Zombijs autopilotā? Kas ir mūsu slikto paradumu pamatā, un kā no tiem izbēgt
Foto: Shutterstock

Vairums no mums pārāk daudz laika pavada tiešsaistē. Daļa no tā ir paredzēta darbam, bet, būsim godīgi, prāvs rieciens ir arī bezmērķīga ritināšana. Parasti to darām, garlaicības mākti. Protams, ne tikai to. Lielākā daļa slikto ieradumu rodas aiz garlaicības. Cik reižu nav bijis tā, ka nosolies dienu pavadīt bez sociālajiem tīkliem, bez kafijas, cigaretes, smalkmaizītes utt., bet pēkšņi attopies ritinām bildītes lietotnē "Instagram" un uzkožot siltu siermaizīti? Paļaušanās uz gribasspēku – uzskatu, ka vari pārvarēt kārdinājumu un pieturēties pie mērķa, ja vienkārši pietiekami centies, – nav visiedarbīgākais un efektīvākais veids, kā mainīt ieradumus.

Faktiski "nav skaidru pierādījumu, ka gribasspēks pat pastāv", saka Džadsons Brūvers, MD, Ph.D., Brauna Universitātes Sabiedrības veselības skolas asociētais profesors. Viņš pauž viedokli, ka stresa laikā, piemēram, kad esam izsalkuši, dusmīgi, vientuļi vai noguruši, smadzeņu zona, kas ir atbildīga par uzvedības kontroli, saukta par prefrontālo garozu, nonāk "bezsaistē", liekot mums vairāk ļauties nelabvēlīgiem ieradumiem. Ja kādreiz esi līdz sāpēm kodusi nagos pēc šķiršanās vai iztukšojusi sava kolēģa konfekšu trauku, kad darba laikā uzbangoja liela spriedze, tu esi to pieredzējusi.

Jaunā ieradumu veidošanās zinātne piedāvā vairākas pārdomātas stratēģijas sliktu ieradumu laušanai, nevienai no tām neradot lieku stresu. "Ir citas mūsu prāta daļas, kuras daudz labāk piemērotas, lai palīdzētu apturēt noteiktus uzvedības modeļus un radīt jaunus, labākus," saka Vendija Vuda, Ph.D., psiholoģijas un biznesa profesore Dienvidkalifornijas Universitātē. "Ir dažādi veidi, kā to izdarīt, neskatoties uz ikdienas dzīves izaicinājumiem, kas mūs mēdz novirzīt no kursa."

Iedvesmojoties no iepriekš minēto un vēl citu ekspertu paaustā portālā "Prevention", apkopojām būtiskas pazīmes un soļus, kā cīnīties ar sliktiem ieradumiem un atbrīvoties no tiem uz mūžu.

Kā iesakņojas sliktie ieradumi

Lai cik paradoksāli tas arī neizklausītos, slikti ieradumi rodas no vēlmes justies labi. Līdzīgi kā jaunākajā viedtālrunī, arī mūsu smadzenēs ir vecākas pamata sastāvdaļas, kas atrodas līdzās jaunākām, kuras klāt pienāk ar laiku. Jaunākie reģioni, piemēram, prefrontālā garoza, pārvalda racionālo domāšanu un lēmumu pieņemšanu – "man vajadzētu pasūtīt lapu salātus, nevis siera burgeru", "es nedrīkstu skatīties videoklipus ar pandu mazuļiem, jo tuvojas darba nodošanas termiņš" –, savukārt "veco" smadzeņu galvenā iezīme ir "uz atlīdzību balstīta mācīšanās" sistēma, kuras centrā ir smadzeņu bazālā ganglija. "Šī zona mums vienkārši liek vēlēties darīt vairāk lietu, lai justos labi, un mazāk to, kas liek justies slikti," skaidro Brūvers.

Alu cilvēku dienās tas palīdzēja izdzīvot: tā kā dzīve bija nestabila un pārtikas nebija, kad tā laika cilvēki pamanīja augļus, sēklas vai zaļumus, smadzenes signalizēja: "Ēd to!" Viņi ēda ogas, tās bija garšīgas, un tas savukārt pamudināja smadzenes atbrīvot ķīmisku vielu ar nosaukumu dopamīns, kas šo viedo stratēģiju nostiprināja savā vietā. Kognitīvās neirozinātnes terminos to sauc par ieradumu cilpu, trīsdaļīgu sistēmu, kas sastāv no trigera jeb ierosinātāja (šajā gadījumā ēdiena "notveršana" ar acīm), uzvedības (mielošanās ar ēdienu) un atlīdzības (apmierinājums un izdzīvošana).

Pēc dažiem miljoniem gadu bada iespējamība lielākajai daļai no mums nav tik aktuāla ikdienas problēma, "bet pasaulē ir radusies kaudze lietu, kas tāpat liek mums justies slikti", norāda Brūvers – darba drāmas, šķiršanās, citu cilvēku ideālā dzīve "Facebook" vai "Instagram". "Tās ir jaunas problēmas, taču mūsu primitīvās smadzenes vēlas izmantot to pašu veco domāšanu, tāpēc tās nosūta ziņojumu: "Tu nejūties labi, mēģini darīt kaut ko tādu, kas iedarbina dopamīnu, un varbūt jutīsies labāk.""

Zombijs autopilotā? Kas ir mūsu slikto paradumu pamatā, un kā no tiem izbēgt
Foto: Shutterstock

Taču daudzas no šīm lietām nav mums labas. Cukurotie našķi ir viens no ātrākajiem veidiem, kā apmierināt šo tieksmi pēc dopamīna, alkohols un cigaretes var darboties līdzīgi. Arī daudzi uzvedības ieradumi var dot to pašu: laika pavadīšana iepazīšanās lietotnēs, sociālajos tīklos un iepirkšanās tiešsaistē nodrošina tūlītēju dopamīna uzliesmojumu, pastiprinot šo ieradumu cilpas.

Bet, tiklīdz jaunais prieciņš iesakņojas, tas var likt justies pavisam citādi. "Pirmoreiz, kad saprati, ka vari pārbaudīt jaunumus tālrunī, gaidot rindā, tas šķita interesanti un jautri," skaidro Uma Karmarkara, Ph.D., neirozinātniece un Kalifornijas Universitātes docente. "Tev prātā ir doma – ak, man bija garlaicīgi, bet tagad man ir interesanti." Tomēr pietiekami drīz ekrāna ritināšana un spaidīšana, "nositot" garlaicību, kļūst par tavu jauno "parasto". "Tagad tas vairs nav patīkams pārsteigums, patiesībā tas, ka nevari pārbaudīt tālruni aiz nekā darīšanas, liek justies neērti."

Citiem vārdiem sakot, tas kļuva par ieradumu. Karmarkara norāda uz līdzīgu izturēšanās modeli ilgstošu smēķētāju vidū. "Viņi nerunā tik daudz par prieku, ko gūst no cigaretes pīppauzes laikā, bet runā par to, cik ļoti viņiem pietrūkst pīppauzes, ja tādu nav iespējams baudīt."

Tags

Labsajūta Lasāmgabali Psiholoģija Veselīgs dzīvesveids
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form