veģetatīvās nervu sistēmas bojājumiem un šādos gadījumos ir nepieciešams vērsties pie neirologa. Veselības centra "Vivendi" neirologs Jānis Mednieks piebilst, ka vairums cilvēku savu problēmu apzinās, taču šādos gadījumos, vispirms ir jāizslēdz sirds un asinsvadu slimības.

Tādēļ pie neirologa pacienti nonāk jau daļēji izmeklēti, bet atsevišķu izmeklējumu, kā elektrokardiogrammas, arī 24 stundu elektrokardiogrammas jeb Holtera monitorēšanas, ehokardiogrammas, elektroencefalogrammas, krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfijas slēdzieni svarīgi arī neirologa darbā.

Ja simptomi kļūst pastāvīgi, to intensitāte pastiprinās, parādās ģīboņu epizodes, strauji mainot ķermeņa pozu, tas var norādīt uz pašas veģetatīvās nervu sistēmas bojājumiem un šādos gadījumos ir nepieciešams vērsties pie neirologa.

Veģetatīvās nervu sistēmas bojājumu, tāpat kā darbības traucējumu gadījumā, simptomu ir vairāk nekā viens – bez ģīboņiem novērojama arī urīna nesaturēšana vai aizture, seksuālā disfunkcija, caureja vai aizcietējumi.

Būtiskākais veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu diagnostikā ir precīza informācija par traucējumu izpausmi, slimības norisi. Nereti neirologs nozīmē specifiskus papildu izmeklējumus.

"Pēc tam, kad pacientu jau izmeklējuši vairāki ārsti, neirologam tikai slīpā galda testā var izdoties noskaidrot, kādos apstākļos organisms reaģē ar ģīboni. Piemēram, izrādās, ka no guļus stāvokļa pieceļoties stāvus, strauji paātrinās sirdsdarbība, rodas diskomforts un var būt pat ģībonis. Citkārt, pat strauji pieceļoties, izteikti pazeminās asinsspiediens," par niansēm, ko izdodas atklāt neirologiem, stāsta Mednieks.

Lai gan tehnoloģiju iespējas ir ļoti plašas, joprojām svarīga ir saruna ar pacientu, tādēļ dažkārt noskaidrojas, ka simptomus izraisa nesabalansēta medikamentozā terapija. Diemžēl bieži arī neirologiem nākas nozīmēt zāles, jo fizioterapija un fiziskās slodzes treniņš ir piemērots ne katrā situācijā. Tādēļ ārstēšanas ilgums un sasniedzamie rezultāti ir atšķirīgi. Tie atkarīgi arī no pacienta pacietības un neatlaidības.

Source

rutks.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form