Tomasa izlolotais 'Kutens Bensin' – vieta Gotlandē, kur sapnis par rokenrolu kļuvis taustāms
Foto: DELFI

Lai arī rokenrola dzimtene ir ASV, tas joprojām ir dzīvs un aptaustāms arī citur pasaulē. Viena no tādām vietām ir arī "Kutens Bensin" Fores salā, Zviedrijā. Šai vietai un tās radītājam Tomasam fon Kjutenam (zviedriski – von Kuten) piemīt īpašs šarms, ko atrast iespējams reti kur. Īpašā vieta, ko sarunas laikā viņš dēvē vienkārši par teritoriju, ir veltījums Tomasa mātei un rokenrolam, un tā nepastāvētu bez viņa dzīvesbiedres Valeriannes apņēmības un idejām.

Stāsts par Tomasu nav tikai stāsts par mīlestību pret rokenrolu un sievietēm, kas palīdz realizēt sapņus. Savu dzīvi viņš pavadījis fantāziju pasaulē, kas nu kļuvusi par īstenību. Teritorija, kas citiem varētu atgādināt lūžņu noliktavu, ir viņa sapņu piepildījums. "Man fantāziju pasaule ir realitāte," teic Tomass, norādot, ka bez tās viņš nebūtu varējis izdzīvot.

"Kutens Bensin" tūlīt svinēs savu 30 gadu jubileju, un tās nosaukums ir radies, pateicoties Tomasa sapņiem par jūru un mīlestību pret amerikāņu auto. Kjutens ir uzvārds, pēc kā viņu pazīst jau ilgi. Jautāts par to, kāds ir viņa īstais uzvārds, Tomass šķelmīgi smaida un nosaka, ka vairs neatceroties.

Viņš ir dzimis un uzaudzis Zviedrijas ziemeļos kopā ar savu māti. Bērnību pavadījis trūkumā, bet vienmēr bijis mīlēts. Rokenrolu iemīlējis jau agrā bērnībā – vēl pirms māte nopirka pirmo ierakstu. Neskatoties uz to, ka mājās atskaņotāja nebija, Tomass par ierakstu bija sajūsmā. Lai arī piedzīvots daudz smagu brīžu, Tomass par savām bērna dienām runā ar smaidu: "Man bija mīlestības pilna bērnība. Mums nebija daudz, bet mums vienmēr bija mīlestība." Tomasam izdevās piepildīt savu sapni un kādu laiku dzīvot Kalifornijā. No turienes viņš atgriezās, lai būtu kopā ar savu māti.

Jau kopš bērnības viņš mīlēja ne tikai rokenrolu, bet arī amerikāņu auto. Pirmo reizi to ieraugot, Tomas jutās saviļņots. Tas notika tumšā ziemas rītā, kad viņš devās uz skolu – debesis vēl rotāja zvaigznes, un ainavu greznoja sniegs. Auto pabrauca garām, apstulbinot zēnu ar gaismām un bremžu ugunīm. "Es domāju, ka tā ir pati skaistākā lieta, ko es jebkad esmu redzējis, tāpēc es katru dienu uz skolu devos nedaudz agrāk, lai to nenokavētu," viņš atceras.

Tomass spilgti atceras arī to, kāds dārgums viņam bērnībā šķitis žurnāls ar Džeimsa Dīna foto un uzrakstu "Džeimsa Dīna patiesais stāsts" uz vāka. Puika būdams, katru dienu gājis skatīties uz žurnālu, kas bija iekārts skatlogā, un domājis – knaģis, kas žurnālu turēja, to apēdīs. Izdevums bija jāglābj. Tomasa mātei nebija līdzekļu, ko iedot dēlam žurnāla iegādei. "Es to žurnālu tik ļoti gribēju, ka pa ceļam uz skolu es sāku meklēt tukšas kokakolas pudeles, jo tās varēja aiznest uz veikalu un saņemt naudu. Tāpat es gāju uz vietējo izgāztuvi meklēt varu, zirgu krēpes un citas lietas, ko es varēju pārdot."

Source

DELFI Viņa

Tags

Lasāmgabali Zviedrija Vīrietis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form