Vitamīni un mikroelementi, kuru organismam gada aukstajā sezonā trūkst visbiežāk

Tā ietekmē organismā var rasties tam būtisku vitamīnu un minerālvielu trūkums, ierosinot veselības pasliktināšanos un fiziskās labsajūtas līmeņa krišanos. Lai to nepieļautu, iepazīsties ar raksta turpinājumā minētajiem vitamīniem un mikroelementiem, kas gada aukstajā sezonā mums ir īpaši nepieciešami pilnvērtīgai strādāšanai, atpūtai un arī labai pašsajūtai!

Kā izrādās, D vitamīns nemaz nav vitamīns, bet gan hormons, kas tiek ražots ar ādas palīdzību. Tādējādi āda ir sava veida endokrīns orgāns. Jāatceras, ka D vitamīns ir neatsverams ne tikai kaulu, bet gandrīz visu orgānu veselības uzturēšanai. D vitamīna pietiekamībai vai trūkumam ir liela nozīme gandrīz visu hronisku slimību attīstībā.

Kā skaidro endokrinoloģe Gita Erta, D vitamīna trūkums izpaužas kā nogurums un vājums, neizskaidrojamas sāpes muskuļos un kaulos, palielināta ādas jutība, kā arī ādas, matu un nagu stāvokļa pasliktināšanās. Tāpat tā ietekmē ir paaugstināts diabēta, hipertensijas un arī ļaundabīgu audzēju veidošanās risks. Jāpiebilst, ka no D vitamīna trūkuma, kā apgalvo mediķi, cieš katrs trešais pasaules iedzīvotājs, to pat neapzinoties.

Savukārt mūsu platuma grādos D vitamīna trūkst pat 80–90 procentiem iedzīvotāju, īpaši ziemas mēnešos. Riska grupā, protams, ir cilvēki, kuri maz uzturas saulē, nesaņemot pietiekamu dienasgaismas daudzumu, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Tieši tāpēc vasara ir laiks, kad atļaut organismam šo svarīgo hormonu saražot, pēc iespējas vairāk atrodoties nevis slēgtās telpās vai automašīnā, bet gan svaigā gaisā. Vasaras laikā D vitamīna līmenis organismā var palielināties līdz pat divām reizēm.

Jāpiebilst, ka, lai gan galvenais D vitamīna avots ir saules gaisma, ēdienkartē vēlams iekļaut arī taukos šķīstošā vitamīna dabiskos pārtikas avotus – olu dzeltenumus, sviestu un citus piena produktus, aknas, kā arī jūras veltes.

Zems omega-3 taukskābju daudzums organismā saistāms ar pāragras nāves risku un kopējā organisma veselības stāvokļa, kā arī vizuālā izskata pasliktināšanos. Uzturā lietojot pārstrādātus produktus, kas bagātināti ar piesātinātajām taukskābēm (trekni, cepti ēdieni) ir risks iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās, diabētā, reimatoīdajā artrītā, depresijā, Alcheimera slimībā, depresijā un ļaundabīgos audzējos, secināts pētījumos.

Par omega-3 taukskābju trūkumu liecina sausa, plēkšņaina āda, kā arī izsitumi un tā dēvētā "vistas āda" uz augšdelmiem. Tāpat tās simptoms var būt blaugznas, sausi un pastiprināti krītoši mati, trausli nagi, nogurums, izteikti menstruālie krampji un koncentrēšanās spēju trūkums.

Viens no omega-3 taukskābēm bagātākajiem produktiem ir zivis, jo īpaši trekno zivju eļļa. Tomēr tikpat bagātīgs neaizvietojamo taukskābju avots ir arī augu eļļas, piemēram, olīvu, rapšu, saulespuķu, linsēklu un sojas pupiņu eļļa. Tāpat tās atrodamas arī lielākajā daļā riekstu, skaidro dietologs Andis Brēmanis.

Magnijs tiek uzskatīts par vienu no veselībai nozīmīgākajām minerālvielām, nodrošinot pilnvērtīgu organisma funkcionēšanu.

Magnija ir nozīmīga loma cilvēka organisma attīrīšanā, kā arī apkārtējās vides piesārņojuma nodarītā kaitējuma mazināšanā. Tāpat tas ir vajadzīgs enerģijas "ražošanai", pilnvērtīgai nervu un muskuļaudu darbībai, kā arī organismā esošo ķīmisko reakciju norisei.

Farmaceite Astra Višņevska stāsta, ka magnijs iesaistīts arī visu uzturvielu – tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu – vielmaiņas procesos.

Lielākā daļa no cilvēka organismā esošā magnija atrodas kaulos (60–65%), ievērojamā daudzumā tas ir arī muskuļos (25%), kā arī citās ķermeņa šūnās un šķidrumos. Tāpat kā citas minerālvielas, arī magnijs neveidojas organismā, tādēļ to pietiekamā daudzumā ir jāuzņem ar uzturu vai pārtikas piedevām situācijās, kad ir izveidojies vai draud magnija deficīts.

Kā norāda farmaceite, magnija uzsūkšanās galvenokārt notiek tievajās zarnās un tikai nedaudz – resnajās. Tievajās zarnās uzsūcas 30% (aptuveni 100 mg) no kopējā magnija daudzuma, kas uzņemts ar uzturu, pārējie 70% tiek izvadīti ar izkārnījumiem. B6 vitamīns, piens un piena olbaltumvielas veicina magnija uzsūkšanos gremošanas traktā, savukārt magnija absorbciju kavē alkohols, kalcijs, fosfors, tauki un olbaltumvielas, kā arī B1 un B6 vitamīna deficīts organismā.

Zinātniskos pētījumos noskaidrots, ka magnijs un B6 vitamīns mijiedarbojoties palielina viens otra efektivitāti. Magnijs veicina B6 vitamīna pāreju aktīvā formā, bet B6 vitamīns palīdz magnijam iekļūt šūnā un tur noturēties. Kā optimāli sabalansēts līdzeklis ir pieejams kombinēts medikaments, kas satur abus komponentus.

Magnijs labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, baro nervu šūnas, palīdz novērst depresiju un mazina stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Tas palīdz saglabāt E vitamīnu, nostiprina kalcija iedarbību, mazina ādas alerģiskumu. Pietiekama magnija uzņemšana sekmē koncentrēšanos, tāpat samazina nervozitāti un atslābina muskuļus, tādējādi sekmējot iekšējo līdzsvarotību.

Magnija deficīta gadījumā pirmie simptomi ir bezmiegs, nervozitāte, viegla aizkaitināmība, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas un vājums, krampji, roku trīce, grūtības kontrolēt muskuļu darbību, var kļūt trausli mati, nagi un zobi. Tāpat vērojamas biežas galvassāpes un darba spēju zudums.

Lai to novērstu, jāpievērš uzmanība uzturam – magnijs atrodams zaļo lapu dārzeņos, kartupeļos, gaļā, pienā un piena produktos, maizē, riekstos, lēcās, žāvētos augļos un graudaugu produktos. Var dzert arī minerālūdeni, kurš bagāts ar magniju. Tāpat ieteicams lietot papildu uztura bagātinātājus, vispirms, protams, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šis vitamīns ir pazīstams arī kā "enerģijas" vitamīns un nepieciešams, lai organisms spētu veikt svarīgākās tā dzīvības uzturēšanas funkcijas un tiktu nodrošināts ar tam nepieciešamo enerģiju. Visbiežāk B12 vitamīna deficīts rodas nesabalansēta uztura vai apgrūtinātas tā uzsūkšanās organismā dēļ.

Raksturīgākās B12 vitamīna trūkuma pazīmes ir koncentrēšanās un darba spēju mazināšanās, atmiņas pasliktināšanās, garastāvokļa svārstības, apātija, muskuļu vājums un ekstremitāšu tirpšana. Jāpiebilst, ka vitamīna deficīta simptomi var nebūt manāmi pat vairāku gadu garumā, tāpēc brīdī, kad tie tiek novēroti, ir vitāli svarīgi papildināt B12 vitamīna rezerves organismā, jo tā deficīts konkrētajā brīdī būs kļuvis kritisks.

Dabiskie B12 vitamīna avoti ir liellopa gaļa un tās tauki, kā arī liellopa aknas, treknas zivis, garneles, jūras ķemmītes un olas. Jāpiebilst, ka uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir B12 vitamīns, lielākajā daļā gadījumu ir neefektīvi, tam nespējot pienācīgi uzsūkties organismā. Lai nodrošinātu vitamīna uzsūkšanos, to ieteicams injicēt vai lietot pilienu veidā zem mēles, skaidro mediķi.

Taukos šķīstošais A vitamīns ir vitāli svarīgs veselīgas ādas, zobu, šūnu membrānu, kaulu un redzes nodrošināšanā. Līdzīgi D vitamīnam, arī A vitamīns ietekmē organisma imunitāti, tā trūkuma gadījumā tai attiecīgi pasliktinoties. Jāpiebilst, ka valda uzskats par A un D vitamīnu savstarpēji papildinošo iedarbību, A vitamīnam bez D vitamīna klātbūtnes organismā nespējot uzsūkties un atsevišķos gadījumos pat kļūstot toksiskam. Tiesa, oficiāli apstiprinātu pētījumu, kas pilnībā apliecinātu šī uzskata patiesumu, pagaidām nav.

A vitamīns nodrošina normālu redzes, ādas un gļotādas funkciju, kā arī ķermeņa augšanu. Vitamīns nodrošina arī organisma neuzņēmību pret infekcijām. Tas atrodams aknās, piena produktos, olās. A vitamīns cilvēka organismā veidojas arī no beta karotīna, ko var uzņemt ar burkāniem vai apelsīniem. Tā trūkums organismā var izraisīt redzes pasliktināšanos, radīt gļotādas iekaisumus un infekciju slimības.

Par A vitamīna trūkumu liecina tādi simptomi kā, piemēram, redzes pasliktināšanās nepietiekamā apgaismojumā un krēslas laikā. Lai uzņemtu A vitamīnu, ikdienas uzturā ieteicams iekļaut tādus produktus kā burkānus, ķirbjus, papriku, aknas, mencu aknu eļļu, arī sieru. Lai nodrošinātu A vitamīna veiksmīgu uzsūkšanos, nepieciešama arī cinka un selēna palīdzība.

Avoti: Health.com, Eatlocalgrown.com, Positivemed.com.