Ar Ilmāru Lociku tiekamies kempingā "Ozeanna", pašā Daugavas loku krastā. Kempinga apmeklētāju atsauksmēs Ilmārs tiek dēvēts par lādzīgu, sirsnīgu, pretimnākošu un atsaucīgu saimnieku. Siltā vasaras dienā pieprasījums pēc plostiem un laivām ir liels, taču Ilmārs ir izbrīvējis laiku, lai dalītos pārdomās par ūdenstūrismu, Latgales dabu un savu aizraušanos.

Kā jūs nonācāt līdz idejai plostot pa Daugavas lokiem un aicināt to darīt arī citus?

Savulaik mēs bijām draugu kompānija, kurai patika braukt, atpūsties pie ūdens, paši braucām ar laivām, piepūšamajiem plostiem, un parādījās interesenti, kas lūdza iznomāt, tāpēc tika izveidota biedrība (biedrība "Beibuks SK", aut.piez.), domubiedru kompānija, kas brauc paši, kā arī izīrē un tirgo plostus, laipas, piestātnes un laivas citiem, popularizējot aktīvu dzīvesveidu un atpūtu pie ūdens.

Cik liela ir interese par šādu aktīvās atpūtas veidu?

Interese ir liela, pēdējos gados tā ir krietni augusi. Varbūt tāpēc, ka uzlabojas infrastruktūra ap tūrisma objektiem, tāpēc, ka cilvēki aizvien vairāk sāk reklamēt savu rūpalu, bet ar katru gadu cilvēku daudzums kļūst aizvien lielāks.

Ar ko jārēķinās visiem interesentiem, kas ir izlēmuši doties pie jums un pirmo reizi izmēģināt izbraucienu ar plostu vai laivu?

Noteikti jānodrošinās ar jautru kompāniju, labu garastāvokli un atbilstošu apģērbu. Es uzskatu, ka nav slikta laika, ir tikai nepiemērots apģērbs vai kompānija. Ja ir piemērots apģērbs un laba kompānija, nekas vairāk nav vajadzīgs. Atliek tikai atbraukt un uzkāpt uz plosta vai iekāpt laivā, viss pārējais ir sagatavots. Mēs nodrošinām visu nepieciešamo inventāru un aprīkojumu – glābšanas vestes, airus, u.c. piederumus braucienam ar laivu, kā arī galdus, krēslus, grilus un nojumes tiem, kas vēlas doties izbraucienā ar plostu. Arī braucienam ar kanoe laivu nav obligāti nepieciešama iepriekšēja sagatavotība, mēs parādīsim, pastāstīsim, instruēsim. Jābūt tikai vēlmei to darīt. Laivā, tāpat kā automašīnā pie stūres, ir nepieciešams īss adaptācijas laiks, un pēc desmit minūtēm braucējs jau jutīsies kā īsts profesionālis.

Kurš gadalaiks vai mēnesis ir vispiemērotākais braucienam ar plostu vai laivu pa Daugavas lokiem?

Katram gadalaikam ir savas priekšrocības – pavasarī straume ir ātrāka, bet jārēķinās, ka naktis ir aukstākas; vasarā braucēji var izbaudīt ūdens priekus un sauļošanos pilnā apmērā, savukārt, daudzi izvēlas braukt zelta rudenī, lai vērotu skaistās dabas ainavas. Mēs gaidām ciemiņus līdz pat oktobrim, un rudeņos bieži vien atbrauc mākslinieki, kuri vēlas iemūžināt fotogrāfijās brīnišķīgo ainavu.

Kāpēc brauciens ar plostu pa Daugavas lokiem ir interesantāks, nekā brauciens pa Gauju pie Siguldas?

Es neteiktu, ka viens vai otrs variants ir labāks vai interesantāks, iesaku apskatīt gan Gaujas lokus, gan Daugavas lokus, bet, ja jāsalīdzina, Daugava ir platāka, ar ātrāku ūdensteci, savādāku krastu reljefu un tikai sev raksturīgo dabas ainavu. Ļoti ekstrēmu braucienus neatrast ne Gaujā, ne Daugavā – abas upes sniedz atpūtu un relaksāciju. Dodoties izbraucienā ar plostu vai laivu, cilvēks atslēdzas no ikdienas, no sava darba, no pilsētas tvana, no negatīvām emocijām, no trokšņiem… Daba un Daugava sniedz klusumu, mieru un līdzsvarotību, tāpēc brauciens pa Daugavas lokiem var izvērsties arī kā ārstējošā kūre.

Ja kāds vēl nav to izbaudījis, tas noteikti ir jāizdara, un pašiem jāpārliecinās, kādu ietekmi tas atstāj. Par to, ka šī ietekme ir pozitīva, liecina tas, ka cilvēki brauc atkārtoti, gadā vismaz 60% no viesiem ir tādi, kas pie mums jau ir bijuši.

Tātad Daugavpils novada iedzīvotāji var lepoties ar Daugavas lokiem un to ainavu?

Noteikti var lepoties! Mēs dzīvojam tādā vietā, tādā zemē, par ko mūs daudzi apskauž un apskaudīs. Mēs varam lepoties ar to, ka dzīvojam šeit!
Aprakstā par Jūsu piedāvātajiem izbraucieniem ar plostiem un laivām ir teikts, ka tā ir iespēja aplūkot "civilizācijas nesabojātu stūrīti".

Kā jums šķiet, vai Latgalē un Latvijā kopumā ilgi saglabāsies šādas vietas?

Kamēr būs maz piebraucamo ceļu un iespēju uzcelt būves, kā tas ir vērojams tagad, tikmēr šādas vietas pie Daugavas būs. Dabas parka reglamentējošie noteikumi nosaka, cik tuvu upei drīkst būvēt ēkas vai ceļus. Piebraucamo ceļu ir maz, caur mežiem izbraukt nevar, tāpēc ir saglabājušies šie nelielie stūrīši, pie kuriem var piekļūt tikai no upes. Civilizācijas nesabojātas vietas saglabāsies, jo daba jau neļaus sevi pilnībā pakļaut.

Kādā publikācijā jūs ļoti tēlaini aprakstāt braucienu ar plostu: "Klusi ūdens šļaksti, liega vēja plūsma, ugunskura sprakšķi, zvaigznēm piebērtas naksnīgās debesis…", izklausās, ka esot radošs un māksliniecisks cilvēks, vai tā ir?

Man nav tiešas saskarsmes ar māksliniecisko, bet apraksts ir veidots, paklausot sirdsbalsij, rakstot tā, kā cilvēks jūt. Tā es izjūtu šos braucienus, kuri izvelk no cilvēka visu slikto un ieliek, vietā labo.

Tā grūti runāt par radošumu (smejas), varu radoši kaut ko uzbūvēt vai salauzt, bet kopumā esmu ļoti praktisks cilvēks. Neesmu runātājs, vairāk darītājs.

Kas jūs piesaista šajā nodarbē? Vai tieši tur neslēpjas jūsu radošā puse – spējā saskatīt visu skaisto, ko sniedz šādi braucieni?

Mani piesaista darbs ar cilvēkiem… Tā ir mana sirdslieta, es pats ar to nodarbojos, un man patīk, ka cilvēkus, kuri atbrauc un izmēģina, tas arī piesaista, un viņi no šejienes aizbrauc laimīgi. Šajā jomā strādāju jau desmit gadus, un varu uz dažiem pirkstiem pārskaitīt tās grupas, kuras bija ar kaut ko neapmierinātas, un arī tādos gadījumos, tas tomēr notiek savas neizdarības vai nesaprašanas dēļ. Cilvēki atbrauc ar konkrētu mērķi – atpūsties, relaksēties, atslēgties no visa apkārtējā – un šeit viņi atrod meklēto. Viss ir vienkārši un praktiski, nezinu, vai tas ir radoši?! (smejas)

Ja jūs uzsverat savas nodarbošanās praktisko pusi, vai kaut kādā mērā salīdzināt sevi ar tiem plostniekiem, kuri bija sastopami Daugavas krastos 19. un 20.gs.?

Viņi tomēr ar plostiem pelnīja savu dienišķo maizīti, es arī savā veidā to daru, bet plosti vairāk ir kā hobijs. Ar to trijos mēnešos nevar nopelnīt tik, lai nodrošinātu sevi visam gadam. Līdz nesenam laikam man bija cits maizes darbs, un šī bija tikai papildus nodarbošanās. Tagad tas sāk izaugt no hobija līmeņa, bet miljonus neviens te nepelna, jo ir nepieciešami samērā lieli ieguldījumi.

Vai nākotnē interese par izbraucieniem ar plostiem pieaugs?

Interese noteikti augs, cilvēku, kas gribēs braukt, kļūs arvien vairāk, jo pozitīva informācija starp cilvēkiem plūst ļoti ātri. Aizvien vairāk cilvēki atbrauc, izmēģina, un nodot to informāciju tālāk. Tehnoloģiju laikmets cilvēkiem nes arvien vairāk stresu, un sadzīvē samazinās iespējas pielietot fizisku spēku, tāpēc augs pieprasījums pēc aktīvas atpūtas.

Jo vairāk tehnoloģiju, jo vairāk cilvēks tieksies pēc aktivitātēm pie dabas, un izbrauciens pa Daugavu ir vienkārša lieta, ko var darīt jebkura vecuma, dzimuma un sociālā slāņa pārstāvji.

Tā kā vasaras dienas paskrien ļoti strauji, ko jūs ieteiktu vēl pagūt izdarīt dabas mīļotājiem Latgalē?

Skanēs negaidīti, bet es aicinu atbraukt uz Daugavas lokiem un, braucot ar plostu vai kanoe laivu, izbaudīt aizejošās vasaras burvību un sagaidīt rudeni.