No vienas skartās nozares otrā. Gide Līga un valsts nauda Covid-19 krīzei

Ar šo rakstu turpinām sēriju "Zudušais gads?", kurā, uzklausot cilvēku pieredzes stāstus, aplūkojam laika nogriezni gada garumā, kopš pagājušā gada 2. marta, kad Latvijā reģistrēja pirmo pozitīvo Covid-19 testa rezultātu. Kā pandēmija atsaukusies uz cilvēku dzīvi un dažādām nozarēm, tostarp ārstniecību, tautsaimniecību, izglītību un kultūru? Vai šis ir bijis "zudušais gads"?

Tas, ka darbs daudzās nozarēs Latvijā apstāsies, bija skaidrs jau pašā pandēmijas sākumā – jau 2020. gada 16. martā premjers Krišjānis Kariņš (JV) informēja iedzīvotājus, ka valdība strādā pie dīkstāves pabalstu mehānisma. Valdība aši izstrādāja mehānismu, lai sniegtu atbalstu tiem, kuriem pandēmijas dēļ vairs nebija iespējas strādāt, taču gandrīz katru otro nedēļu regulējumu nācās papildināt, jo izrādījās – kāda nozare bija "palikusi aiz borta". Lai arī tūrisma nozare atbalstu saņēma gandrīz acumirklīgi, nozares pārstāvji valdībai regulāri uzsvēra, ka tas nav bijis pietiekams.

Iebildumus cēla arī citi – skaistumkopšanas nozare, kuru smagi skāra ierobežojumu otrais vilnis, atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi, kuri cēla trauksmi par iespējamiem "caurumiem" atbalsta programmās. Der gan piebilst, ka Valsts kontrole pērn novembrī savā revīzijā norādīja, ka tās revidenti nav saskatījuši būtiskus trūkumus dīkstāves pabalstu piešķiršanā, tiesa, revīzijā tika secināts, ka zināmas grūtības pabalsta saņemšanā varētu būt pašnodarbinātajiem.

Vien pirms gada Līga Neilande bija diezgan droša un ar abām kājām stāvēja vietā, kur vēlējās atrasties. Līga ir gide un pirmos soļus profesijā spēra pirms vairāk nekā septiņiem gadiem, un ir strādājusi dažādās vietās – no muzejiem līdz Vecrīgas senatnīgajām ieliņām.

Pēdējo gadu laikā Līgas ikdiena cieši savijās ar galvaspilsētas sirds ritmiem – viņa iepazīstināja pilsētas viesus ar Rīgas vēsturi, kultūru un dzīvesziņu. Taču 2020. gads atnesa ko līdz šim nepieredzētu – Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tūrisma nozare faktiski apstājās. Noteiktie ceļošanas ierobežojumi būtiski samazināja tūristu skaitu gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs. Savukārt valstī noteiktie pulcēšanās ierobežojumi vēl vairāk apgrūtināja vietējo tūrisma uzņēmēju iespējas veiksmīgi darboties.

Kādreiz dzīvībā kūsājošās Vecrīgas ielas nu bija vien blāva atbalss no laikiem pirms pandēmijas, bet Līgai nācās meklēt citu profesiju. Pateicoties laimīgai sakritībai, viņa tika pie darba kultūras jomā. Kā saka pati Līga: "No vienas smagi skartas nozares otrā."

Intervijā "Delfi" Līga Neilande atklāj, kas mainījies, kas palicis pa vecam un kāpēc kāda ministra izteikumi bija kā "pļauka sejā".

Vai tagadējā normālā ikdiena ir salīdzināma ar to, kas bija pirms gada?

Man bija diezgan skaidrs, kurp es eju. Es nemitīgi centos papildināt savas zināšanas, sekot līdzi aktualitātēm vairākās jomās, centos piedāvāt viesiem kvalitatīvu produktu, bet nu to vairs darīt nedrīkst. Šobrīd esmu sākusi strādāt jaunā darbā, jo nācās pārkvalificēties. Diemžēl, kā mūsu dārgais finanšu ministrs Jānis Reirs to rosināja, gribot negribot – nācās. Esmu iemesta pilnīgi jaunā darba vidē un mācos lietas, ko es nekad neesmu darījusi. Šis ir pirmais punkts manā dzīvē kopš augstskolas pabeigšanas, kad darba ziņā atrodos pilnīgi ārpus savas komforta zonas.