Foto: Hybrid / cc
Ikviens cilvēks reizumis ir izjutis nepatīkamu vēdera uzpūšanos, kas gribot negribot liek iztēloties, kā ir būt balonam. Visbiežāk uzpūšanās rodas pēc sātīgas maltītes, alkohola vai gāzēto dzērienu lietošanas u. tml. Taču nereti vēders uzpūšas šķietami bez iemesla, tāpēc ir svarīgi zināt, kas to var izraisīt un kā to novērst.

Svētki, kas tuvojas straujiem soļiem, ir tas laiks, kad galdā tiek celti dažādi gardumi, pēc kuru baudīšanas, iespējams, draud vēdera uzpūšanās. Varbūt arī tev ir raksturīga vēdera pūšanās, kas rada diskomfortu, no kura vēlies pēc iespējas ātrāk atbrīvoties. Iedvesmojoties no portāla "Health", iepazīstinām ar iespējamiem vēdera uzpūšanās iemesliem un veidiem, kā pūšanos var mazināt vai no tās izvairīties.

Taču atceries – pārmērīga vēdera pūšanās var liecināt arī par nopietnām veselības problēmām, tāpēc vienmēr vislabāk konsultēties ar speciālistu.

Alerģijas

Šķiet, katra cilvēka paziņu lokā ir kāds, kuram ir alerģija pret kādu pārtikas produktu, varbūt pat alerģija ir tev pašai. Šo cilvēku imūnsistēma, kas parasti cīnās ar dažādām infekcijām, pārtiku uzskata par vienu no uzbrucējiem – līdzīgi kā infekcijas. Tas noved pie imūnās reakcijas, kuras laikā izdalās tādas ķīmiskās vielas kā histamīns, izraisot elpošanas problēmas, elpošanas ceļu sašaurināšanos, aizsmakumu, klepu, arī nātreni. Cits alerģijas simptoms ir arī vēdera uzpūšanās.

Alerģijas gadījumā vienīgais risinājums ir nepatērēt šo produktu. Ja neesi droša, vai tev ir vai nav alerģija, dodies pie ārsta, jo tikai viņš vislabāk spēs palīdzēt to noskaidrot.

Pārēšanās

Foto: Shutterstock
Katra no mums kaut reizi ir apēdusi tik daudz, ka vēders uzpūšas teju grūtnieces vēdera lielumā. Paēdot vairāk nekā parasti, mūsu kuņģis izstiepjas, lai pielāgotos ēdiena apjomam. Savukārt, muskulim izstiepjoties, dabiski rodas vēdera uzpūšanās. Labā ziņa ir tāda – ja pārēšanās nenotiek katrā ēdienreizē, citiem vārdiem – regulāri, vēdera uzpūšanās pāries īsā laikā un kuņģis atgriezīsies tā normālajā stāvoklī.

Iespējams, tev šķiet, ka nepārēsties ir pavisam vienkārši, taču ne vienmēr tas ir viegli izdarāms. Piemēram, ja visas dienas garumā īsti neko neesi apēdusi, vakariņās apēst vairāk, nekā ierasts, būs visai vilinoši. Lai tomēr tev izdotos nepārēsties, speciālisti iesaka dienas laikā ieturēt vairākas nelielas maltītes un dzert daudz ūdens, tādējādi, pienākot vakariņu laikam, izsalkums nebūs tik liels.

Gāzes ražojoši produkti

Foto: Shutterstock
Varbūt tu esi liela augļu un dārzeņu kārumniece, bet nemaz nenojaut, ka daļa tavu iecienītāko dabas produktu kuņģī ražo papildu gāzi, kas liek tavam vēderam uzpūsties. Tādi, piemēram, ir kāposti, brokoļi, lapu kāposti. Šie dārza labumi satur cukuru, dēvētu par rafinozi, kas uzkrājas zarnās, līdz baktērijas to sāk raudzēt. Tā rezultātā rodas gāzes, kas liek vēderam uzpūsties. Arī pākšaugi, āboli un citas sāļiem bagātas vielas var izraisīt vēdera uzpūšanos.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka kopš šīs dienas tev no sava uztura nepieciešams izslēgt ikvienu no minētajiem produktiem. Tā vietā speciālisti aicina bagātināt uzturu – papildināt to ar šķiedrvielām piesātinātu pārtiku, kas palīdzēs stiprināt un uzlabot gremošanas sistēmu, kas savukārt var palīdzēt pret vēdera uzpūšanos. Tāpat pieminēto dārza labumu īpašība likt vēderam uzpūsties tiks reducēta, piemēram, dārzeņus tvaicējot. Tie kļūs vieglāk sagremojami, un vēders, visticamāk, neuzpūtīsies.

Gaisa norīšana

Foto: Shutterstock
Ļoti iespējams, tu par to ne reizi neesi iedomājusies, bet, košļājot un norijot maltīti, kopā ar to tu norij arī gaisu. Mūsu iekšējie orgāni ir izveidojušies tā, ka var apstrādāt vien noteiktu daudzumu gaisa. Taču, ja tu maltīti ieturi steigā un notiesā trīs vai mazāk minūšu laikā, tu kopā ar to norij pārlieku lielu skābekļa daudzumu, kas liek tavam vēderam uzpūsties.

Lai novērstu pārmērīgu gaisa norīšanu, speciālisti iesaka acīmredzamo – maltīti ieturēt lēnāk. Tāpat viņi aicina izvairīties no gāzētiem dzērieniem un to dzeršanas caur salmiņu. Savukārt to gaisa daudzumu, kuru organisms nespēj apstrādāt, no organisma spēsi izvadīt vien atraugājoties, palaižot gāzes vai kārtējā tualetes apmeklējuma reizē.

Laktozes nepanesamība

Foto: Shutterstock
Dažkārt kādu alerģiju vai produktu nepanesamību atklājam vien pieaugušā vecumā, jo tikai tad sākam aizdomāties par savu veselību vai pirmoreiz saskaramies ar kādu jaunu ēdienu, kura ēšana atstāj pēdas. Varbūt tu līdz pat šim laikam uzturā lieto piena produktus, bet neesi pievērsusi uzmanību tam, kas notiek pēc tam, kad tie nonākuši kuņģī. Ja tavs vēders pēc glāzes piena vai ēdiena, kas gatavots no piena produktiem, uzreiz uzpūšas, iespējams, tev ir laktozes nepanesamība. Tas nozīmē, ka tavam organismam trūkst laktāzes enzīma, kas noārda laktozi – cukuru, kas atrodams piena produktos.

Par laimi, mūsdienās ir gana daudz piena produktu, kas nesatur laktozi un ir tikpat garšīgi, piemēram, mandeļu vai sojas piens. Tāpat ir arī medikamenti, kas var palīdzēt organismam sagremot laktozi. Tomēr, ja tev ir aizdomas, ka tev varētu būt laktozes nepanesamība, vislabāk vispirms konsultēties ar ārstu.

Celiakija

Foto: Shutterstock
Šķiet, uzturā lietot bezglutēna produktus šobrīd ir sava veida modes lieta, tomēr cilvēkiem ar celiakiju tā ir ikdiena. Būtiski saprast, ka celiakija nav alerģija, bet gan nepanesamība – tā ir autoimūnā slimība, kuru izraisa glutēna uzņemšana. Tas nozīmē, ka, lietojot glutēna produktus, organisms it kā uzbrūk pats sev, nodarot kaitējumu tievajai zarnai.

Celiakija var izpausties dažādos veidos, bet daži no simptomiem ir vēdera uzpūšanās un sāpes, vemšana, svara zudums, nogurums, locītavu sāpes un čūlas mutes dobumā. Tomēr ņem vērā, ka, uzņemot glutēnu, vēdera uzpūšanās var parādīties krietni pēc maltītes, kā arī pašas spēkiem atpazīt, ka tā ir celiakija, var nebūt tik viegli, jo tās pazīmes sakrīt ar citu veselības problēmu simptomiem. Tāpēc vienīgais veids, kā noskaidrot, vai tev patiesi ir celiakija, ir doties pie ārsta.

Aizcietējums

Foto: Shutterstock
Iepriekš minējām, ka pret vēdera pūšanos var palīdzēt daudzveidīgs uzturs, taču, ja arī tas nelīdz, iespējams, vēdera uzpūšanos rada aizcietējums. Vēdera uzpūšanās rodas tādēļ, ka, izkārnījumiem uzkrājoties resnajā zarnā, tievā zarna un kuņģis, kas atrodas virs resnās zarnas, tiek pagarināti, jo tajos ir uzkrājies gaiss un gāzes. Viens no veidiem, kā izvairīties no aizcietējuma, ir dienas laikā izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens, kā arī dienas laikā nepieciešams uzņemt vismaz 25–30 gramus šķiedrvielu.

Iespējams, tu esi fizisko aktivitāšu cienītāja. Tad ir vērts zināt, ka arī vingrojumi var palīdzēt atbrīvoties no aizcietējuma. Ar muskuļu darbībām iespējams izdarīt nepieciešamo spiedienu uz resno zarnu, tādējādi atbrīvojot to no aizcietējuma. Tāpēc, ja pēc vakariņām tavs vēders uzpūšas, pirms iekrīti dīvānā, lai skatītos televizoru, dodies nelielā pastaigā – vēders būs tev pateicīgs.

Pārāk daudz alkohola vai gāzēto dzērienu

Foto: Shutterstock
Nav šaubu, ka pēc gāzēto dzērienu lietošanas rodas gāzes un, ļoti iespējams, uzpūšas arī vēders. Līdzīgi ir arī ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Alkohols ir sava veida iekaisuma viela, kas var kairināt kuņģa-zarnu traktu un izraisīt vēdera uzpūšanos. Ja alkohols tiek lietots kopā ar gāzētajiem dzērieniem, kā tas visbiežāk notiek, malkojot kokteiļus, kairinājums var tikai palielināties, radot diskomfortu, gāzes un pastiprinātāku vēdera pūšanos.

Lai izvairītos no vēdera uzpūšanās, vislabāk alkoholu un gāzētos dzērienus patērēt nelielos daudzumos vai nepatērēt vispār. Amerikas Savienoto Valstu uztura pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam ieteikts sievietēm lietot ne vairāk kā vienu alkoholisko dzērienu dienā. Piemēram, 0,3 litrus alus ar piecu procentu alkohola satura, 0,2 litrus liķiera ar septiņu procentu alkohola saturu vai 0,2 litrus vīna ar 12 procentu alkohola saturu.

Premenstruālais sindroms

Foto: Shutterstock
Visi iepriekš minētie vēdera uzpūšanās iemesli tiešā veidā saistīti ar pārtiku, taču ne vienmēr uzpūšanās iemesls ir ēdiens. To var izraisīt arī hormoni. Speciālisti skaidro, ka daļai sieviešu nedēļu vai divas pirms menstruāciju sākuma ir raksturīga viegla vēdera uzpūšanās, kuru izraisa normālas cikliskas hormonālās izmaiņas. Taču, ja vēdera uzpūšanās šajā cikla laikā ir smaga, tas var būt pirmsmenstruālā sindroma (PMS) simptoms. Citi PMS simptomi ir acu asarošana, aizkaitināmība, kāre pēc ēdiena, pat svara pieaugums.

Labā ziņa – visi PMS simptomi mazinās un izzūd pilnībā, tiklīdz menstruācijas ir beigušās. Taču pirmsmenstruālā sindroma simptomus var mazināt, piemēram, E un D vitamīns, tiamīns, magnijs vai omega-3 zivju eļļa. Tāpat palīdzēt var dabisku diurētisku produktu – tādu, kas veicina urīna izvadīšanu, – lietošana uzturā, piemēram, selerijas, gurķu, arbūza, tomātu, sparģeļu, melones un salātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!