'Nekrist panikā, meklēt risinājumu.' Uzņēmēja Anda Blinda pagrieziens Covid-19 krīzē

Vienīgais nemainīgais aizvadītajā pandēmijas gadā bija nemitīgas pārmaiņas. Daudziem šis gads nesa lielus zaudējumus – dzīvības, veselības, tuvu cilvēku klātbūtnes, naudas un citu vērtību. Tomēr velns nav arī tik melns, kā to mālē. Dažiem pēkšņās pārmaiņas nozīmēja nevis palikšanu iedzītiem stūrī, kad viņu radītie produkti vai pakalpojumi vairs nebija tik nepieciešami, bet gan jaunas nišas meklēšanu un atrašanu. Vēl citi izrādījās vajadzīgāki nekā jebkad agrāk, kas vainagojās ar jaunu apgrozījumu un ienākumiem. Šis stāsts ir par uzņēmējiem – pandēmijas laika veiksminiekiem.

Ar šo rakstu turpinām sēriju "Zudušais gads?", kurā, uzklausot cilvēku pieredzes stāstus, aplūkojam laika nogriezni gada garumā, kopš pagājušā gada 2. marta, kad Latvijā reģistrēja pirmo pozitīvo Covid-19 testa rezultātu. Kā pandēmija atsaukusies uz cilvēku dzīvi un dažādām nozarēm, tostarp ārstniecību, tautsaimniecību, izglītību un kultūru? Vai šis ir bijis "zudušais gads"?

Vēl pērnā gada marta pirmajās nedēļās, kad reģistrētos Covid-19 gadījumus Latvijā varēja saskaitīt uz vienas, divu roku pirkstiem, uzņēmējam Andim Blindam bija aktīvas diskusijas ar ģimeni. Viņa plāns bija 17. martā doties uz Singapūru trenēt vārtsargus. Tā ir daļa no uzņēmuma "Blindsave" misijas – ne tikai ražot augstas kvalitātes ekipējumu vārtsargiem, bet arī apmācīt talantīgos sportistus. "Mamma, omes ilgi centās mani atrunāt: "Lūdzu, lūdzu, nebrauc!". Kad izsludināja ārkārtējo situāciju (no 13. marta), bija jau skaidrs, ka nebrauksim," viņš atminas. 17. martā pārtrauca starptautiskos lidojumus. Realitāte ieguva jaunu veidolu.

Pandēmija būtiski ietekmēja Andi un viņa vadīto uzņēmumu, kas specializējies sporta, piemēram, basketbola un handbola aizsargpreču ražošanā. "Skaidrs – ja sports ir aizliegts, tad nevienam sporta preces nevajag, ir klusums. Šobrīd mums ir tāds kā nogaidīšanas periods, kurā domājam un runājam par nākotni," viņš atzīst. Tieši paredzēto grūtību dēļ Andim radās traka ideja – pievērsties pavisam jaunai jomai – sejas masku ražošanai. "Bijām iedzīti stūrī – sapratām, ka kaut kas ir jādomā, jādara, lai būtu vismaz kaut kāds apgrozījums. Pavasarī Latvijā sejas maskas vēl nebija "modē", jo vēl nebija noteikumu par obligātu to vilkšanu, bet mēs sapratām, ka tas varētu būt virziens, ko attīstīt," skaidro uzņēmējs.
Andis, protams, nav vienīgais, kas krīzes laiku izmantojis savas darbības attīstībai vai kritiena mazināšanai. Arī vairāki plaši zināmi uzņēmumi ir spējuši pielāgoties jaunajai realitātei un gūt pārsteidzošus panākumus. Kas ir bijis veiksmes pamatā un ko šis laiks ir iemācījis – arī par to šajā rakstā.