Mēle tiek uzskatīta par vienu no cilvēka veselības spoguļiem. No tās izskata var noteikt, vai cilvēks saskaras ar kādu veselības problēmu. Veselai mēlei raksturīga gaiši rozā krāsa, ar vieglu aplikumu, gāršas kārpiņas mēreni izteiktas, valga, gludu virsmu un bez zobu nospiedumiem. Bet par ko liecina mēles krāsas vai aplikuma izmaiņas? To skaidro "Veselības centrs 4" grupas uzņēmuma "Capital Clinic Riga" ģimenes ārste Olga Zubova.
Ir avoti, kas liecina, ka mēle tiek iedalīta zonās, kas atspoguļo konkrētu orgānu sistēmu veselību. Piemēram, mēles tievais gals norāda uz sirds un plaušu veselību, labā puse parāda žultspūšļa stāvokli, bet kreisā puse liecina par aknu darbību. Dr. Zubova atklāj, ka šādus medicīnas principus plaši izmanto Austrumu medicīnas piekritēji, piemēram, Ajūrvēdas speciālisti. "Man grūti vērtēt, vai tās tā tiešām ir, pieļauju, ka tas ir iespējams, taču ikdienas praksē to neizmantoju," ārste piebilst.
Cilvēki, kas rūpīgi seko līdzi savi veselībai, mēles izskatu pārbauda ik dienas. Taču arī tiem, kas šo jautājumu uztver vieglprātīgāk, ir grūti nepamanīt izmaiņas mēles izskatā, sevišķi tad, ja tā iekrāsojas citā krāsā.
Ģimenes ārste atklāj, ka cilvēks pats visbiežāk pamana mēles krāsas vai aplikuma izmaiņas. Neliels gaišas krāsas aplikums, ko viegli notīrīt ar speciālu birsti, tiek uzskatīts par normālu, savukārt biezs aplikums var liecināt par kādu veselības problēmu. Piemēram, baltās krāsas izteikts aplikums liecina par kuņģa un zarnu darbības traucējumiem, dzeltenas krāsas aplikums norāda uz gremošanas traucējumiem, ka arī novērojams aknu, žultsizvadsistēmas darbības traucējumu gadījumos.
Nereti sastopama arī tā saucāmā "ģeogrāfiskā" mēle jeb migrējošais atrofiskais glosīts – pašlimitējoša saslimšana, kas neprasa ārstēšanu. Tai ir raksturīgi sārti plankumi ar baltām saliņām. To sauc par "ģeogrāfisko" mēli, jo plankumi var radīt ainu, kas atgādina karti. Savukārt par migrējošu to dēvē tāpēc, ka plankumi diennakts laikā var pārvietoties no vienas mēles puses uz otru.
Runājot par mēles krāsas izmaiņām, visbiežāk sastopama ir baltā mēle, kuras iemesls var būt sēnīšu infekcija jeb kandidoze, ka arī leikoplakija un matainā leikoplakija. Ja cilvēkam ir sēnīšu infekcija, tad papildus baltai mēles krāsai viņš var sūdzēties ari par sausumu un dedzināšanu mutē.
Turpretim melna mēles krāsa var būt sekojošos gadījumos:
- ja cilvēks lieto medikamentus – bismuta preparātus vai antibakteriālos līdzekļus;
- slikta mutes dobuma higiēna;
- smēķēšana;
- kafijas lietošana;
- melanoma.
Savukārt zila krāsas mēle būs raksturīga pacientiem ar paplašinātām vēnām uz mēles, virsnieru nepietiekamību, ka arī smagākajos gadījumos pacientiem ar sirdsmazspēju vai plaušu saslimšanām.
- Ja vēlies uzzināt ko vairāk par mēles veselību, lasi šo rakstu, kur atklāsi, par ko liecina izteikta rieva mēles vidusdaļā, sarkans mēles gals, kā arī čūlaina un sūrstoša mēle.
Neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas mēles izskatā pamana cilvēks, tās būtu jāatrada ārstam – zobārstam vai ģimenes ārstam –, kas tālāk izvērtētu cik nopietna ir problēma un kā rīkoties tālāk. "Nereti cilvēks nepamana izmaiņas, bet to izdara, piemēram, zobārsts, veicot mutes dobuma apskati, tāpēc ir svarīgi šos ārstus apmeklēt regulāri, lai neielaistu kādu slimību," piebilst Dr. Zubova.
Mēles apskates laikā ārsts vērtē mēles krāsu, aplikumu, izmērus, valguma pakāpi, garšas kārpiņu attīstības pakāpi, kustīgumu un trīci, ka arī pievērš uzmanību zobu nospiedumu, plaisu, rētu esamībai.
Taču, tīrot mēli, mēs varam pasargāt savu mutes dobumu no baktērijām. Dr. Zubova atklāj, ka tīrīt mēli ir ieteicams vismaz reizi dienā. Vislabāk to būtu darīt no rītiem, pirms zobu tīrīšanas. Mēli tīra ar speciālu, šim nolūkam paredzētu birsti. "Ar šo procedūru mēs notīram aplikumu, kas satur daudz baktēriju, kas savukārt ļauj veicināt mutes dobuma, smaganu un zobu veselību, samazināt infekcijas attīstības risku, nepatīkamas smakas no mutes rašanos," skaidro ģimenes ārste.
