Profesors Derovs: sliktākais variants ir savus simptomus 'iegūglēt' un tur meklēt risinājumus

KĀDA IR NORMĀLA VĒDERA IZEJA?

Profesors teic, ka par normālu vēdera izeju var dēvēt tādu, kas notiek vismaz trīs reizes nedēļā. Ja vēders iziet retāk, ir pamats aizdomām par aizcietējumiem. Tomēr biežums ir tikai viena medaļas puse. Ja zarnu saturs ir ciets un katrs gājiens uz tualeti saistās ar sāpēm vai nepatīkamām izjūtām, problēma būtu jāpēta padziļināti neatkarīgi no biežuma. Profesors uzsver, ka jāizvērtē, vai pacients ēd pietiekoši, lai vēdera izeja vispār būtu. Šis punkts vairāk skar vecāka gada gājuma pacientus. Vecākie cilvēki bieži vien neēd pietiekami, lai viņiem būtu normāla vēdera izeja, un šajā gadījumā nemaz nevar runāt par aizcietējumu. Otra grupa ar līdzīgu problēmu ir jaunas meitenes, kas vēlas notievēt par katru cenu – šis ir īpaši svarīgi dāmām, gaidot pavasara sezonu. Tievējiet, lūdzu, prātīgi!

KAD LAIKS MEKLĒT PALĪDZĪBU:

Ja cilvēkam vēdera izeja regulāri ir retāk kā trīs reizes nedēļā un bieži vien viņš bez palīglīdzekļu nevar normāli iztukšot zarnas, būtu jāsāk uztraukties. Tāpat, ja vēdera izeja ir cieta, iztukšošanas process ir smags un sāpīgs. Ja šādas epizodes atkārtojas vairākas reizes mēneša laikā, tad tam noteikti ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ārsts teic, ka svarīgi ir problēmu risināt, nevis "paciesties", jo hroniski aizcietējumi draud ar intoksikāciju. Zarnu saturs satur šlakvielas un dažādus toksīnus, un ir svarīgi to laikus izvadīt.

Pie ārsta vispirms tiek noteikts, vai pacienta simptomātika atbilst, viņš ēd pietiekami labi. Tad tiek pārbaudīts gremošanas trakts un orgānu darbība. Neizmeklējot pacientu, pastāv risks palaist garām citas nopietnas problēmas, tai skaitā arī onkoloģiskās. Tādēļ pēc 45 gadu sasniegšanas reizi piecos gados būtu vēlams veikt augšējo un apakšējo endoskopiju.

Derova kungs teic, ka hroniskos aizcietējumu gadījumos pacientam var izveidoties kairinātas zarnas sindroms. Maldīgi ir domāt, ka kairinātu zarnu gadījumā vienmēr piemeklē caureja – arī nepārejošs ciets vēders var būt kā galvenais simptoms.

KO DARĪT, LAI AR ŠO PROBLĒMU NEBŪTU JĀSASKARAS?

Lai nodrošinātu regulāru vēdera izeju, veselam cilvēkam ir nepieciešams pietiekams šķidruma daudzums, regulāras fiziskās aktivitātes un šķiedrvielām bagāta diēta. Nekā jauna, vai ne? Ja tas viss tiek darīts, un ciets vēders parādās retu reizi, neko īpašu darīt nav nepieciešams, varbūt nedaudz vairāk jāuzņem šķiedrvielu. Lai arī daļa cilvēku no šķiedrvielām baidās, domājot, ka tās problēmu padarīs vēl ļaunāku, profesors teic, ka bailēm nav pamata. Šķiedrvielas palielina zarnu satura masu un palīdz iztīrīt vēderu, fiziski kairinot zarnu sieniņas. Gadās, protams, ka cilvēki dabīgās šķiedrvielas slikti panes, un no tām pūšas vēders. Alternatīva varētu būt mākslīgās šķiedrvielas, kuras var iegādāties aptiekā.

GALVENAIS – NEKAUTRĒTIES UN NEGOOGLĒT

Ārsts apgalvo, ka aizcietējumi pie mums pārsvarā ir hroniska problēma, un pacients parasti vēršas pie ārsta, kad apzinās, ka pats ar šīm sūdzībām galā netiek. Reizēm tie ir pacienti, kuriem šī problēma ilgst no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem, vienā gadījumā tie bijuši pat desmit gadi. Diemžēl pie mums pacienti mēdz būt arī visnotaļ kautrīgi un kūtri jautājumos par vēdera izeju, šad tad viņi mēģina šo tēmu apiet vispār. Neapšaubāmi, šīs kaites dēļ samazinās dzīves kvalitāte, par ko Latvijā parasti skaļi nerunā.

Profesoraprāt, sliktākais variants ir jau sākumā savus simptomus iegūglēt un tur meklēt risinājumus. Tas sākas ar dažādām diētām līdz pat vizītēm forumos, kuros tiek sniegti ļoti interesanti, pat fantastiski un dažreiz vienkārši bīstami padomi, kas var novest pacientu līdz lielām nepatikšanām. Viņš uzsver, ka ilgstošu problēmu gadījumā noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība, nevis jānodarbojas ar pašārstēšanos.

KUSTĒTIES, KUSTĒTIES, KUSTĒTIES!

Bieži vien ciets vēders rodas arī jauniem cilvēkiem, kuriem ir sēdošs dzīvesveids. Ja viņi vēl ikdienā pārtiek no ātrajiem ēdieniem, kurus gatavo no rafinētas pārtikas, tad iespējams iedzīvoties nopietnās veselības problēmās. Tādēļ noteikti būtu nepieciešams kustēties. Ārsts iesaka peldēšanu vai citus sporta veidus ūdenī, jo peldbaseinā slodzi var salīdzinoši viegli pielāgot. Ir vajadzīga aerobā slodze, cilvēkam ir jākustas. Līdzko mēs sākam kustēties, viss organisms tiek apasiņots labāk, un sāk raitāk kustēties arī zarnu trakts. Šīs kustības arī ir tas, kas mums palīdz nodrošināt normālu vēdera izeju.

Sarunas nobeigumā profesors Derovs vēlreiz novēl būt prātīgiem un ievērot nevis mistiskus veselīga dzīvesveida ieteikumus no interneta, bet atcerēties, ka visa pamatā ir sabalansēts uzturs un nepieciešamības gadījumā – sadarbība ar ārstu. Jāatceras, ka ciets vēders nav organisma īpatnība, ar kuru nepieciešams sadzīvot. Daudz vienkāršāk un patīkamāk ir veikt standarta izmeklējumus un ārstēties.

Avots: Toms Zvirbulis, žurnāls "Tauta un Veselība"

Materiāls izstrādāts 03/2018; SALV.DULC12.18.03.0101