Foto: Shutterstock
Lielākajai daļai cilvēku laba personīgā higiēna ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, jo tā ne tikai liek mums pašiem justies labi, bet arī citu acīs rada labu iespaidu. Taču nevar noliegt, ka mēs visi laiku pa laikam izlaižam kādu zobu tīrīšanas reizi un dušošanos vai gultasveļu nomainām vien pēc mēneša vai vēlāk. Bet tas taču neko ļaunu mūsu higiēnai nevar nodarīt, vai ne tā?

Lai arī viena kādas personīgās higiēnas darbības izlaišana ilgtermiņā, visticamāk, nekā neietekmēs ne tevi, ne tavu veselību, tomēr ir jārūpējas, lai nehigiēna nekļūtu par pastāvīgu ieradumu. Šoreiz apskatām dažus sliktas higiēnas piemērus un skaidrojam, kādas sekas tie var atstāt.

Neregulāra zobu tīrīšana vai diegošana

Kas notiktu, ja tu uz visiem laikiem atbrīvotos no zobu birstes un diega? ''Vispirms tu sajutīsi pietūkušas un asiņojošas smaganas, sliktu elpu, kā arī zobos veidosies caurumi,'' portālam ''The Healthy'' skaidro Kalifornijas zobārstniecības asociācijas prezidente Nataša Lī. Savukārt nesalaboti caurumi caur zoba saknēm ļauj mikrobiem un baktērijām nonākt nervos, tādējādi izraisot smaganu slimību, kas laika gaitā var izraisītu zobu izkrišanu.

Tas vēl nav viss. ''Ir arvien vairāk pētījumu, kas norāda uz saistību starp smaganu slimībām un citām veselības problēmām, piemēram sirds slimībām un cukura diabētu,'' papildina Lī.

Reta dušošanās vai vannošanās

''Personīgās higiēnas mērķis nav tikai nepatīkamu ķermeņu aromātu novēršana,'' skaidro ādas kopšanas eksperte Žanīna Frānsisa. Ziepes un ūdens var novērst pūtīšu un izsitumu veidošanos un dzīvībai bīstamas infekcijas. ''Baktērijas ātri aug uz ķermeņa, un, ja uz tā ir daudz atmirušu ādas šūnu, no kurām baroties, baktērijas var izraisīt niezi, kairinājumu un iekaisumu,'' stāsta Frānsisa. ''Ja tev jau ir kāda ādas slimība, piemēram, ekzēma (raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana – red.), reta mazgāšanās var to pasliktināt.''

Galu galā, ja tu par dušu aizmirsīsi pilnībā, uz tavas ādas var veidoties iekaisums, kuru sauc par dermatītu. Tie būs biezi un brūni plākšņveidīgi plankumi uz ādas, kas var izraisīt sekundāras infekcijas. Par laimi dermatīts parasti ir ārstējams, un to var darīt, regulāri mazgājoties.

Došanās gulēt, nenoņemot kosmētiku


Foto: Shutterstock

Garas un nogurdinošas dienas beigās varētu būt vilinoši doties pie miera, nenomazgājot no rīta uzklāto kosmētikas kārtu. Bet jebkurš grima mākslinieks un ādas kopšanas speciālists tev pateiks, ka šī ir viena no ļaunākajām higiēnas kļūdām, kuru vari pieļaut. ''Ja katru dienu nemazgājam seju, poras var aizsērēt, kas var izraisīt melno punktiņu un pūtīšu veidošanos, kā arī nevienmērīgu ādas krāsu ādas šūnu aizaugšanas dēļ,'' atklāj Frānsisa.

Bet tas vēl nav viss. Skropstu tušas, acu zīmuļa un citas acu kosmētikas nenomazgāšana var nopietni kaitēt tavām acīm. Grims dod patvērumu baktērijām, kas var uzkrāties zem acu plakstiņiem un novest pie iekaisušiem folikuliem uz skropstu līnijas un nopietnām ādas infekcijām. Neārstētas infekcijas galu galā var izraisīt ļoti nopietnus veselības bojājumus, ieskaitot aklumu.

Reta gultasveļas mazgāšana

Veļas mazgāšana ir darbs, no kura daži cilvēki cenšas izvairīties vai vismaz to maksimāli novilcināt, bet patiesībā, ja darbiņš tiek padarīts, tu sev aiztaupi daudz nepatīkamu brīžu. Un tas neattiecas tikai uz apģērbu, bet arī uz gultasveļu, kura nereti netiek nomainīta nedēļām vai pat mēnešiem ilgi, kā rezultātā tā kļuvusi par sava veida petri trauku, uz kura savairojušās dažādas baktērijas, sēnītes, putekļu ērcītes un daudz kā cita. Jo ilgāk veļas mazgāšana tiek atlikta, jo sliktāk kļūst, jo baktērijas savairojas ātri, piebilst Frānsisa.

Sliktākajā gadījumā nemazgāta gultasveļa, tostarp nakts apģērbs, var novest pie stafilokoka infekcijas. Ja infekcija nonāk asinīs, tā var pāraugt smagākā stāvoklī, piemēram, toksiskā šoka sindromā, kas var būt arī letāls.

Kontaktlēcu nemainīšana vairāku dienu garumā

Viens no sliktākajiem higiēnas paradumiem, ko jebkad savā praksē ir redzējis oftalmologs un acu ķirurgs Alans Mandelsons, ir nepienācīgi koptu vai pat vispār nekoptu kontaktlēcu lietošana. ''Nēsājot kontaktlēcas nedēļu vai ilgāk, var veidoties smagas acu infekcijas, tostarp radzenes čūlas,'' skaidro Mandelsons, kurš šādu ieradumu pielīdzina netīras apakšveļas valkāšanai katru dienu.

Ja termins ''radzenes čūla'' tev izraisa nepatīkamas sajūtas, pat uztraukumu, tas ir pamatoti. Tā ir atvērta čūla uz radzenes, kas izraisa sāpes, acs apsārtumu, izdalījumus un neskaidru redzi. Lielāko daļu radzenes čūlu gadījumu var ārstēt ar acu pilieniem, taču dažos gadījumos var būt nepieciešamība nopietnākām manipulācijām.

Dvieļu atkārtota izmantošana


Parasti vienu un to pašu dvieli izmantojam vairākkārt, līdz beidzot to ieliekam netīrās veļas kastē. Bet dvieļi, kas izmantoti vairākkārt vai izmantoti sporta zālē pēc treniņa, būtu jāmazgā uzreiz. Kas vēl – vienu dvieli nevajadzētu izmantot vairākiem cilvēkiem, jo tie var viegli uzkrāt baktērijas un ķermeņa sekrēcijas. Sviedrainu un reiz izmantotu dvieļu koplietošana ir lielisks veids, kā izplatīt bīstamas ādas slimības un infekcijas, piemēram, kārpas, kašķi, meningītu, hepatītu. Kā arī seksuāli transmisīvo infekciju slimības kā hlamīdijas, kas neārstētas var izraisīt iegurņa iekaisuma slimību un neauglību.

Ūdens pudeles atkārtota izmantošana bez izmazgāšanas

Ūdens dzeršana ikdienā ir ļoti svarīga, bet ūdens pudeles atkārtota uzpildīšana, to vispirms rūpīgi neizmazgājot, var būt tikpat nehigiēniska kā suņa rotaļlietas laizīšana. Kādā pētījumā tika atklāts, ka šāda pudeļu uzpilde savairo ļoti daudz bīstamu baktēriju. Tāpat laika gaitā ķīmiskās vielas, kuras satur, piemēram, plastmasas pudele, kuru izmanto atkal un atkal, var izraisīt endometriozi, policistisko olnīcu sindromu, kā arī veicināt krūts vēža risku.

Pārtikas produktu nemazgāšana

Neapšaubāmi, šobrīd vēl vairāk nekā agrāk ir svarīgi pirms lietošanas nomazgāt veikalā iegādātos dārzeņus un augļus, lai neriskētu ar iespēju inficēties ar jauno koronavīrusa izraisīto saslimšanu Covid-19. Taču arī normālos apstākļos tā ir obligāta nepieciešamība. Kāpēc? Baktēriju uzņemšana caur nemazgātiem augļiem vai dārzeņiem var izraisīt pārtikas saindēšanos, savukārt pesticīdu uzņemšana no šiem produktiem var veicināt nopietnāku veselības problēmu risku. Vieglākos gadījumos tā var būt caureja un bezmiegs, bet smagākos – sirdsdarbības ātruma palielināšana, elpceļu slimības, refleksu zudums, bezsamaņa. Un būsim godīgi – produktu nomazgāšana neaizņem tik daudz laika, lai to nedarītu.

Trauku mazgājamā sūkļa pārlieku ilga lietošana

Švammītes un sūkļi ir izslavēti mikrobu un baktēriju magnēti. Jā, ir pavisam viegli piemirst, kad pēdējoreiz nomainīji trauku mazgājamo sūkli, bet, to nedarot regulāri, tu vari pati sev kaitēt. Netīrs sūklis var izplatīt salmonelozi, stafilokoku un citas nelāgas baktērijas. Un, kā izrādās, tava netīrā trauku švamme pat varētu būt toksiskāka par tavu tualeti. Lai tu sevi neapdraudētu, vienīgais risinājums ir regulāra sūkļu nomaiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!