Tā nav, es tikai gribēju teikt, ka aicinu rūpīgi sagatavoties šā atsevišķā priekšmeta ieviešanai. Ja grib Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu mācīt jau no 1. septembra, tagad ir jāstrādā ar aukstiem sviedriem.
Uzstādījums par Latvijas vēstures mācīšanu ir svarīgs, bet vēlos, lai šī ideja netiktu izgāzta. Ja sāk kādu lietu, lai kārtīgi izdara līdz galam.
Jūs teicāt, ka Pilsonības likums nav jālabo, bet gan jāpilda. Likumā nekas nav teikts par to, ka jaunpilsoņiem jābūt lojāliem Latvijai. Taču to pieprasa sabiedrība.
Valdībai jāapstiprina katra jaunā pilsoņa naturalizācija. Tas pats Petropavlovska gadījums parādīja, ka īpašos gadījumos valdība nelojālai personai pilsonību var nedot.
Petropavlovskis vēl arvien tiesājas par šo valdības lēmumu, un mēs nezinām, kā šī prāva beigsies: varbūt valdībai lēmums būs jāgroza.
Nu skatīsimies, kas notiks. Taču svarīgi ir tas, ka likums netraucēja valdībai šādu lēmumu pieņemt. Latvijas likumdošana patlaban varbūt nav ģeniāla, bet ir diezgan pilnīgi izstrādāta.
Pilsonības likumā ir vēl viena būtiska problēma: tas neparedz atņemt pilsonību personām, kuras to ieguvušas noziedzīgi, piemēram, dodot kukuļus.
Apšaubu, vai tiešām nevar atņemt pilsonību, kas iegūta koruptīvā ceļā. Ja arī citi likumi tādu iespēju neparedz, tad, iespējams, šo problēmu var risināt, labojot nevis Pilsonības likumu, bet gan Krimināllikumu.
Pilsonības likums ir stingrs, un nav būtiskas nepieciešamības to grozīt. Ja atvērsim šo likumu, Latvijas pretiniekiem dosim jaunu iespēju ar mums cīnīties, atkal pieprasot likuma mīkstināšanu.
Domāju, ka mēs neatbalstīsim likuma atvēršanu arī pēc Saeimas vēlēšanām.
Jūs pārmetāt "Jaunajam laikam" nekonsekventu rīcību, bet arī paši tautpartijieši jautājumā par Eiženiju Aldermani nebija konsekventi. Saeimas komisijā Rugātes kundze (TP) mēģināja panākt, lai deputāti iesaka valdībai Aldermanes kundzi atlaist, taču jūsu pārstāvji valdībā šādu lēmumu pieņemt nerosināja.
Mums frakcijā bija lielas debates par Naturalizācijas pārvaldes darbu, un mēs neesam ar to apmierināti, jo bijuši vairāki korupcijas skandāli naturalizācijas procesā. Taču, ja tieslietu ministre uzņēmusies atbildību par šo pārvaldi, tad lai tā arī ir, un mēs šo atbildību no "Jaunā laika" arī prasīsim.
Bet Lūka gadījumā TP pārstāvji tomēr ir iejaukušies un nav ļāvuši lemt ministrei vienai pašai.
Atšķirība ir tāda, ka vajadzīgs arī mūsu ministru balsojums, lai Lūku atceltu.
Par Aldermani arī jābalso valdībai.
Aldermanes gadījumā Āboltiņas kundze šādu priekšlikumu nav izteikusi.
Premjeram tuvu stāvošais Liepnieka kungs izteicies: mums ir vēlēšanu lokomotīve, bet mēs neteiksim, kura tā ir. Kāpēc jātur noslēpumā no tautas, kuras balsis TP grib iegūt?
To jautājiet Liepnieka kungam. Viņam laikus jādomā par to, kas notiks Tautas partijas priekšvēlēšanu depo.
Mums kā jebkurai nopietnai partijai ir sava programma, un, lai šo programmu realizētu, vajadzīgi spējīgi cilvēki. Starp šiem cilvēkiem būs daža laba jauna seja, kas varētu pārsteigt, bet vairāk gan neko šobrīd nevaru pateikt.
Bet cik ticamas ir runas par ne tik jauno seju – iespējamo Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā?
Viņš ir pateicis, ka nenāks publiskajā politikā, un to pašu vēlreiz apliecināja pagājušā gada beigās.
Tagad Šķēle uzņēmies strādāt ar Tautas partijas programmu, viņš ķēries tai nopietni klāt, vada ekspertu sanāksmes.
Prognozē, ka Kristiāna Lībane-Šķēle varētu būt pat TP premjera amata kandidāte.
Mūsu premjers Kalvītis strādā sekmīgi, tādēļ šā amata kandidāts ir pašreizējais premjers. Ja kādu iemeslu dēļ Kalvītis nevarētu šo darbu turpināt, mums, protams, ir arī citi kandidāti, starp kuriem varētu būt Kristiāna Lībane-Šķēle. Taču partijā pilnīgi noteikti pagaidām nav runāts par citu premjera kandidātu, kā vien Kalvīti.
Un kas interesants būs jūsu deputātu kandidātu sarakstā?
Arī tie vēl oficiāli nav apspriesti, kaut dažādos lokos, protams, tiek runāts, kas šajos sarakstos varētu būt. Ceru, ka arī Lībane-Šķēle šajā sarakstā būs, taču nevienam politiķim vieta sarakstā šobrīd nav piemeklēta. Varu izpaust, ka mūsu sarakstos būs vairāki vārdi, par kuriem neviens vēl nerunā.
Tās jaunās sejas ir sabiedrībā pazīstamas personas, kuras vēl nav TP rindās?
(Smejas.) Varētu būt arī tādas sejas.
Tiek runāts arī par to, ka pirms vēlēšanām Tautas partija varētu tikt pie jauna priekšsēdētāja.
Esmu ievēlēts priekšsēdētāja amatā uz četriem gadiem – šogad šis termiņš beidzas. Demokrātiskā valstī apspriest partijas vadības maiņu ir tikai normāli. Un man vienmēr ir iespēja no savām pilnvarām atteikties agrāk, ja, piemēram, Šķēle atkal apņemtos vadīt partiju.
Vai jūsu partija jau apspriež nākamā Valsts prezidenta amata kandidātu?
Spriests tiek par daudz ko. Taču šajā virzienā nekāds lēmums vēl nav pieņemts.
Jautājums, kam būs vara nākamajā Saeimā, ir ļoti nopietns un brīžiem varētu pat teikt: dramatisks. Ir mājieni no dažādiem preses izdevumiem un politiķiem, ka, iespējams, Latvijas politiskais kurss var pilnīgi mainīties. Pat kādā lielā Vācijas avīzē skaidri teikts, ka nākamo koalīciju veidos arī prokrieviskie spēki.
Esmu pārliecināts, ka šīs varētu būt pirmās vēlēšanas, kurās uzvarēs partija, kas jau tagad ir pie varas. Tāpēc tiem, kas pie varas, ir svarīgi rādīt, ka viņi savu darbu prot, un lieki neķīvēties. Mūsu ministri savu darbu dara profesionāli, un es ceru, ka pirms vēlēšanām pratīsim padarīto arī skaidri pasniegt. Mums būs ko stāstīt par paveikto.
Ja latvieši ies uz vēlēšanām, mums nekāda politiskā kursa maiņa nedraud, bet uz vēlēšanām ir noteikti jāiet. Neaiziet uz vēlēšanām būtu vislielākā bezatbildība.
Ja labējās partijas, vienalga kādās proporcijās, ieņems gana lielu pārstāvniecību 9. Saeimā, politiskais kurss radikāli nemainīsies.
Bet jūs tā arī skaidri nepateicāt, ka TP nekādos apstākļos neveidos koalīciju kopā ar "PCTVL".
Protams, mēs neveidosim šādu koalīciju. Visas tās spekulācijas par šādām politiskām prognozēm man izraisa smaidu, jo mēs esam nacionāla konservatīva partija. Kopš esam pie varas, diez vai kaut ko būtisku nacionālo jautājumu risināšanā mums varētu pārmest.
Nav jau runa par to, vai pie varas esošās partijas ir strādājušas labi vai slikti, bet gan par to, ka labējās vai latviskās partijas varētu veidot koalīciju ar prokrieviskiem spēkiem.
Šāda iespēja ir pastāvējusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Taču nepastāv iespēja, ka TP veidotu ar viņiem koalīciju. Ka citas tā saucamās latviskās partijas kaut ko tādu varētu izdarīt, tāds drauds pastāvēja pirms iepriekšējām vēlēšanām un pastāv arī tagad. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai latviskajām partijām vēlēšanu rezultāti būtu tik labi, lai kāda labējā partija neizdomātu iet kopā ar kreisajiem.
Labējās partijas atbalsta integrācijas politiku, saka, ka integrācija notiek labi, Pilsonības likumu neatver, bet kur tad jūsu rindās ir tie integrētie cittautieši?
Tādā griezumā savus partijas biedrus neesam uzskaitījuši. Mums ir daudzskaitlīga partija, un varbūt mūsu rindās ir arī kāds integrēts cittautietis. Katrā ziņā tā ir Latvijas politiskā problēma, ka latvieši un cittautieši dalās partijās pēc etniskā principa. Un cerībām, ka līdz 9. Saeimas vēlēšanām šī robežšķirtne varētu izzust, acīmredzot nav nekāda pamata. Iespējams, uzlabojums varētu būt, mainoties paaudzēm vai arī Krievijas politikai, atsakoties no impēriskās domāšanas.
Taču prokrieviskie spēki var netraucēti darboties, solīt likvidēt Latvijas valsti, bet viņus tikai novēro un novēro un nekādi šo darbību neierobežo.
Drošības spēki mūsu valstī tomēr ir samērā spēcīgi, un es gribētu cerēt – ja kāds spers acīmredzami nedemokrātiskus soļus, tad drošības sistēma tiks iedarbināta. Spēka mūsējiem pietiek, bet varbūt reizēm pietrūkst vēlmes to uzskatāmi demonstrēt. Turklāt impēriskie spēki prot balansēt uz robežas – dzirdot viņu izteicienus, gandrīz vai ausis nokalst, taču skaidra likumpārkāpuma tur nav.