Foto: Shutterstock

Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, ar ko ik gadu sastopas ap 1000 sieviešu Latvijā. Diemžēl slimību nereti atklāj novēloti, kas ievērojami samazina iespējas izdzīvot, kā arī palielina emocionālos un fiziskos zaudējumus, ar ko nākas saskarties sievietei slimības laikā.

Lai sevi pasargātu, sievietēm iesaka gan regulāri pārbaudīt savas krūtis, gan veikt mamogrāfiju un citas pārbaudes, kas var atklāt vēzi. Daļai sieviešu, kas izdzīvo un uzvar vēzi, pēc tam gan ir jāiemācās dzīvot un būt sievietei no jauna, jo slimība ir prasījusi daudz, un ir veikta pilnīga vai daļēja krūšu noņemšana. Tomēr, kā norāda vēzi uzveikusī Zinta Uskale – arī bez krūtīm sieviete ir sieviete un var būt laimīga.

Jo ātrāk atklāj, jo lielākas izredzes izdzīvot

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām sievietēm – katru gadu to atklāj vidēji 1000 sievietēm. Jāpiebilst, ka krūts vēzis nav slimība, kas skar tikai sievietes. Lai arī ievērojami retāk, bet ar to slimo arī vīrieši – katru gadu krūts vēzi diagnosticē 4–12 kungiem.

Apkopotie dati par 2015. gadu liecina, ka 65 procenti no krūts vēža slimniecēm pēc diagnozes uzstādīšanas ir nodzīvojušas piecus gadus vai ilgāk, bet 2014. gadā 10 procenti sieviešu nomira gada laikā pēc diagnozes uzstādīšanas. Būtiski, ka mirstība ir lielāka tad, ja vēzis atklāts vēlākā stadijā. Sievietes, kam vēzi atklāja pirmajā stadijā, izdzīvoja vairāk nekā 99 procentos gadījumu, bet tās, kam audzēju atklāja vēlāk – otrajā stadijā – izdzīvoja 96,7 procentos gadījumu. No sievietēm, kam slimību atklāja jau ceturtajā stadijā, izdzīvoja apmēram puse.

Ņemot vērā, ka agrāk atklātu slimību ir vieglāk ārstēt un iespēja to uzveikt ir krietni lielāka, ir ļoti svarīgi mācēt atpazīt šo slimību. Sievietes bieži uzskata, ka par vēzi liecina tikai bumbuļi krūtīs, bet ne vienmēr tā ir. Šeit tu vari iepazīties arī ar citiem krūts vēža simptomiem, bet šeit ir iespējams uzzināt, kā pārbaudīt savas krūtis mājas apstākļos.

Krūšu pārbaude – pirmais solis uz izveseļošanos

Gadījumos, kad rodas aizdomas par krūts vēzi, nekavējoties ir jāmeklē speciālista palīdzība. Tāpat speciālisti iesaka veikt mamogrāfiju arī profilakses nolūkos. Tā palīdzēs slimību atklāt agrāk un laikus uzsākt ārstēšanu, kas var izrādīties izšķiroši, lai glābtu dzīvību. "Mamogrāfija ir krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu, kas ļauj iegūt šūnu attēlu uz īpaši kontrastainas fotofilmas ar augstu izšķirtspēju," skaidro radiologa asistente Olga Dobriņina.

Lai pasargātu sievietes no pāragras nāves un laikus atklātu ļaundabīgos audzējus, ir izstrādāta Vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas paredz, ka sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem reizi divos gados ir iespējams veikt bezmaksas mamogrāfiju. Plašāka informācija par valsts apmaksātajām pārbaudēm sievietēm, kuru mērķis ir savlaicīgi atklāt ļaundabīgos audzējus, ir iespējams lasīt šeit.

Tiesa, pārbaudes ir ieteicamas arī sievietēm, kas vēl nav sasniegušas 50 gadu vecumu, īpaši tad, ja kādai radiniecei ir bijis krūts vēzis. Lai pievērstu sieviešu uzmanību šai slimībai un veicinātu tā savlaicīgu atklāšanu tiek organizēta akcija "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" Akcija sāksies piektdien, 28. aprīlī, un tās noslēgums paredzēts 3. jūnijā.

"Kampaņas galvenais vadmotīvs, kā allaž, mudināt sievietes veikt pašpārbaudes un pārbaudes (USG, Mamogrāfiju)," skaidro viena no akcijas organizatorēm Sigita Āboltiņa. Viņa norāda, ka šogad ir paredzēts pievērst uzmanību arī nepieciešamībai valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut jaunus medikamentus, kam ir mazākas blaknes nekā ķīmijterapijai, bet lielāka efektivitāte.

Akcijas atklāšanas pasākums notiks pulksten 10. "Viņa" piedāvā ielūkoties tā tiešraidē.

Daudzu sieviešu bailes: atvadīšanās no krūtīm

"Viens no iemesliem, kas kavē sievietes doties uz skrīninga izmeklējumiem, ir tāds, ka viņas baidās no agrāku laiku drastiskajām operācijām un nenojauš, ka tagad ir iespējamas gan krūti saudzējošas operācijas, gan rekonstrukcijas vēlīnos ārstēšanas etapos," par sieviešu bailēm zaudēt krūtis stāsta Mikroķirurģijas centra plastikas, rokas un mikroķirurgs Haralds Adovičs.

Krūts rekonstrukcija nav iekļauta valsts apmaksātajos pakalpojumos. Tas nozīmē, ka sievietes, kas nevar šo operāciju atļauties, pēc atveseļošanās to neveic. Speciālists ir pārliecināts, ka valsts apmaksāta krūšu rekonstrukcija mazinātu bailes un mudinātu sievietes veikt regulāras pārbaudes.

Tiesa, netrūkst sieviešu, kas ir spējušas atrast spēku dzīvot tālāk pēc uzveiktās slimības un uzskata, ka arī bez krūtīm sieviete var būt laimīga un sievišķīga. "Kad man pateica, ka man būs tāda operācija, man pirmā doma bija – vai es jutīšos kā sieviete pēc tam. Bet nu es varu apgalvot, kā, jā, protams. Tu neesi mazāk sieviete, ja tev nav krūšu," stāsta sieviete, kas uzveica krūts vēzi un dibināja organizāciju "Rozā vilciena labdarības fonds", Zinta Uskale.

"Tas ir process – sevi pieņemt no jauna, jo arī bez krūtīm sieviete var būt sievišķīga un skaista, bet, protams, tā apziņa nenāk vienas dienas laikā. Tas ir tā kā vesels process. Sākumā sievieti fokusē uz ārstēšanos un izdzīvošanu, jo galvenais ir izdzīvot," stāsta Zinta. Viņa norāda, ka ķīmijterapijas un starošanas sekas sieviete izjūt vēl ilgi pēc terapijas beigām, un sievietei ir jāatlabst gan emocionāli, gan fiziski. Iepazīties ar iedvesmojošo stāstu par Zintu tu vari šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!