Veselīgās vai bīstamās zivis? Kad tās nevajadzētu lietot uzturā
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados gana daudz dažādu jomu speciālisti runā par to, ka zivis noteikti ir jāiekļauj ēdienkartē iespējami biežāk, jo tās ir ļoti vērtīgs produkts ikviena veselībai. Tomēr tā viss gluži nav. Jā, zivis ir vērtīgas un tās ir jāēd, tomēr, ievērojot mērenību, kā arī vēl vairākus apstākļus, saistītus ar vides piesārņotību. Pārtikas un veterinārais dienests sagatavojis virkni padomu par zivju lietošanu uzturā un rekomendācijas tām iedzīvotāju grupām, kam ar zivju ēšanu īpaši aizrauties gan nevajadzētu.

Zivis ir neatņemama mūsu uztura sastāvdaļa, jo tās ir bagātas ar olbaltumvielām un omega-3 taukskābēm. Tomēr arvien vairāk tiek runāts par zivju ķīmisko piesārņojumu, kas radies cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Vidē ir nokļuvušas un turpina nokļūt dažādas ķīmiskās vielas, piemēram, noturīgie organiskie savienojumi un smagie metāli, kas augsnē un ūdenī saglabājas vairākus gadu desmitus. Šīs kaitīgās ķīmiskās vielas uzkrājas arī dzīvajos organismos – augos un dzīvniekos, tostarp zivīs, īpaši lielākajās un vecākajās, kas atrodas ūdensdzīvnieku barības ķēdes augšgalā. Tādēļ ir svarīgi zināt, kā rīkoties, lai zvejas produkti, ko tu patērē ikdienā, nekaitētu tavai un tavas ģimenes veselībai.

Zivis ir jāēd, jo to sastāvā ir vērtīgas uzturvielas – olbaltumvielas – kā galvenais aminoskābju avots, kas nodrošina organisma pamatfunkcijas, polinepiesātinātās omega-3 taukskābes, kas cilvēka organismā tiek izmantotas bioloģiski aktīvu vielu veidošanai un ir absolūti neaizstājamas ikdienas uzturā. Šīs taukskābes organismā, atšķirībā no daudzām citām taukskābēm, pašas neveidojas.

Ar omega 3 taukskābēm bagāti pārtikas produkti:

  • Treknās zivis – laši, sardīnes, foreles, makreles (skumbrijas), siļķes, plekstes (butes), sami, tuncis;
  • Jūras produkti – austeres, omāri, garneles;
  • Citi pārtikas produkti – soja, linsēklu eļļa, rapšu eļļa, valrieksti, jūras aļģes, jūras kāposti.

Zivju ēdamās daļas, kurās piesārņojums uzkrājas vairāk:

  • Lielo plēsīgo zivju aknas un muskuļaudi, kuros savienojumu (metildzīvsudraba) veidā uzkrājas dzīvsudrabs;
  • Jūras un okeāna zivju taukaudi un aknas, kurās uzkrājas polihlorētie bifenili, furāni un dioksīni.

Uzturā nav ieteicams ilgstoši un bieži lietot zivis ar augstu piesārņojuma līmeni, jo noturīgie organiskie piesārņotāji var uzkrāties cilvēka organismā un pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, ilgstošas pazeminātas imunitātes, izraisīt izmaiņas audos vai pat vēzi.

Šo ķīmisko vielu radītais piesārņojums:

  • Akumulējas cilvēka organismā dzīves laikā;
  • Pazemina organisma aizsardzības spējas pret slimībām;
  • Ietekmē nervu sistēmu un var radīt garīgās attīstības traucējumus;
  • Sievietēm reproduktīvajā vecumā rada auglības problēmas;
  • Nonākot grūtnieču organismā, var traucēt augļa pilnvērtīgai attīstībai;
  • Ar mātes pienu nonāk bērna organismā.

Ja pats dodies makšķerēt

Noteikti ievāc informāciju par ūdenskrātuvi, kur dodies makšķerēt – vai tā nav piesārņota. Novērtē, vai ūdens ir dzidrs, vai ūdens virsmā nav eļļas plankumu, izvērtē nozvejoto lomu, apskati katru zivi, atlasot ēšanai paredzētās zivis. Uztura pagatavošanai nelieto zivis ar slimības vai bojājuma pazīmēm.

Tags

Grūtnieces uzturs Sarakstu karuselis Zivis Omega 3 taukskābes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form