Citāti
Barbara Rose: I would never humiliate you like this!
Oliver Rose: You're not equipped to, honey.
Baidīdamies mammu ceļā satikt,
mājās nesam ceriņklēpi šo.
Balta, balta māmiņa ir pati,
baltus ziedus vajag viņai dot.
Mēs redzam pārvērsto seju, akmenim piespiesto vaigu, redzam, kā plecs balsta zemēm klāto milzeni, kā, to balstot, pārvietojas kājas, kā to atkal un atkal tver zemēm aptraipītās rokas. Un, lūk, pēc ilgā sasprindzinājuma, kas mērāms vienīgi telpā bez debesīm un laikā bez dziļuma, mērķis beidzot sasniegts. Un tajā pašā brīdī Sīzifs redz, kā akmens veļas lejup bezdibenī, no kura viņam atkal vajadzēs to velt augšup līdz virsotnei.
Tajā dienā Ērkšķrožu ielejā sēroja. Visi sēroja. Visi, vienīgi Tengīla kareivji ne. Gluži otrādi, viņi līksmoja, kad Tengīls ieradās Ērkšķrožu ielejā, jo tad viņš saviem vīriem rīkoja dzīres. Tikko asinis bija paguvušas nožūt, kad laukumā nolika lielas, ar alu pildītas mucas un uz iesmiem cepa veselus sivēnus; pār Ērkšķrožu ieleju slīga smaga smārde, un Tengīla vīri ēda un dzēra, un cildināja Tengīlu, kas viņiem sniedzis tādus gardumus.
Lai vienmēr būtu saule,
Lai vienmēr būtu debess,
Lai ir māmiņa mīļā,
Lai vienmēr esmu es!
Fakti liecina, ka Tīģeris pēdējā laikā ir kļuvis pārāk Lecīgs, un mums vajag viņu pārmācīt. Man ir ideja! Mēs paņemsim Tīģeri līdzi tālajā Ekspotīcijā uz tādu vietu, kur viņš vēl nekad nav bijis, un tur viņu pazaudēsim. Otrā rītā mēs viņu atkal atradīsim, un, pieminiet manus vārdus, tas būs pavisam cits Tīģeris.
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
Ar vairogu vai uz tā!
Un, kad rītā deja klust,
Liekas, kulta rija,
Sakām, šķaudot putekļus –
Eh, kur jauki bija!
Bagātību īpašnieka laime, raugi, neslēpjas tajā, ka viņam tās pieder, bet tajā, ka viņš tās tērē, un tērē ar prātu, nevis, kā pagadās.
I don't want your money, honey,
I want your love!
Tas jums nav nekāda lezginka, bet tvists!
Mīnus reiz mīnus
Ne vienmēr sanāk plus.
Ja pagriezīsies - dabūsi šokolādi!
Viņš steidz visai pasaulei pavēstīt par viņā notikušo grandiozo pārmaiņu. Ar katru fizioloģisko izpausmi viņam nu jādod signāls, ka viņš nav tāds pats, kā visi citi ļaudis. Saprotams, ka tas ir skaidri nepieciešams, jo kā viņš bija lohs, tā lohs arī paliks, un pietiek viņam nedaudz atslābt, tā apkārtējie uzreiz viņu atkodīs. Uz loha pleciem guļas smags slogs – katru dzīves sekundi neaizmirst un nedot citiem aizmirst, cik augstu viņš uzkārpījies pa sociālajām kāpnēm.
Tas nu vairs nav jānoklusē:
Pavasaris mūsu pusē
Atgriezies pēc gada gara,
Dieva darbus pie mums dara.
In my mind and in my car,
We can't rewind we've gone too far.
Video killed the radio star,
Video killed the radio star.
Tā cūka norij visu, kas apkārt,
Tā apēd kokus un apēd mājas,
Tā pati vairs nezin, kāpēc tā rij,
Un pāri paliek tik kals, kals, kals.