Kādas ir latviešu sievietes, kādi – vīrieši, bet kā abi spēj sadzīvot un dzīvot saticībā? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām radio un televīzijas raidījumu vadītāju Valdi Melderi.
Kā iepriecināt mīļoto cilvēku?
Nemaisīties viņam pa kājām virtuvē.
Kāds ir laimīgas laulības noslēpums?
Laimīgas laulības noslēpums, pirmkārt, ir pareizs sākums, izvēloties pareizo cilvēku. Bet, principā, ilgtermiņā mēs vienkārši laiku pa laikam izmetam līkumiņu arī pa vienam.
Vai ir iespējama īsta un ilgstoša draudzība starp vīrieti un sievieti tad, ja viņi neveido romantiskas attiecības?
Man liekas, ka starp vīrieti un sievieti, ja viņiem ir kaut kādas attiecības, tad vienmēr ir noteikti kaut kāda dzirkstele vēl klāt. Citādi tad jau tu viņu neuztver kā sievieti, bet kaut kādu bezdzimuma būtni.
Redz, kas par lietu – bieži vien liekas, ka divi cilvēki ir tikai draugi, bet īstenībā tas, kas tur apakšā vai dziļāk darās, to jau neviens nezina. Bet mēs tikai no malas brīvi spriežam, it kā mums būtu kaut mazākā nojausma, kas tur notiek. Bet mums nav.
Vai, vadot sarunu šovu "Starp mums runājot" un sarunājoties ar tik daudz un dažādām sievietēm, ir mainījušās domas par attiecībām kā tādām? Vai viņām ir izdevies pamainīt jūsu domu gājienu?
Jā, ir vairākas lietas. Viena no tām ir – māka klausīties ir vienkārši apbrīnojams instruments. Vienkārši ieinteresēti, sirsnīgi, atvērti, nenosodoši klausīties. Otra lieta – būt par veci. Pieņemt lēmumus, spert soli, nedomāt par to, kas būs, vienkārši darīt un tad jau redzēs. Es visu laiku biju domājis, ka laiki mainās, un ir vienalga, kurš pieņem lēmumus, bet, klausoties raidījuma
viesos, arvien vairāk saprotu, ka, ja tu esi īsts čalis, tad ir jābūt drosmei to soli spert un to vārdu teikt.
Trešā lieta. Sievietes ir tik apbrīnojamas. Viņu vērtības, gaumes, patikšanas un nepatikšanas ir tik absolūti dažādas, ka jebkādā gadījumā runāt par to, ka visas ir tādas vai neviena nav tāda, nav absolūti nekāda pamata. Pirmkārt, jāpieņem, ka nav pareizas un nepareizas rīcības, ir tikai rīcības, kas patīk vai nepatīk. Ja nepārkāpj likumu, protams.
Nosauciet trīs īpašības, ko sievietē vērtējat visaugstāk?
Adekvāts pašnovērtējums – vispār jebkurā cilvēkā. Tas ir tāds retums, ka cilvēks sevi spēj adekvāti novērtēt un saprast, kas viņš tāds ir. Tas ir pamatu pamats. Kad sieviete tikusi skaidrībā ar to, kas viņa ir un kas viņai ir svarīgi, un arī strādā pie tā, viņa var būt laimīga. Tad viņa nevienu nezāģēs, viņa nečakarēs dzīvi sev, bērniem un vīram vai draugam. Tā ir pati svarīgākā īpašība – spēja saprast, kas tu esi un ko tu gribi.
Kad sieviete tikusi skaidrībā ar to, kas viņa ir un kas viņai ir svarīgi, un arī strādā pie tā, viņa var būt laimīga. Tad viņa nevienu nezāģēs, viņa nečakarēs dzīvi sev, bērniem un vīram vai draugam.
Kādai ir jābūt sievietei, lai jūs viņu uzskatītu par seksīgu?
Pārliecībai par to, kas tu esi un kas – neesi. Tas starojums, kas nāk no pašpārliecinātas sievietes, ir neatvairāms. Tāpēc, mīļie vecāki, tas ir tik sasodīti svarīgi ieaudzināt bērnos pašvērtības sajūtas, ka viņi ir vērtīgi paši par sevi. Mēs visu laiku baidāmies, ka bērni varētu kļūt iedomīgi un tā tālāk, bet tā mēs sačakarējam viņiem dzīvi. Viņi visu mūžu tiecas pēc kaut kādas atzinības un cenšas izpatikt citiem tā vietā, lai vienkārši darītu to, kas viņiem pašiem liekas svarīgi un ko viņi paši grib. Un, ja sieviete ir ar šādu pašpārliecinātības starojumu un viņa zina, kas viņa ir, tad viņa var izskatīties kā viņa grib. Viņa var neatbilst nekādiem skaistuma standartiem, bet tam starojumam nav iespējams pretoties.
Kā, jūsuprāt, pietrūkst mūsdienu vīrietim Latvijā?
Mūsdienu vīrietim Latvijā pietrūkst audzināšanas, kurā viņam ir bijusi iespēja trenēt atbildības uzņemšanos, rīcības brīvību, tiesības uz viedokli. Lai čalis būtu īsts čalis, viņam jābūt sajūtai, ka viņam ir tiesības pieņemt lēmumu, tiesības rīkoties tā, kā viņam pašam šķiet pareizi, un neņemt pierē to, ko viņam saka citi.
Mūsdienu vīrietim Latvijā pietrūkst audzināšanas, kurā viņam ir bijusi iespēja trenēt atbildības uzņemšanos, rīcības brīvību, tiesības uz viedokli.
Bez kā dzīvē nevar iztikt?
Es nevaru iztikt bez sajūtas, ka manai dzīvei ir kaut kāda jēga un es kādam esmu vajadzīgs. Ka no manis ir kaut kas atkarīgs un ka es varu mainīt pasauli.
Otra lieta, bez kā es nevaru iztikt, ir gan emocionāls, gan fizisks mīļums. Bez samīļošanās, bez apskaušanās, bez atzinīga skatiena, bez atbalsta, bez kāda, kas tev vajadzīgajā brīdī uzsit uz pleca un saka: "Zini, būs labi, mēs tiksim galā!".
Kas ir laime un kā to sasniegt?
Laime ir būt saskaņā ar sevi, piedodiet par banalitāti. Tomēr man liekas, ka laime ir saistīta arī ar jēgu. Cilvēki mēdz laimi meklēt kaut kādās baudās, bet laime, manuprāt, ir tajā sajūtā, ka tu esi vajadzīgs kādam. Tas, ko tu dari, jūti vai izturies – ka no tā ir kāda jēga gan tev, gan citam.
Tu vari būt laimīgs tikai tad, ja tu strādā pie tā, kas tu esi un ko tu vari, nevis pie tā, kas tev ir.
