Zems apmierināto iesniegumu īpatsvars bijis arī Ungārijā un Polijā - attiecīgi 12,3 un 14,8%. Savukārt procentuāli vislielāko iesniegumu skaitu apmierinājusi Bulgārija, bēgļa statusu piešķirot 90% prasītāju. Bulgārijai seko Dānija, Malta, Zviedrija un Kipra, kur attiecīgi apmierināti 85,2, 76,2, 74,2, un 73,1% pieteikumu.
Apkopojot ES statistikas aģentūras "Eurostat" datus, secināts, ka vislielākā iespēja iegūt patvērumu bijusi cilvēkiem no Sīrijas, Eritrejas vai Irākas, kurās notiek militāri konflikti. Dati liecina, ka tiek apmierināti 94,8% sīriešu pieteikumu. Bēgļa statuss piešķirts arī 88% eritrejiešu un 87,1% irākiešu.
Sliktāk ir klājies patvēruma meklētājiem no Balkānu valstīm, kurās kopš 2001. gada lielākoties valda miers. Patvērums piešķirts tikai 6,4% albāņu, 1,9% kosoviešu un 1,3% serbu.
"Eurostat" dati, kas pieejami līdz augustam, liecina, ka šogad patvērumu ES valstīs ir pieprasījuši vairāk nekā 600 000 cilvēku. Šis skaitlis ir par 58% lielāks nekā pirmajos astoņos pagājušā gada mēnešos. Kopumā pērn patvērumu oficiāli bija pieprasījuši 662 000 cilvēku.
Lielākā patvēruma meklētāju grupa šogad ir sīrieši, kuri veido 20% no visiem patvēruma meklētājiem. Liels skaits patvēruma meklētāju ir arī no Kosovas, Afganistānas, Albānijas un Irākas. 72% no visiem patvēruma meklētājiem ir vīrieši, bet vairāk nekā puse - 54% - ir vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Vīrieši šajā vecumā ir 43% no visiem patvēruma meklētājiem.
Vācija, neapstrīdami, ir bijusi imigrantu iecienītākā valsts. Vairāk nekā 245 000 jeb gandrīz 41% no visiem patvēruma meklētājiem reģistrēti Vācijā. Tā gan apmierinājusi tikai 43,5% pieteikumu. Otrais lielākais patvēruma meklētāju pieteikumu skaits - 98 000 jeb 16,3% - iesniegts Ungārijā.
