Foto: Privātais arhīvs
Kā zināms, laimīgie stundas neskaita, taču tos, kas laiku vēro miljonu vērtā pulkstenī, grūti uzskatīt par nelaimīgiem. Rīdzinieks Andrejs Šišovs pagaidām nepārstāv šāda luksusa segmentu, tomēr savu nišu premium klases pulksteņu tirgū ir ieņēmis. Andrejs savus pulksteņus ražo Rīgā, pats zīmē dizaina skices, pats savieno detaļas vienā veselumā. Jāteic, ka viņa radītie pulksteņi nav domāti visiem – tie ir īpaši izturīgs un samērā masīvs džentlmeņa aksesuārs. Ideja par izturīgu pulksteņu izgatavošanu Andrejam dzimusi miesassargu sagatavošanas nodarbībās, kurās sasists ne mazums trauslāku mehānisko pulksteņu.

Izturības pārbaudījums

Pulksteņi ir sena Andreja Šišova kaislība, viņš tos sauc par mehāniskās mākslas darbiem. Pirms dažiem gadiem viņam radusies doma – veidot savu pulksteņu zīmolu. Idejai sekoja nopietna gatavošanās: jaunu zinību un prasmju apguve, inženiertehniskie pētījumi.

2018. gadā sākās ražošana. Šobrīd Šišova pulksteņus gatavo četri cilvēki, gadā radot ap 500 laikrāžiem.

Andreja izglītība nav saistīta ar pulksteņu izgatavošanu. Viņš visu mūžu darbojies ar ražošanas organizēšanu dažādos uzņēmumos, paralēli trenējot miesassargus. Nesen pavērušās finansiālas iespējas beidzot pievērsties pulksteņiem. Un tā nu sanāca, ka šos pulksteņus Andrejs rada pats – arī ekstremālu profesiju pārstāvjiem.

"Miesassargu sagatavošana man bija un būs otrais darbs. Šajā procesā vienmēr nemanāmi piedalījušies arī pulksteņi. Miesassargam laika jēdziens ir tāds pats kā, piemēram, ugunsdzēsējiem, jūrniekiem, lidotājiem. Lai gan tagad pieejami neskaitāmi aizstājēji, pulksteņi joprojām ir aktuāli. Lai noskaidrotu laiku, miesassargam daudz vienkāršāk ieskatīties rokaspulkstenī, nevis izvilkt mobilo tālruni. Tādēļ radījām pulksteni, kas miesassargam var kalpot kā papildu aksesuārs – tas ir tik masīvs, ka ar to evakuācijas gadījumā var, piemēram, izsist auto logu. Treniņos visvairāk cieta uzvelkamās galviņas un stikliņi, tādēļ parūpējos, lai maniem pulksteņiem tie būtu īpaši izturīgi. Man ir patents uz pulksteņa mehānisma uzvelkamās galviņas konstrukciju, nevienam konkurentam nav līdzīga tehniskā risinājuma."

Sava lolojuma izturību Andrejs testēja visdažādākajos veidos: brauca pār pulksteņiem ar smagiem džipiem, apšaudīja – korpusam ne skrambiņas! Mēģināja nodauzīt uzvelkamo galviņu ar veseri, pat pēc šādas eksekūcijas tā palika savā vietā, turklāt nezaudēja funkcionalitāti. Pat triekti pret zemi no pusotra metra augstuma, tie darbojās nevainojami. Kā saka Andrejs, viņa pulksteņi ugunī nedeg, ūdenī neslīkst, tomēr verdošā eļļā tos labāk nemērkt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!