Noslēdzoties Eiropas Savienības fonda (ESF) projekta "Iespējas un risinājumi tavā dzīvē" 11 nodarbību ciklam ģimenēm, kurās aug bērns ar īpašām vajadzībām, Iecavas novada sociālā dienesta darbinieces darbam ar ģimenēm un bērniem Ļuda Belruse un Arta Manuša rada iespēju saviem mazajiem klientiem tikties ar kinologa Viktora Mucenieka skolotajiem suņiem, kas ārstē jau ar savu klātbūtni vien.
ESF projekta nodarbībās piedalījās 15 māmiņas, ar kurām strādāja jurists, fizioterapeits, psihologs un sociālais darbinieks. Dalībnieces piedalījās arī mākslas terapijas seansā. Viņas labprāt izmantoja arī iespēju bērnus atvest uz kanisterapijas seansu, kas notika saules piepildītā Pestīšanas armijas zālē.
Mazā Sanija, Santa un Samanta atzina, ka no lielajiem suņiem nemaz nav bail un ļoti priecājas, pavadot laiku ar viņiem. Santa jau vairākas reizes piedalījusies kanisterapijas seansos Zālītes speciālajā internātpamatskolā un labprāt tiekas ar suņiem atkal un atkal.
Bērni suņus bužināja, baroja un labprāt pastaigājās ar viņiem zālē. Bija arī bērni, kuriem bija jāpārvar bailes no suņiem, taču tas viņiem izdevās.
Kinologs novērtē gan sociālo darbinieču, gan telpu saimnieču atsaucību, jo cilvēki esot ļoti aizspriedumaini un neesot tik viegli atrast telpas pasākumam. "Mēs sūtām vēstules uz dažādām iestādēm, taču reti kurš atsaucas, jo baidās uzņemt suņus pie sevis, taču mēs uzņemamies visu atbildību un apzināmies pasākuma nopietnību," atzīst Viktors.
Bērnu veselība ir vissvarīgākā, un, ja vien var kaut mazliet situāciju atvieglot, tad ir vērts kaut ko darīt. "Es labprāt atteiktos no sava 30 gadu kinoinženiera stāža, jo to darbu var darīt jebkurš, taču šis ir svētīgs darbs. Ja to saprastu mūsu mediķi un sociālie darbinieki, tad Latvijā varētu palīdzēt ļoti daudziem bērniem."
Nauda par terapiju nevienam nav jāmaksā. Pasākumu finansē nodibinājums "Palīdzēsim.lv", ar kura vadītājas - bijušās iecavnieces Ilzes Skujas - atbalstu Viktors un viņa suņi jau divus gadus piedalās arī dažādās nometnēs.
Atvieglo smagas slimības
Kanisterapija ir suņa un cilvēka savstarpējās mijiedarbības radīta atveseļošanās procedūra. Terapija ar suni ir palīdzējusi hiperaktīviem bērniem kļūt mierīgākiem, mazaktīviem - darbīgākiem.
Bērni ar kustību traucējumiem rod vēlmi kustēties. Suns palīdz ne tikai dažādu disfunkciju regulēšanā, bet arī atgūties no apātijas, pēc dziļa stresa vai vientulības. "Suņa klātbūtnē cilvēki vienkārši jūtas labi. Kad pie suņiem pabija bērni ar dauna sindromu, pamanīju, kā atdzīvojās viņu sejiņas. Izmainīt ģenētiku nevar, bet suns uzlabo vispārējo labsajūtu un stimulē, kompensē citas cilvēka īpašības," skaidro Viktors un min arī kādu pamanāmāku rezultātu: kāds autisks speciālās skoliņas audzēknis pāris mēnešus pēc kanisterapijas sešu gadu vecumā sācis runāt.
Latvijā pašlaik ir ap 28 jauno kanisterapeitu - brīvprātīgo, bet sertificēti suņi ir tikai deviņi. "Tas ir vaļasprieks vai hobijs. Līdz šim neesam ne no viena naudu par to ņēmuši, algotu darbu strādājam citur. Tādēļ pagaidām apciemojam pacientus, kas tuvāk Carnikavai," stāsta Viktors.
Pireneju kalnu un Bernes ganu suņi
Kinologs Viktors kopā ar sievu Jeļenu audzina - nevis dresē, kā uzsver pats saimnieks, - trīs Pireneju kalnu suņus un divus Bernes ganu suņus. Šīs suņu sugas cēlušās no Francijas un Spānijas kalnu apvidiem, bet Latvijā parādījušās tikai pēdējo sešu gadu laikā.
Šie suņi ir ļoti intelektuāli un socializēti – viņi nekad nenodarīs pāri cilvēkam vai citam sunim. Suņi ir ļoti lieli: "Kad izstādē apbalvošanas ceremonijā suns man uzliek ķepas uz pleciem, tad esam vienā augumā," stāsta saimnieks.
Parasti lielā suņu meitene sver ap 40 kg, bet puika ap 60 kg. Ir suņi, kas medī, ir - kas sargā, bet Pireneju kalnu suņiem patīk komunicēt ar cilvēku un sargāt cilvēku no dzīvniekiem. "Šiem suņiem tas ir gēnos. Bernes ganu suns tik ļoti vēlas mīlestību, ka pats iet pie bērniem," stāsta suņu saimnieks.
"Daudz laika nepieciešams, lai uzturētu suņa veselību. Turklāt sunim jārada tāds psiholoģiskais stāvoklis, lai tas pie bērna ietu ar prieku. Terapijas suņus no mazotnes pieradina, ka bērni viņus bužina, radot tādu kā atkarību - nepieciešamību pēc bērna klātbūtnes."
