Pērnā gada nogalē mediju aģentūra "Mindshare" Latvijā veica kādu interesantu pētījumu, mēģinot noskaidrot, no kādām gremošanas problēmām cieš Latvijas iedzīvotāji. Izrādījās, ka no gremošanas problēmām cieš 70 % pētījuma dalībnieku, no kā var secināt, ka arī Latvijas mērogā rezultāts ir līdzīgs (vecuma grupā 20–45). Izklausās ticami – ikviens no mums pazīst kādu vai kādus, kam ir vēdera problēmas. Visnotaļ negaidīti rezultātos parādījās fakts, ka puse no šiem cilvēkiem jeb 51 % cieš no... aizcietējumiem. Ja pieskaitām seniorus, kuri pētījumā netika iekļauti, tomēr kurus šī kaite piemeklē ļoti bieži, gala procents varētu būt vēl lielāks.
Lielākoties cilvēki mēģina izlīdzēties, lietojot vairāk šķidruma un mainot ēdienkarti, kas, bez šaubām, palīdz tad, ja aizcietējumu cēlonis ir nepareiza ēšana. Uztura speciālisti tādos gadījumos iesaka lietot vairāk svaigu augļu un dārzeņu, putras un žāvētus augļus – lietas, kuru, būsim godīgi, klasiskā Latvijas iedzīvotāja ēdienkartē pamatīgi pietrūkst. Tomēr ekspertu izstrādātajā ideālajā scenārijā iejaucas ikdiena – darba vietas kafejnīcā ir tikai kartupeļi ar mērci, nevis grilēti dārzeņi, un pārskrējienā starp darbiem vispār nereti ir laiks apēst vien smalkmaizīti vai šokolādīti. Uzdzeram trīs krūzes kafijas ar cukuru divu ūdens litru vietā un problēmas ilgi nebūs jāgaida. Skan pazīstami, vai ne?
Tomēr ko darīt, ja aizcietējumu problēma nav saistīta ar uzturu? Cietu vēderu var izraisīt arī stress, medikamenti, dažādas ar gremošanu nesaistītas veselības problēmas, grūtniecība, arī ceļojumi. Pēdējais, starp citu, ir ļoti biežs iemesls, un nemaz nevajag ceļot uz tālām zemēm, dažiem pietiek ar braucienu pie attālākiem Latvijas radiem. Kas tad notiek? Pētījuma rezultāti liecina, ka 29 % jeb trešdaļa no visiem, kas saskārušies ar cieta vēdera problēmām, gaida, kad "pats pāries". Protams!
Atsevišķu uzmanību pelna fakts, ka 17 % no visiem cilvēkiem, kur piedzīvo aizcietējumus, ar šo kaiti sadzīvo jau no bērnības. Ikvienam, kuram šis izklausās pazīstami, vēlamies teikt – metiet kautrību pie malas un runājiet par šo ar ārstu! Aizcietējumu aizsegā var slēpties arī nopietnākas veselības problēmas, kuras svarīgi atklāt savlaicīgi. Un, pat tad, ja tas ir "tikai" aizcietējums, ir vērts no šīs kaites atbrīvoties. Sevišķi te vēlamies uzrunāt kungus, kuri nereti par savu veselību mēdz rūpēties vien tad, kad diskomforts kļuvis galēji neizturams. Tas parādās arī pētījumā: vīrieši aizcietējumu pirmos simptomus – sāpes vēderā un cietu vēdera izeju – neuzskata par uzmanības vērtiem. Tomēr dzīve taču ir par īsu, lai paciestos un dzīvotu diskomfortā.
Ko no šī visa var secināt? Ja reiz šāda veselības problēma ir gana lielai daļai iedzīvotāju, varbūt nav vērts kautrēties par to runāt un meklēt risinājumu? Protams, jau minētais teātra starpbrīdis tam var nebūt piemērotākais brīdis, taču pārlieka kautrība šajā jautājumā būs nevietā. Runājiet ar ārstiem, farmaceitiem aptiekās, tuviniekiem vai draugiem ar līdzīgu problēmu. Ja ēdienkartes maiņa un dzīves režīma sakārtošana nelīdz vai dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, ir pieejami arī mūsdienīgi un efektīvi līdzekļi, kas nekaitēs pārējam organismam un ļaus izvairīties no diskomforta vēderā. Ikdiena bez gremošanas problēmām ir iespējama, ko visiem arī novēlam. Uz veselību!
Materiāls izstrādāts 03/2018; SALV.DULC12.18.03.0094