Atkritumu apsaimniekošana ir viena no svarīgākajām vides aizsardzības un klimata politikas jomām, turklāt Zaļais kurss, par ko bieži tiek diskutēts publiskajā telpā, nav vairs abstrakts jēdziens, ko lietot, lai imitētu tālredzīgu rīcību ilgtspējas jautājumu risināšanā. Zaļais kurss paredz pavisam konkrētus un taustāmus rezultātus, kas Eiropas Savienības valstīm jāsasniedz, lai ierobežotu klimata pārmaiņu sekas un gādātu par taisnīgas, pārticīgas sabiedrības un veselas un drošas apkārtējās vides veidošanu. Jāatzīmē, ka līdz 8. oktobrim visā Eiropā norisinās Eiropas ilgtspējīgas attīstības nedēļa, kuras ietvaros uzņēmēji, nevalstiskais sektors un valsts pārvalde aktualizē pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību. Tiesa, pašlaik izskatās, ka ar "zaļo domāšanu" un, kas būtiskāk, ar rīcību Latvijā nesokas. Īpaši pašvaldību izsludinātajos publiskajos iepirkumos.

"Ar ko Latvija ir pasaulē zināma? Ar mūziku un sportu. Mūsu mūziķi ir pasaules orķestros, mēs priecājamies viņus satikt uz pasaules skatuvēm. Taču ir daudz profesionāļu, kuri vēlētos dzīvot Latvijā un spēlēt mūsu orķestrī, kas arī ir augstā līmenī," sarunā ar medijiem trešdien, 4. oktobrī, sacīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina, pievienojoties tiem Latvijas profesionālo mūziķu kolektīvu vadītājiem, kas publiski cēluši trauksmi par kritiski zemo mūziķu atalgojumu, kā rezultāts ir talantīgu profesionāļu aizplūšana uz ārzemēm vai pat pārkvalificēšanās citā profesijā.