Piecdesmit gadu laikā no pirmajām sacensībām divos sporta veidos ar 18 dalībniekiem tās ievērojami izaugušas, aptverot jau 22 sporta veidus, kas šogad pulcēja 4766 dalībniekus – Latvijas sporta veterānus. Šīs ir ilglaicīgākās kompleksās sporta spēles Latvijā ar kuplāko dalībnieku skaitu, kuras notiek katru gadu, tādējādi uzturot sporta tradīcijas. Sporta spēļu sacensības sākas novados un pagastos, lai noskaidrotu labākos startam finālsacensībās.

Latvijas sporta veterānu 50. sacensību viešņa, Eiropas Vieglatlētikas veterānu asociācijas valdes priekšsēdētāja Emanuela Baggiolini atzina, ka tik grandioza senioru kustība kā Latvijā nav sastopama nekur citur Eiropā.

Jēkabpilī notikušās veterānu spēles pulcēja dalībniekus, kas sacentās 11 vecuma grupās, pārsniedzot pat 85 gadu vecumu! Tas apliecina to, ka šie cilvēki ir saglabājuši veselīgu dzīvesveidu, možu garu un joprojām turpina labākās sporta tradīcijas. Viņu uzskatāmais paraugs ir labākais veids sporta un aktīva dzīvesveida popularizēšanai.

Jēkabpilī 13.–14. jūlijā notika šo finālsacensību noslēguma posms vieglatlētikā, basketbolā, volejbolā, minifutbolā, rokasbumbā, pulcējot vairāk nekā 1200 dalībniekus, tostarp vieglatlētikā startēja 509 dalībnieki no 36 pašvaldībām un sporta klubiem.

Kā parasti spraigākās cīņas norisinājās vieglatlētikā. Izcīnot 401 punktu un 58 medaļas, uzvarētāju kausu uz mājām Jūrmalā aizveda pašvaldības sporta organizatore Indra Brinkmane. Otrajā vietā ar 395 punktiem un izcīnītajām 36 medaļām – Rīgas komanda. Patīkams pārsteigums bija Tukuma novada trešā vieta ar 391 punktu un 32 medaļām. Par cīņu spraigumu liecina gulbeniešu ceturtā vieta, kam bija tikpat punktu un medaļu kā tukumniekiem, bet mazāk zelta medaļu.

Par veterānu sporta izaugsmi liecina 19 labotie Latvijas sporta veterānu rekordi un rezultātu kopējā izaugsme.

Trīs rekordus 50+ grupā sasniedza rīdziniece Ināra Lūse – 400 metru skrējienā – 1:07,54, 800 m – 2:33,69, 3000 m – 11:07,67.

Rekords jūrmalniekam Aleksandram Titovam 35+ grupā 400 m skrējienā – 52,43 sekundes. Divi rekordi līvānietei Leontīnei Vītolai 75+ grupā – 400 m – 1:26,47, tāllēkšanā – 3,01 m. Gulbenietim Jāzepam Odumiņam rekords 80+ grupā 10 km soļošanā – 1.23:24,66.

Par vecmeistaru sportisko meistarību liecina šādi rezultāti: diska mešanā – Francis Sjomkāns (85 gadi, Jēkabpils) – 19,04 metri; Maigonis Pūliņš (87 gadi, Rīga) – 18,67 m, Kārlis Reimats (88 gadi, Talsi) – 17,43 m; šķēpa mešanā – Maigonis Pūliņš – 21,46 metri, Juris Vaskinovičs (86 gadi, Balvi) – 15,27 m; augstlēkšanā – Francis Sjomkāns – 100 cm. Dāmām 100 metru skrējienā – Austra Reinberga (86 gadi, Ventspils) – 22 sek, Velta Vītola (82 gadi, Rīga) – 24,06, 3000 metru skrējienā – Skaidrīte Ezerniece (82 gadi, Rīga) – 20:15,50.

Nevienās sacensībās Latvijā nav tik liels dalībnieku skaits kā veterāniem: diska mešanā – 140 sportisti, lodes grūšanā –135, 5000 m skrējienā kungiem – 61 dalībnieks, šķēpa mešanā – 106, u. tt. Protams, tas pārsniedza visas prognozes un prasīja arī lielu meistarību no galvenā tiesneša Juliāna Garanča to visu godam novadīt.

Emocionāls notikums sporta veterānu 50. finālspēļu dalībniekiem bija tēlnieka Ojāra Feldberga no laukakmeņiem veidotās kompozīcijas un piemiņas plāksnes atklāšana Likteņdārzā Latvijas sportistu – dažādu represiju upuru – piemiņai. Piemiņas pasākuma laikā notika arī Latvijas Sporta veterānu – senioru savienības sadarbībā ar Latvijas Sporta muzeju izdotās grāmatas "Likteņdārzs. No viņiem nedzēšamas gaismas pēdas" atvēršanas svētki. Izdevums veltīts Latvijas patriotiem, sportistiem un sporta nozares darbiniekiem, kuru likteņus samala 20. gadsimta lielvaru grieži.