Stress mūsdienās ir teju neizbēgams, un atsevišķās situācijās tas var uzlabot organisma darbību. Tomēr ilgstošs stress darbā vai satraukumi privātajā dzīvē par labu nenāks nevienam, jo tieši vai netieši var ietekmēt dažādu veselības problēmu attīstību. Tas var veicināt liekā svara veidošanos, diabēta attīstīšanos, kā arī palielināt risku saslimt ar vēzi.

Laiku pa laikam piedzīvots satraukums vai stress lielu ļaunumu veselībai nenodara, jo tas liek izstrādāties adrenalīnam un kortizolam. Šie hormoni paātrina sirdsdarbību, asinsspiedienu, muskuļa enerģijas rezerves, kā arī elpošanas līmeni. Kad cilvēks ir satraucies, organisms dara visu iespējamo, lai maksimāli palielinātu tā aizsargspējas. Lai to izdarītu, uz brīdi tiek bremzēta ķermeņa augšana, imūnsistēma, reproduktīvā un gremošanas sistēma.

Ja stresu nerada negaidīti apstākļi un tas ir hronisks, piemēram, saistīts ar darbu un finanšu situāciju ilgstošā laika posmā, stress ir kaitīgs tavai veselībai. Ja tas ir ilgstošs, tiek novājināta cilvēka imunitāte, kā arī dažādas nodarbes, ko cilvēki veic tad, kad ir satraukti, var būt saistītas ar veselības pasliktināšanos. Cilvēki, kas cieš no stresa, mēdz pārēsties. Šī kaitīgā nodarbe var būt saistīta ar vairākām veselības problēmām.

Tāpat jāpiebilst, ka 2012. gadā publicētā pētījumā ir noskaidrots, ka ilgstošs stress traucē organismam kontrolēt iekaisuma procesus. Tā kā iekaisuma procesi ietekmē cilvēku saslimšanu, kā arī daudzu slimību norisi, stresa līmenis iespaido ikviena cilvēka veselības stāvokli. Lūk, dažas no veselības problēmām, kuru attīstīšanos var veicināt stress.

Sirds slimības


Foto: Sutterstock
Stress nenāk par labu ne emocionālajai labsajūtai, ne sirds veselībai. "Web MD" norāda, ka cilvēki, kas ir mērķtiecīgi, motivēti īstenot savus nodomus, jeb tā sauktās A tipa personas (vairāk par A tipa personām lasi šeit) biežāk cieš no paaugstināta asinsspiediena un sirds slimībām. Lai arī nav skaidri zināms, kāpēc tā notiek, speciālisti pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka stresa ietekmē izdalās vairāk hormonu, kas paātrina sirdsdarbību un veicina holesterīna izdalīšanos asinīs.

Tāpat jāpatur prātā, ka ilgstošs stress un nepārtraukti satraukumi sirds veselību ietekmē arī netieši. Amerikas Sirds asociācija skaidro, ka stress veicina dažādu sirds veselībai kaitīgu paradumu piekopšanu, piemēram, smēķēšanu, pārēšanos, alkohola lietošanu un fizisko aktivitāšu trūkumu. Šie paradumi negatīvi ietekmē ne tikai sirds un asinsvadu veselību, bet arī citas nozīmīgas organisma sistēmas.

Astma


Foto: Shutterstock
Stress un satraukumi par labu nenāk arī astmas slimniekiem. Kā norāda "Everyday Health", tas var izraisīt astmas lēkmes – līdzīgi kā dūmi, mājdzīvnieki vai gaisa piesārņojums. Galvenā atšķirība ir tā, ka no stresa ir daudz grūtāk izvairīties nekā no ugunskura dūmiem vai mājdzīvnieka, kura tuvumā jūtat izpaužamies slimības simptomus.

Tāpat astma un stress viens otru var pastiprināt, padarot situāciju krietni smagāku. Proti, nekontrolēta astmas lēkme var radīt stresu, jo slimniekam ir grūtības elpot, bet grūtības ievilkt gaisu – papildu stresu. Arī stresa fiziskie aspekti var pastiprināt astmas izpausmes – cilvēki satraukumā elpo seklāk un straujāk, to darīt ir grūtāk. Arī raudāšanas laikā radušies sekrēti, piemēram, gļotas, var pasliktināt astmas slimnieka fizisko pašsajūtu.

Aptaukošanās


Foto: Shutterstock
Tauki, kas sakrājušies ap jostasvietu, ir daudz kaitīgāki cilvēka veselībai nekā tie, kas glabājas uz kājām vai gurniem, norāda "Web MD". Tieši viduklis ir zona, kur viss liekais uzkrājas cilvēkiem, kas cieš no hroniska stresa. Speciālisti tauku krāšanos uz vēdera saista ar hormona kortizola svārstībām, kā arī vēlmi savu satraukumu un bēdas nomākt ar ēdiena palīdzību.

Apzinātās ēšanas trenere Inese Millere norāda, ka stress var būt ļoti nozīmīgs cēlonis tam, ka atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem šķiet teju neiespējama. "Mūsu veselību negatīvi ietekmē ilgstošs, biežs vai slikti vadīts stress. Starp stresa negatīvajiem efektiem ir arī apetītes palielināšanās un tieksme uz noteiktiem ēdieniem," viņa skaidro.

Arī Millere uzsver kortizola lomu svara pieaugumā un nespējā atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Šis hormons ne tikai stimulē apetīti, bet arī liek izvēlēties treknus un cukurotus ēdienus. Speciāliste piebilst: "Svarīgi ir atcerēties – ja stress netiek mazināts un vadīts, kortizola līmenis nesamazinās, tāpēc jebkuras pūles notievēt un saglabāt optimālu svaru būs cīņa ar vējdzirnavām."

Diabēts


Foto: PantherMedia/Scanpix
Stress var veicināt arī diabēta attīstīšanos. Jau minējām, ka stress veicina apetīti un palielina aptaukošanās risku, kas ir viens no galvenajiem otrā tipa cukura diabēta riska faktoriem. "Healthline" norāda, ka hronisks stress ne tikai palielina cukura rašanās iespēju, bet arī apgrūtina sadzīvošanu ar šo slimību, kas savukārt var radīt papildu satraukumus.

Kortizols, kura izstrādāšanās ir saistīta ar stresu, ietekmē glikozes līmeni asinīs, padarot to grūtāk kontrolējamu. Cilvēki ar otrā tipa cukura diabētu ļoti bieži piedzīvo, ka stresa dēļ glikozes līmenis asinīs būtiski palielinās. Tāpat tas notiek arī tad, kad ķermenis saskaras ar fizisku stresu, piemēram, ievainojumu.

Cilvēkiem, kas cieš no regulāra stresa un slimo ar cukura diabētu, ir ieteicams novērtēt savu stresa līmeni dažādos laikos, kad jūtams satraukums. Piemēram, novērtē, cik satraukta esi pirmdienu rītos vai pirms iknedēļas sapulces. Pievērs uzmanību tam, kā tas ietekmē cukura līmeni asinīs, – tas palīdzēs prognozēt izmaiņas un labāk saprast, kā novērst straujas cukura līmeņa svārstības asinīs.

Depresija un panikas lēkmes


Foto: Shutterstock
Tas, ka hronisks stress ir saistīts ar paaugstinātu depresijas un panikas lēkmju risku, daudziem noteikti nav nekāds pārsteigums. "Web MD" norāda, ka cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar paaugstinātu un pastāvīgu stresu, risks dažu gadu laikā saskarties ar depresiju var būt līdz pat 80 procentiem augstāks nekā tiem, kuru darbs ir mierīgs, bez regulāriem satraukumiem.

Runājot par depresiju, der atcerēties, ka tā nav slikts garastāvoklis vai periodiskas skumjas. Depresija ir slimība, kuras uzveikšanai nepieciešama speciālista palīdzība. Depresiju raksturo pazemināts garastāvoklis, enerģijas trūkums, negatīvas domas par sevi, savu dzīvi un nākotni. Cilvēkam var parādīties arī domas par pašnāvību. Atceries, ka par depresiju runā tad, kad visi šie simptomi ir novērojami ilgstoši – vismaz divas nedēļas. Viena neveiksme vai problēma darbā nav depresija. Vairāk par šīs slimības atpazīšanu un iespējām depresiju uzveikt lasi šeit.

Galvassāpes un migrēna


Foto: Shutterstock
"Web MD" norāda, ka stress ir viens no biežākajiem galvassāpju iemesliem. Turklāt tas rada ne tikai ikdienišķas galvassāpes, bet var arī izraisīt migrēnas lēkmi. Tas nozīmē, ka cīņā ar galvassāpēm ilgtermiņā daudz efektīvāka ir dzīvesveida maiņa, lai samazinātu stresa un satraukuma līmeni, nekā pretsāpju līdzekļi.

Ja ciet no regulārām galvassāpēm vai migrēnas, ir ļoti svarīgi vērsties pie speciālista, kas palīdzēs noteikt sāpju iemeslus, lai atvieglotu tavu ikdienu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Izrādās, ka ļoti daudzi cilvēki, kas ikdienā cieš no galvassāpēm, pie speciālista ar savu problēmu nevēršas. "Latvijā gandrīz puse pacientu galvassāpes cieš vairākus gadus un tikai tad dodas pie sāpju ārsta. Tādējādi migrēnas radītā slimības nespēja rada nozīmīgus zaudējumus gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Migrēnas sāpes parasti turpinās četras līdz 72 stundas. Gan ģimene cieš, jo sāpju laikā nav iespējams dzīvot ierasto dzīvi, gan tiek zaudētas karjeras iespējas," norāda neiroloģe, sāpju ārste Daina Jēgere.

Gremošanas sistēmas problēmas


Foto: Shutterstock
Lai arī stress neizraisa kuņģa čūlu, tas var ievērojami pasliktināt čūlas slimnieku pašsajūtu, liekot slimībai saasināties, norāda "Web MD". Tāpat tas var izraisīt vai saasināt arī citas gremošanas sistēmas problēmas, piemēram, veicināt grēmu parādīšanos vai izraisīt kairināto zarnu sindromu.

Kairināto zarnu sindroma izpausmes dažādiem pacientiem var atšķirties, bet tas parasti parādās kā sāpes un diskomforts vēdera rajonā, skaidro "Daily Mail". Tas var izpausties arī kā caureja vai aizcietējums, kā arī var novērot vēdera pūšanos. Lai arī kairināto zarnu sindroma izraisītāji nav līdz galam izpētīti, stress tiek uzskatīts par vienu no biežākajiem slimības vai tās saasinājumu iemesliem.

Vēzis


Foto: Shutterstock
Vēzis ir ļoti sarežģīta slimība ar ļoti daudziem un dažādiem riska faktoriem. Lai sevi pasargātu, ļoti nozīmīgs var izrādīties uzturs, par ko vairāk vari lasīt šeit . Tāpat dažādu vēža veidu risku palielina smēķēšana, atrašanās saulē bez nepieciešamās aizsardzības un citi. Arī stress ir viens no faktoriem, kas palielina risku saslimt ar šo smago slimību.

"Vienmēr atceros joku, ko studiju laikā pastāstīja kāds profesors, proti, ka visas slimības rodas no stresa, vienīgi venēriskās – no izpriecām. Ja studiju gados man šķita, kā gan tā var teikt, tad, gadiem ejot, esmu novērojis, ka dažreiz cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, piemēram, pat tādi bezpajumtnieki, kuri lieto alkoholu, slimo daudz retāk nekā labi situēti cilvēki, kuru ikdiena ir pilna ar stresu un pārdzīvojumiem. Tas arī ir pierādījums teicienam, ka visas slimības rodas no nerviem," pārliecināts onkologs Jānis Kāpostiņš.

Arī "Daily Mail" norāda uz stresa un paaugstināta vēža riska saistību. Kad cilvēks cieš no ilgstoša stresa, viņa imūnsistēmā notiek izmaiņas, kas palielina risku saslimt ar vēzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!