Dietoloģe Dr.Petereita: Cilvēki apgalvo, ka visu zina, tomēr ar to nepietiek
Foto: Shutterstock

Dažādi vēdera izejas traucējumi ir aktuāla problēma ne vien Latvijas iedzīvotāju vidū (lasīt šeit), bet arī mūsu kaimiņu lietuviešu vidū. Pētījumos noskaidrots, ka ciets vēders ir vairāk nekā 20 % cilvēku, jeb katram piektajam Lietuvas iedzīvotājam. Ārste dietoloģe Rūta Petereite teic, ka nereti šī problēma skar arī tos, kuri it kā visu dara "pareizi".

Neskatoties uz atklātības laikmetu, ar dažādām vēdera problēmām cilvēki pie ārsta dodas vien tad, kad paciesties vairs nav iespējams. Nereti pacientam ir ļoti cieta vēdera izeja, nepilnīga atvieglošanās, vai arī vēders iziet mazāk nekā trīs reizes nedēļā. Par tādiem simptomiem sūdzas pat 80% pacientu, kuri pie ārsta vēršas saistībā ar aizcietējumiem. Tomēr dažreiz cilvēki apgalvo, ka centušies problēmu atvieglot pašu spēkiem, tomēr nekas nelīdz. Kā tad tā?

IEMESLI IR VISDAŽĀDĀKIE

Dr. Petereite norāda, ka iemesli cietam vēderam ne vienmēr ir meklējami ēdienkartē. Vēdera izejas traucējumi var būt radušies pēc iegūtas traumas vai saslimstot, piemēram, ar cukura diabētu vai kādu no gremošanas trakta slimībām (arī tik nepatīkamajiem hemoroīdiem). Gadās, ka vesels vidēji vecs cilvēks daudz ceļo, tādēļ mainās vide, arī tas var ietekmēt vēdera izeju. Resnās zarnas darbība visintensīvāk notiek no rīta, savukārt tajā laikā jau notiek sēdes vai cilvēks steidzas uz lidmašīnu, vēdera izeju nākas aizturēt, un tas negatīvi ietekmē zarnu trakta darbību.

Ir arī daudz medikamentu, kuri var izraisīt vēdera izejas traucējumus. Visbiežāk tie ir dažādi analģētiķi jeb pretsāpju līdzekļi. Problēmas var būt arī tiem, kuri lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, atsevišķus kalcija preparātus, bieži lietojamus diurētiķus, dzelzs preparātus, antihistamīna līdzekļus, antidepresantus un tā tālāk. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu par medikamentu izvēli un iespēju tos aizstāt ar citiem medikamentiem, jo katrs pacients ir individuāls.

PACIESTIES IR BĪSTAMI

Ārste teic, ka cieta vēdera problēma, kas ieilgusi vairāk par 6 mēnešiem, noteikti jārisina. No it kā vienkāršas neērtības var attīstīties nopietnas komplikācijas: pirms tam nebijuši hemoroīdi, resnās vai tievās zarnas iekaisumi. Pati nopietnākā komplikācija ir resnās zarnas vēzis. Jāpiebilst, ka tā nav tikai vecāka gada gājuma cilvēku veselības problēma – risks saslimt ar resnās zarnas vēzi, ko izraisa ieilguši aizcietējumi, pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis vidējā vecuma grupā, apmēram 45 – 55 gadu vecumā.

Pastāv divi ārstēšanas veidi – bez medikamentiem un ar medikamentiem. Runājot par pirmo veidu, cilvēki nereti apgalvo, ka visu zina: no kā izvairīties un ko lietot. Tomēr ar zināšanu vien nepietiek! Vairums cilvēku neievēro rekomendācijas vai, ievērojot tās, pieļauj dažādas kļūdas. Tātad, pirmkārt, ir svarīgi noskaidrot, vai pacients lieto medikamentus, kas var izraisīt aizcietējumus. Otrais ir dzīvesveids: fiziskā aktivitāte, pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums, pietiekams šķiedrvielu daudzums. Domājot par fizisko aktivitāti, nav tik svarīgi regulāri vingrot, bet svarīgi ir staigāt! Dienā jānostaigā lielāks attālums – jāiet vismaz 30 minūtes, neskaitot sadzīves kustības mājās. Ideāli ir dienā noiet 10 tūkstošus soļu vai 7,5 km. Jāuzsver, ka šādu fizisko aktivitāšu mūsdienās ļoti pietrūkst ne tikai vecākiem cilvēkiem, bet arī jauniešiem.

KO LIKT VĒDERĀ?

Runājot par šķidrumiem, vislabāk ir dzert ūdeni. Dienā ieteicams izdzert vismaz 2 litrus ūdens. Nav jādzer glāze vai puslitrs vienā reizē – malkojiet to visas dienas garumā! Ir dzirdēts arī mīts par to, ka jāizvairās no graudaugu produktu lietošanas uzturā, jo kvieši satur glutēnu. Cilvēki akli tic kaimiņu vai draugu ieteikumiem, nenovērtē to, ka graudos ir daudz šķiedrvielu un cik veselīgas gremošanas traktam ir dažādas biezputras. Vēl viena kļūda – neatbilstoša sēklu lietošana. Jā, sēklas, rieksti ir jālieto uzturā, tikai jāatceras, ka sēklās esošajām šķiedrvielām ir jāuzbriest, savukārt tam nepieciešams ūdens. Ja izdzeram pārāk maz ūdens, zarnās no šīm sēklām izveidojas cieti gabali, un situācija kļūst sarežģītāka. Tāpat ir jālieto uzturā dažādu krāsu dārzeņi – vismaz divas saujas dienā. Tātad, mūsu organisms labi funkcionēs, ja ūdeni pa malkiem dzersim visas dienas garumā. Tādā veidā šķiedrvielas mūsu organismā spēs izdarīt daudz laba.

NO MEDIKAMENTIEM NAV JĀBAIDĀS

Ja ar iepriekš minēto ir par maz, palīgā nāks medikamenti. Aizcietējumu ārstēšanai paredzētie medikamenti iedalās vairākas grupās. Pirmā grupa – stimulējoši medikamenti, kas veicina zarnu peristaltiku un sekrēciju; otrā grupa – osmotiskie preparāti, kas veicina ūdens sekrēciju pašās zarnās. Trešā grupa – medikamenti, kas palielina izkārnījumu daudzumu un ūdens absorbciju, tādā veidā veicinot zarnu trakta peristaltiku. Ceturtā grupa – izkārnījumus mīkstinoši preparāti, piektā – medikamenti, kas iedarbojas uz zarnu receptoriem.

Vispiemērotāko medikamentu, protams, ieteiks ārsts. Tomēr jāuzsver medikamenti, kuri neizraisa atkarību, piemēram, nātrija pikosulfātu saturoši preparāti (Guttalax). Tie izceļas ar tikai lokālu iedarbību, un tos var lietot arī ar krūti barojošas māmiņas un cukura diabēta slimnieki. Kas nav mazsvarīgi – šādiem preparātiem ir prognozējams iedarbības laiks (no 6–12 stundām), tāpēc to lietošanu var ieplānot tā, lai neradītu sev nekādus sarežģījumus.

Visbeidzot, ārste uzsver, ka vissvarīgāk tomēr ir neaizmirst iepriekš minētās svarīgās lietas: fizisko aktivitāti, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un pietiekamu šķiedrvielu daudzumu uzturā. Un, ja ir nepieciešamība – noteikti nebaidīties doties pie ārsta.

Materiāls apstiprināts 04/2018; SALV.DULC12.18.04.0118

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form