Foto: www.apexprofoundbeauty.com

"Onkologu cilvēki apmeklē trīs gadījumos. Tie ir pacienti, kas pirmo reizi atnāk ar kaut kādu problēmu. Otra grupa ir cilvēki, kuri izārstējušies un saņēmuši atbilstošu terapiju. Pie manis nāk arī pacienti ar diemžēl neizārstējamu slimību, ar vēža sāpēm," par savu darbu stāsta onkoloģe Agnese Šepte.

„Dzīvē notiek tā, kā notiek, un, ja nu reiz šādi ir noticis, mūsdienu situācija un medicīnas iespējas prasa, lai šie simptomi tiktu adekvāti koriģēti, nodrošinot cilvēkam cienīgu dzīvi."

Regulāra kontrole

Pacientiem, kuri ir slimojuši ar kādu onkoloģisko vainu, visbiežāk vēzi, nepieciešams regulāri apmeklēt ārstu, lai pārliecinātos, ka slimība uzvarēta līdz galam, skaidro speciāliste. „Pēc ārstēšanās pirmos piecus gadus viņi jānovēro. Parasti šie pacienti brauc uz slimnīcu Rīgā vai Liepājā, kur ir ārstējušies. Reizēm viņi pazūd no mediķu redzesloka, jo jūtas labi, neiet ne pie ģimenes ārsta, ne onkologa. Tomēr es gribētu aicināt viņus atnākt, lai varam pārliecināties, ka viss kārtībā. Kontrole vajadzīga. Sākumā pie ārsta jādodas reizi pusgadā, pēc tam var retāk. Ja nav iespējas aizbraukt uz slimnīcu, šiem cilvēkiem jānāk pie onkologa viņu dzīvesvietā," iesaka ārste.

Iespēja, ka slimība atkārtosies, atkarīga gan no audzēja lokalizācijas vietas, no stadijas, kādā tas atklāts. Ir vēži, ko ļoti labi var ārstēt. Piemēram, olnīcu vēzis ļaujas medikamentiem. Ir audzēju grupas, kurām nav tik efektīvas ārstēšanas. Piemēram, melanoma. Visbiežāk tā izskatās kā tumša, gandrīz melna dzimumzīme, kas parādās uz ādas. Tā ir ļoti ļaundabīga, to nevar ārstēt, tikai pēc iespējas ātrāk izoperēt.

Katrs sevi pazīst vislabāk

Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu, vispirms jāiet pie ģimenes ārsta, kurš viņus nosūta pie onkologa.

„Katrs savu organismu pazīst vislabāk. Noteikti jāizmanto valsts apmaksātais vēža skrīnings, kas katram cilvēkam pienākas. To visu labi zina ģimenes ārsti. Ja pacients pamana kādas izmaiņas ķermenī - veidojums uz ādas, čūliņa mutē, bumbulītis krūtī u.c. - tad noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kas tas ir. Ģimenes ārsts to izvērtēs un vajadzības gadījumā nosūtīs pie onkologa. Es ieteiktu nekrist panikā, ja nav iespējas uzreiz, šajā pašā vai nākamajā dienā tikt pie ārsta. Piemēram, lai no vienas šūnas krūtī izaugtu sataustāms veidojums, jāpaiet pāris gadiem vai vēl ilgākam laikam. Tāpēc divas nedēļas neko neietekmēs."

Agnese Šepte atgādina, ka pie ginekologa sievietes šobrīd var iet bez norīkojuma.

Kam pievērst uzmanību

„Ja uzmetas aukstumpumpa, cilvēkam sāp, viņš ir uztraucies un dodas pie ārsta meklēt palīdzību. Vēzis nesāp. Tas netraucē. Ja cilvēks kaut ko neparastu atrod vai satausta, sākumā viņš nobīstas, bet ātri nomierinās un ikdienas steigā aizmirst par to. Vizīte pie ārsta tiek atlikta no dienas uz dienu, mierinot sevi: „Gan jau pāries." Tā ir smagākā kļūda, ko pieļauj cilvēki. Atrastais veidojums noteikti jāparāda ārstam. Tikai viņš noteiks, vai veidojums ir labdabīgs un vai par to jāuztraucas.

Mutē, īpaši smēķējošiem cilvēkiem, jāpievērš uzmanība nedzīstošām čūliņām, sabiezējumiem. Būtu jāievēro veidojumi un čūliņas uz ādas, kas mēneša laikā nepazūd. Katram mēdz būt nobrāzumi, dažādi sīki ādas bojājumi. Tie parasti ātri sadzīst.

Ja veidojums sadzīst, pēc tam atkal atjaunojas un tā notiek ilgu laiku, tad arī jādodas pie ārsta.

Katrs labi zina, kādas dzimumzīmes ir uz ādas. Ja parādās jauna, ja kāda izmainās - kļūst asimetriska, biezāka, tumša vai maina krāsu -, tad tā jārāda ārstam. Vecākiem cilvēkiem uz ādas veidojas tā saucamie vecuma plankumi. Ja tie uztrauc, labāk tomēr ir aiziet un parādīt tos speciālistam, nevis neievērot nopietnas slimības pirmās pazīmes un iekavēt ārstēšanu."

Ārste uzsver, ka ādas un krūšu audzēji ir tie, ko, regulāri sevi pārbaudot, var konstatēt visātrāk. Ar kuņģa un zarnu trakta audzējiem nav tik vienkārši. „Par tiem tiešām var teikt - kā paveicās atrast! Jāseko vēdera izejai un uzmanība jāpievērš simptomiem, kas agrāk nav bijuši. Zarnu trakta darbība katram cilvēkam ir individuāla, un katrs pats to zina vislabāk. Nevajag satraukties, ja vienu reizi vēdera izeja ir mīkstāka vai cietāka nekā parasti. Ja izmaiņas, sajūtas, kas iepriekš nav bijušas, nepāriet vai ik pēc laiciņa atkārtojas, tad par to jārunā ar ārstu."

Atrod vairāk

Vēzis ir vecāku cilvēku slimība. Šobrīd visā pasaulē ir tendence pieaugt onkoloģisko slimnieku skaitam. Tas notiek tāpēc, ka palielinās sabiedrības vidējais vecums, uzlabojas izmeklēšanas iespējas. „Piemēram, tagad pieejama asins analīze, kas parāda prostatas vēzi. Agrāk šo audzēju atrada reti un jau ielaistu. Tagad to konstatē daudz biežāk, un saslimstība ar prostatas vēzi pēc statistikas ir desmitkārt lielāka. Pēc skaitļiem tas izklausās briesmīgi, bet, tā kā to atklājam laikus, tas ir ārstējams.

Par ādas vēzi gan varu teikt, ka ar to slimo arī jaunas sievietes. Tas saistīts gan ar pārmērīgu sauļošanos, gan solāriju apmeklējumu. Par laimi, ādas vēzis ir veiksmīgi izārstējams, ja to atrod laikus.

Ir ģenētiski pārmantotie vēži, piemēram, krūts vēzis. Cilvēkiem, kuru ģimenē ir onkoloģiskas saslimšanas, jābūt uzmanīgākiem, biežāk jāpārbauda sevi un laikus jāiet pie ārsta. Ir iespēja Rīgā Stradiņa slimnīcas Ģenētikas centrā ar ģimenes ārsta nosūtījumu veikt analīzes, kas parāda, vai vēzis ir ģenētiski pārmantots. Nav noteikts, ka šis cilvēks saslims, bet labāk tomēr ir par to zināt."

Visbiežāk krūts un plaušu vēzis

Agnese Šeptes pieredze liecina, ka sievietēm visbiežāk no visiem ļaundabīgajiem audzējiem sastopams krūts, bet vīriešiem - plaušu vēzis. Viņa saka: „Arī ādas vēzis stabili turas otrajā vietā sievietēm un trešajā vīriešiem, kam otrajā ir prostatas vēzis. Plaušu vēzis, protams, saistāms ar smēķēšanu, vismaz 90 % gadījumu.

Smēķēšana izraisa arī mutes, lūpu, kakla audzējus, bet sievietēm - dzemdes kakla vēzi. Ne velti desmit padomos, kā nesaslimst ar vēzi, pirmie četri punkti ir - nesmēķēt. Diemžēl plaušu pārbaudes skrīninga programmās nav iekļautas, tās vairāk saistītas ar tuberkulozes profilaksi. Par to būtu jādomā pacientiem kopā ar ģimenes ārstiem. Uzmanība būtu jāpievērš ilgstošam, nepārejošam klepum, taču smēķētājiem tāds ir visu laiku."

Galvenais - aiziet un pateikt

Īsti nav saprotams, kāpēc cilvēki, kuri pamana kaut kādas satraucošas izmaiņas savā organismā, neiet pie ārsta. Varbūt bailēs uzzināt šo diagnozi savas bažas it kā noliek malā, aizmirst. „Domāju, ka visbiežāk šī izvairīšanās no ārsta nav apzināta. Cilvēki sev ieskaidro: „Tas nav nekas, es to esmu izdomājis, man tikai šķiet..."

Reizēm cilvēki pat aiziet pie ārsta, bet stāsta par citu ko. Galvenā sūdzība ir apslēpta. Tas ārstam būtu jājūt un jāsaprot, ka kaut kas netiek pateikts līdz galam. Ārsti ir aizņemti un ļoti noslogoti, tāpēc var gadīties, ka šī galvenā sūdzība tā arī paliek neatklāta," saka Agnese Šepte. Lai tā nenotiktu, galvenais ir sev formulēt, kas tad īsti ir tas, kas rada satraukumu un bažas.

Ārstes pieredze liecina, ka diezgan bieži ir gadījumi, kad cilvēki ikdienas steigā aizmirst par savu veselību un pie ārsta aiziet, kad vēzis vairs nav izārstējams. Tomēr viņa novērojusi, ka arī šajā ziņā viss tomēr mainās uz labu un vairums pacientu par savu veselību uztraucas. „Nelielu ādas vēzi var veiksmīgi ārstēt," saka speciāliste.

Uz izmeklējumiem parasti pacientus nosūta ģimenes ārsts. Agnese Šepte uzsver, ka ģimenes ārsti lielākoties ir zinoši, ar pietiekamu pieredzi, lai pazītu onkoloģiskās saslimšanas: „Tās tomēr gadās pietiekami bieži. Viņiem ir iespēja nosūtīt pacientus uz konsultāciju pie speciālista. Neesmu saskārusies ar situāciju, kad ģimenes ārsts nebūtu pievērsis uzmanību nopietniem simptomiem un atteicis nosūtīt pie onkologa. Uzticieties ārstiem, stāstiet par sevi!"

Onkoloģe Agnese Šepte pieņem pacientus Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrā reizi nedēļā. Ikdienā viņa sastopama Ventspils poliklīnikā, kur šajā jomā strādā jau 11 gadu. Slimnieki pie viņas var doties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Source

"Kurzemnieks"
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form