Par veģetatīvo distoniju dēvē somatoformu veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, kas ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, tāpēc tā var izpausties dažādi.
Tomēr izmeklējumos parasti nekonstatē fiziskus orgānu bojājumus, jo nepatīkamos simptomus izraisa psiholoģiskie faktori (spēcīgas negatīvas emocijas, psihiskā pārslodze jeb distress, izdegšana u.c.), kas ietekmē veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas darbību. Šī nervu sistēma darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles un pati ietekmē organismu un tā vajadzības – pielāgo slodzei, sagatavo miegam, ēdiena uzņemšanai utt.
Kardiologs: vajā trauksme un bailes bez redzama iemesla
Pirmie pamanāmie simptomi, kas rada fizisku un psiholoģisku diskomfortu, ir trauksme un baiļu sajūta bez acīmredzama iemesla, sirdsklauves pat miera stāvoklī, durošas, īslaicīgas sāpes sirds apvidū ar precīzi norādāmu lokalizāciju. Dažkārt ir sekla ieelpa, kas pastiprina bailes, jo tādos brīžos šķiet, ka trūkst elpas.
Tās ir biežākās sūdzības, kas mudina doties tieši pie kardiologa. Smagākas formas ir panikas lēkme ar ļoti izteiktām bailēm, kā arī apjukums un bezpalīdzības sajūta, ilgstoša – pat vairākas dienas – smaguma sajūta krūtīs.
Daudzi sūdzas arī par spēku izsīkumu, miega kvalitāti, vēdera izejas traucējumiem, sāpēm vēderā vai burkšķēšanu un uzpūšanās sajūtu, atraugām, nelabu dūšu, reiboņiem, sliktu garšu vai sausumu mutē, mēles aplikumu, svīšanu vai aukstuma sajūtu, roku trīcēšanu. Mēdz būt ķermeņa temperatūras un asinsspiediena svārstības, pat ģīboņi. Satraukums vai spriedze simptomus vēl vairāk pastiprina. Veģetatīvās distonijas gadījumā izmeklējumi neuzrāda fiziskas izmaiņas, kas varētu izraisīt diskomfortu un apgrūtināt dzīves kvalitāti.
Sirdsklauves miera stāvoklī izraisa bailes nomirt. Tāda pati reakcija ir uz sāpēm sirds apvidū un spiedošo sajūtu. Bet nevajadzētu uztraukties – lai gan sajūtas ir nepatīkamas, no veģetatīvās distonijas tomēr nemirst.
Daudzu simptomu iemesls veģetatīvās distonijas gadījumā meklējams dzīvesveidā un emocionālajā diskomfortā. Liela daļa sūdzības pazūd, tiklīdz sakārto dienas režīmu – sabalansē darba un fizisko slodzi ar atpūtu. Kardioloģe iesaka ievērot arī formulu "gaiss, gaisma un saule", jo palīdzība šiem pacientiem ir galvenokārt vērsta uz simptomu mazināšanu. Nedrīkst aizmirst pareizas elpošanas nozīmi, jo dziļas ieelpas un izelpas uzlabo plaušu un sirds apgādi ar asinīm un skābekli un mazina iekšējo spriedzi.
Cilvēkiem ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem nepieciešamas korekcijas ēdienkartē, no tās izslēdzot sāļus, ceptus, treknus, marinētus ēdienus, miltu izstrādājumus, tēju un kafiju.
Laiks, kas vajadzīgs, lai izprastu problēmu un tiktu ar to galā, katram ir citāds. Dziļākā sarunā dažkārt atklājas, ka traucējumu iemesli ir par teicamnieku sindromu dēvētā pārcentība vai bailes, piemēram, zaudēt darbu. Savukārt baiļu pamatā ir neizrunātais, neizdarītais, pārcentība – pārspīlētas ambīcijas un nepacietība, kas neatbilst organisma un nervu sistēmas iespējām.
Ja ieviestās izmaiņas dzīvesveidā nesniedz uzlabojumus, traucējumu iemesli, iespējams, ir dziļāki un vajadzīgi specifiskāki izmeklējumi un konsultācijas pie citiem speciālistiem vai pat ārstu izrakstīti medikamenti.
Neirologs: ģīboņi signalizē par nopietnāku problēmu
Kad rodas veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, ierosinātājs parasti ir ārējs – emocionāla pārslodze, bailes, dusmas, ilgstoša jūtu apspiešana jeb tā saucamais iekšējais konflikts, simptomi lielākoties ir īslaicīgi, stresa vai kādu citu psihoemocionālu faktoru izraisīti un šādos gadījumos palīdz psihoterapija, antidepresanti.
Ja simptomi kļūst pastāvīgi, to intensitāte pastiprinās, parādās ģīboņu epizodes, strauji mainot ķermeņa pozu, tas var norādīt uz pašas veģetatīvās nervu sistēmas bojājumiem un šādos gadījumos ir nepieciešams vērsties pie neirologa. Veselības centra "Vivendi" neirologs Jānis Mednieks piebilst, ka vairums cilvēku savu problēmu apzinās, taču šādos gadījumos, vispirms ir jāizslēdz sirds un asinsvadu slimības.
Tādēļ pie neirologa pacienti nonāk jau daļēji izmeklēti, bet atsevišķu izmeklējumu, kā elektrokardiogrammas, arī 24 stundu elektrokardiogrammas jeb Holtera monitorēšanas, ehokardiogrammas, elektroencefalogrammas, krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfijas slēdzieni svarīgi arī neirologa darbā.
Būtiskākais veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu diagnostikā ir precīza informācija par traucējumu izpausmi, slimības norisi. Nereti neirologs nozīmē specifiskus papildu izmeklējumus.
"Pēc tam, kad pacientu jau izmeklējuši vairāki ārsti, neirologam tikai slīpā galda testā var izdoties noskaidrot, kādos apstākļos organisms reaģē ar ģīboni. Piemēram, izrādās, ka no guļus stāvokļa pieceļoties stāvus, strauji paātrinās sirdsdarbība, rodas diskomforts un var būt pat ģībonis. Citkārt, pat strauji pieceļoties, izteikti pazeminās asinsspiediens," par niansēm, ko izdodas atklāt neirologiem, stāsta Mednieks.
Lai gan tehnoloģiju iespējas ir ļoti plašas, joprojām svarīga ir saruna ar pacientu, tādēļ dažkārt noskaidrojas, ka simptomus izraisa nesabalansēta medikamentozā terapija. Diemžēl bieži arī neirologiem nākas nozīmēt zāles, jo fizioterapija un fiziskās slodzes treniņš ir piemērots ne katrā situācijā. Tādēļ ārstēšanas ilgums un sasniedzamie rezultāti ir atšķirīgi. Tie atkarīgi arī no pacienta pacietības un neatlaidības.
Psihoterapeits: šiem cilvēkiem grūti runāt par emocijām
Ja izmeklējumi joprojām neuzrāda fizisku pataloģiju un netiek atrasts simptomu iemesls, iespējams, vairāk izpratnes var sniegt psihoterapeits. Tomēr bieži vien paiet vairāki gadi, kamēr pacients nonāk pie šī ārsta, turklāt daļa cilvēku psihoterapiju joprojām ne vienmēr uztver kā veidu, kas palīdz atbrīvoties no sirdsdarbības izraisītām bailēm, gremošanas traucējumiem vai sliktas dūšas.
"Cilvēkam ir jāpievērš lielāka uzmanība savai emocionālajai pasaulei. Psihes pārslodzi vienam rada nespēja paust dusmas partnerim, jo ir bailes un nedrošība palikt vienam, citam – savu izjūtu identificēšana vai nespēja mainīt kaut ko sev vēlamajā veidā. Izlādēšanās bieži notiek caur veģetatīvo nervu sistēmu," stāsta veselības centra "Vivendi" ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko. Viņš piebilst, ka šiem cilvēkiem ir grūti runāt par savām emocijām – savu pašsajūtu viņi bieži apzīmē ar lakonisku "labi" vai "normāli".
Psihes pārslodzi vienam rada nespēja paust dusmas partnerim, jo ir bailes un nedrošība palikt vienam, citam – savu izjūtu identificēšana vai nespēja mainīt kaut ko sev vēlamajā veidā. Izlādēšanās bieži notiek caur veģetatīvo nervu sistēmu.
Medikamentozā terapija var palīdzēt nomierināt un mazināt pārlieku izteikto jutību. Ieteicami fiziskie vingrinājumi (stiepšanās, skriešana), kas provocē svīšanu, lai atbrīvotos no adrenalīna, kas, savukārt, arī izraisa tahikardiju – sirds ritma traucējumus. Kombinēta terapija ir visefektīvākā simptomu mazināšanai, dzīves kvalitātes saglabāšanai un ārstēšanai.
Par to, kā atpazīt un uzveikt veģetatīvo distoniju, bezmaksas seminārā 21. aprīlī pulksten 18 veselības centrā "Vivendi" stāstīs ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko un neirologs Jānis Mednieks. Uz semināru aicināts ikviens interesents.
Papildu informācija un pieteikšanās: tālr. 20451777, info@vivendicentrs.lv.
Raksts tapis sadarbībā ar veselības centu "Vivendi".
