Video: Ķemeru nacionālajā parkā mītošie staltbrieži nododas dubļu priekiem

Ar vienu no kamerām, kas izvietota Ķemeru nacionālā dabas parka teritorijā, izdevies noķert staltbriežus, kas naski nododas dubļu priekiem. Izrādās, dzīvnieki dubļu peļķēs vārtās, lai atbaidītu dažādus knišļus, portālam "Mans Draugs" pavēstīja Andis Liepa, Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs un Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektors.

Kā portālam "Mans Draugs" atklāja Liepa, staltbrieži dubļos vārtās īpaši bieži tieši rudens laikā, jo tad atdzīvojas dažādi knišļi, kuri kāri metas virsū meža dzīvniekiem. Vārtīšanās dubļu peļķē ir viens no veidiem, kā zvēri cenšas ar tiem cīnīties. Liepa stāsta, ka aļņus un briežus šajā gadalaikā visbiežāk apsēd briežutis. To kāju pēdas klāj asi, zobaini nadziņi. Šāda ķermeņa uzbūve ir piemērota dzīvei saimniekdzīvnieka apmatojumā, kur tās barojas no asinīm, rakstīts portālā "Latvijas.Daba".

Dubļu peļķes, kurās kārtīgi izvārtīties, ir iecienījuši ne tikai brieži, bet arī aļņi un meža cūkas, ir gan pašu dzīvnieku, gan cilvēku veidotas. "Vairāk vai mazāk viņi tās izveido paši. Varbūt kādreiz tur ir mākslīgi kāds grāvis vai bedre rakta, vai no kara laikiem ir tās bumbu bedres, kur, krītot mīnām, ir izsprāgusi iedobe," stāsta Liepa. Taču pēc viņa teiktā, dzīvnieki ir vienīgie, kas tās uztur, gadu no gada tajās vārtoties.

Liepa atklāj, ka šie ir unikāli kadri, kurus bieži nofilmēt neizdodas. "Iespējams, ja mēs kameras vairāk liktu dubļu peļķu tuvumā, tad šādus kadrus izdodos noķert biežāk," atklāj Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs. Ir dažādi iemesli, kāpēc kameras mežā pastāvīgi turēt nevar. Viens no tiem ir cilvēku ļaunprātība. Liepa stāsta, ka nereti gadās tā, ka pēc video publicēšanas portālos, cilvēki kameras nozog. "Ir cilvēki, kas atpazīst dabas teritorijas, kurās video ir uzņemts," viņš skaidro.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka