Ziemas un tumšā laika problēma – D vitamīna trūkums. Ko tas nodara un kā izvairīties

Endokrinoloģe Helda uzsver, ka D vitamīna līmenis jāpieskata ikvienam - gan maziem bērniem, gan vecākiem cilvēkiem, jo gadu laikā kauli fizioloģiski kļūst trauslāki. Turklāt tas novērojams gan vīriešiem, gan sievietēm. Lielāko risku vitamīna trūkums rada sievietēm pēc menopauzes iestāšanās. Sieviešu hormoni ietekmē arī kalcija vielmaiņu, un to trūkums menopauzē nosaka to, ka tieši šajā laikā nepietiekamai D vitamīna uzņemšanai sekas var būt ļoti smagas – var sākties osteoporoze. Proti, ja organismā trūkst D vitamīna, kalcija uzsūkšanās no zarnu trakta ir traucēta. Cilvēks var uzņemt kalciju dažādos veidos un daudzumos, tik un tā tas var neuzsūkties. Laikus apturēt nevēlamos procesus traucē tas, ka par D vitamīna trūkumu diezgan ilgi var neliecināt nekas, izņemot analīzes.

Organismam D vitamīns būtu jāsintezē caur ādu, uz kuru iedarbojas saules stari. Šajā procesā tālāk iesaistās gan aknas, gan nieres, gan arī hormonālā sistēma. Taču mūsu vasara ir par īsu, lai saules stari nodrošinātu vajadzīgo D vitamīna daudzumu. Turklāt tie, kas gana daudz staigā pa āru un vasarā īpaši gozējas saulē un sauļojas, lielākoties lieto aizsargkrēmu pret saules ultravioleto starojumu. Tas bloķē D vitamīna sintēzi. Sanāk – cik garš, tik plats! Savukārt gados veci cilvēki, kam D vitamīna daudzums ir svarīgs kaulu stiprumam, parasti vairās iet saulē, jo karstumā nejūtas labi, stāsta Helda.

Jāpiebilst, ka pret došanos saulē bez aizsargkrēma iestājas dermatologi, kuri norāda, ka UV starojums palielina risku saslimt ar melanomu. Vairāk par ļaundabīgo audzēju vari lasīt šeit.

Ar aptiekās nopērkamo preparātu var pietikt, bet var arī nepietikt. Vislabāk būtu, ja to, cik D vitamīna pilienu vai kapsulu katram jālieto, noteiktu ārsts, izmeklējot cilvēku un novērtējot viņa analīžu rezultātus, jo iemesli D vitamīna nepietiekamībai var būt dažādi. Ja ārsts profilaktiski nozīmē neaktīvā D vitamīna preparātu, tas obligāti jālieto līdz pavasarim, bet, visticamāk, cauru gadu, skaidro Helda.

Lai organisms varētu uzņemto D vitamīnu izmantot kalcija vielmaiņā un citur, kur tas nepieciešams, šajā procesā līdzdarbojas gan parathormons, gan aknas, gan nieres. Šī iemesla dēļ ne visiem der vienāda D vitamīna profilaktiskā deva. Ja cilvēkam ir problēmas ar vairogdziedzera darbību, ir kādas aknu vai nieru slimības, var būt, ka, lietojot D vitamīnu pilienos neaktīvajā formā, tā trūkums tomēr nemazinās.

D vitamīna aktīvajā formā pārdozēšanas risks ir reāls, tāpēc ārstēšanās ar šādu preparātu notiek stingrā ārsta uzraudzībā. Visbiežāk D vitamīns aktīvajā formā ir jālieto cilvēkiem ar nieru mazspēju.

Savukārt Zanda Ozoliņa norāda, ka aptiekās pieejami dažādi D vitamīnu saturoši līdzekļi gan pilienu, gan kapsulu veidā. Latvijā cilvēki joprojām diezgan maz domā par par iespējamu D vitamīna trūkumu organismā, tomēr pēdējos gados pieprasījums pēc D vitamīna aptiekās ir pieaudzis. Pirms sākt lietot D vitamīnu, būtu ieteicams veikt analīzes un noskaidrot vitamīna koncentrāciju organismā, lai izvairītos no nevēlamām sekām. D vitamīns jālieto pirmajā dienas pusē, noteiktajā ēdienreizē iekļaujot treknākus pārtikas produktus.