
Top ziņas

Versijas
Mēs dzīvojam trauksmainā laikā, kad jau ierastajiem riskiem, no kuriem nav pasargāts neviens – dažādiem negadījumiem, traumām, dabas stihijām, trešo personu darbībām utt., – pievienojas jauni. Jau pierastā pandēmija te sažņaudz, te atlaiž savu tvērienu, planēta sasilst, kibernoziedznieki nesnauž, inflācija traucas pilnā ātrumā. Cilvēku vēlme pēc drošības šādos apstākļos ir labi saprotama, un tā vien šķiet, ka par spīti sajūtai par ekonomisko nestabilitāti Latvija arvien vairāk pārņem ziemeļvalstu “garlaicīgajam”, taču pārtikušajam dzīvesveidam raksturīgo domāšanu, kam svarīga drošība, stabilitāte un rūpes par savu nākotni ilgtermiņā.
Svārstības akciju tirgū vienmēr aktualizē jautājumu par to, kas notiek ar mūsu pensijas uzkrājumu? Svarīgi saprast, ka pensija nav "krājkase", kurā ieliekam daļu no nopelnītās naudas, lai to izmantotu vēlāk, vecumdienās. Ne velti par pensiju runājam kā par uzkrājumu, jo krājkasē nolikta nauda neko nepelna, bet pensijas 2. un 3. līmeņi ir uzkrājošs noguldījums, proti, pensijai atlicinātā nauda pelna jaunu naudu. Neskatoties uz kritumiem akciju tirgū (kur tiek ieguldīta daļa no mūsu pensijas uzkrājumiem), ilgtermiņā šī pensijas nauda tik vai tā nopelna – piemēram, pensiju 3. līmenī veikts ikmēneša ieguldījums 100 eiro apmērā 16 gadu laikā (plāns "Dinamika+100"), būtu nodrošinājis gada ienesīgumu 5,55% apmērā. Ikmēneša iemaksās šajā laikā būtu sakrāti 19 300 eiro, bet kopējais uzkrājums šobrīd būtu jau 30 161 eiro1, proti, vairāk nekā 10 tūkstoši eiro būtu "radušies" ieguldīšanas rezultātā.
Neskatoties uz to, ka kopš 2006. gada Rīgas Vēsturiskajā centrā nav atļauta jaunu gaisa vadu ierīkošana, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji un attīstītāji regulāri saskaras ar to radītām problēmām. Visbiežāk tās identificē brīdī, kad ēkas tiek pārņemtas apsaimniekošanā. Savukārt īpašumu attīstītājiem nelegālie gaisa vadi rada būtiskus ierobežojumus, sākot darbu pie ēku pilnas restaurācijas, kas būtu piemērots brīdis, lai no tiem arī atbrīvotos un veidotu tīrāku, drošāku un modernāku pilsētvidi.
Stāsti, padomi, idejas
Krievijas iebrukums Ukrainā
Svarīgākais šovbiznesā
Latvijā
Meklējot iespējas, kā motivēt jaunos ģimenes ārstus pēc mācībām darba gaitas sākt Kuldīgas novadā, domes deputāti nolēmuši atkārtoti izsludināt pieteikšanos pašvaldības stipendijai ārstiem-rezidentiem, informēja pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meirupska-Eglīte.
Nedaudz virs 35% Latvijas iedzīvotāju nav latvieši, tā rāda Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Lielākā mazākumtautība ir krievi, kuri veido aptuveni ceturtdaļu valsts iedzīvotāju. 26. janvārī portālā "nra.lv" publicēts raksts, ka no Latvijas pilsētām tikai vienā latviešu īpatsvars pārsniedzot 80 procentus. Tā esot Valmiera . Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka apgalvojums ir neprecīzs un pieprasa skaidrojumu.
Kriminālziņas
Daugavpils tiesa pērnā gada decembra beigās skatījusi lietu, kurā kāds vīrietis notiesāts par to, ka tā paša gada 20. maijā pie kādas mājas ar pneimatisko pistoli šāvis uz logiem, kliedzot, ka grib atrast, kur tiekot slēpti "hohli" ["hoholi" – rupjš ukraiņu apzīmējums, red.], lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.
66% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atvaļinājuma laikā viņus mēdz traucēt kolēģi, klienti un sadarbības partneri, liecina IKT pakalpojuma sniedzēja “Bite” aptaujas dati. Uz to visbiežāk norādījuši respondenti vecumā no 40 līdz 59 gadiem. Uzņēmumā atklāj, ka atsevišķos gadījumos atvaļinājuma laikā mēdz pat atslēgt cilvēkam pieeju e-pastam, lai darboties vienkārši nebūtu iespējams.
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare starp citām izceļas ar izteiktu darbaroku trūkumu, tāpēc cīņa par darbiniekiem tajā ir ikdiena. Viens no veidiem, kā nozarē piesaista gudros prātus, ir tā sauktās darbinieku ieteikšanas programmas.
Neomulīgu braucienu ar sabiedrisko transportu 18. janvāra rītā pieredzējusi "Delfi" lasītāja. No "Rīgas satiksmes" autobusa griestiem viņai virsū pilēja ūdens. Uzņēmumā par bojājumu informācijas nav. Problēmu solīja apzināt un atrisināt.
Ārzemēs
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks (GKR) aizvadītajā vasarā, apmeklējot Azerbaidžānu, paziņojis, ka ieradies vizītē kā EP Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājas vietnieks, lai gan komiteja par to nav bijusi informēta, atklāts žurnālistikas izmeklēšanā, par kuru ziņo portāls "EUObserver".
Krievijas karaspēkam sestdien ar raķetēm S-300 apšaudot dzīvojamās ēkas Doneckas apgabala Konstantiņivkā, nogalināti trīs un ievainoti 17 cilvēki, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis .



FESTIVĀLS BAUSKA TASTE 2023 | DIVU DIENU BIĻETE

Klavierkoncerts. Jan Lisiecki

VALENTĪNDIENAS RANDEVU / Aija Vītoliņa un Andrejs Osokins

BRAZILIAN CARNIVAL SHOW

RAIMONDS PAULS un DAUMANTS KALNIŅŠ / TIKŠANĀS DAILĒ

SĀKAM PAVASARI! Orķestra RĪGA bigbends un Daumants Kalniņš

JĀŅA MOISEJA Jubilejas koncerts “Laime kabatā”

Riga Room Jazz Sessions | koncerts CODE OF ETHICS

AGRĀ RŪSA / mūzikls

Kinoseanss / AVATARS: ŪDENSCEĻŠ | 3D

ZODIAKS ATGRIEŽAS / grupas atvadu turneja

Marija Naumova jubilejas koncerts 2023

Nino Katamadze & Insight, ansamblis RUSTAVI

Leģendu mūzikas festivāls: TOMAS ANDERSS, “ALPHAVILLE”, “LONDON BEAT” un “OTTAWAN”

MESA un GACHO lielkoncerts “25 Gadi Mūzikas”

Elīnas Garančas un draugu koncerts

Valentīna dienas koncerts tumsā

MUSIQQ koncertsērija - Bijis, ir un būs. Noslēguma koncerts

Ahhaa izrāde Svētdienī

Jaunatnes teātra BRĪVĀ VERSIJA izrāde MĒNESS VILKI

Andris Baltacis monoizrādē MUZIKANTS IR CILVĒKS

Aināra Bumbiera koncertprogramma / Valentīndienas koncerts

Mūzikas festivāls SAXOPHONIA
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) centieni atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās ir pilnīgi nepieņemami un stingri nosodāmi, šādu pozīciju pauž Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ( IZM ).
Latvijas kamaniņu braucējs Kristers Aparjods svētdien izcīnīja piekto vietu Oberhofā, Vācijā, notiekošajā pasaules čempionātā, Gints Bērziņš bija devītajā pozīcijā, bet juniors Kaspars Rinks otrajā braucienā piedzīvoja kritienu un palika bez rezultāta.
2022. gads kriptovalūtām bija smags – strauji kritās digitālo monētu vērtība, bankrotēja uzņēmumi un "nogāzās" arī viens no nozares lielākajiem spēlētājiem – kriptobirža FTX. Tās sabrukums atbalsojās arī ārpus finanšu pasaules, un viena no cietējām bija sporta nozare, kurā iepriekš tika noslēgti iespaidīgi sponsorēšanas darījumi. Lai gan ilgtermiņa līgumi, visticamāk, paliks spēkā, katrs nākamais potenciālais darījums tiks izvērtēts ārkārtīgi rūpīgi.