Ludzas novada karoga autores ir mākslinieces Natālija Losāne un Ilze Kukule. Karogs ir divpusējs: uz balta un tumši zila horizontāli dalīta fona ir Ludzas novada ģerboņa attēls, kuru Valsts Heraldikas komisija apstiprināja jau 2010. gada 11. novembrī.
Ģerboņa autors ir Aivars Buļs. Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Svetlana Rimša stāsta: "Ģerboņa fons ir zils un sudrabains. Zilā krāsa simbolizē diženumu un daudzos ezerus, kas rotā novada dabu. Sudrabs tradicionāli simbolizē vietējo iedzīvotāju atklātību un dabas tīrību. Fons ir skaldīts ar viļņotu griezumu – ar deviņiem viļņiem, kas simbolizē deviņus novada pagastus, kuri ir apvienojušies Ludzas novadā. Uz zilā fona attēlotais zobens ar augšup vērstu asmeni atgādina par senajām cīņām, kas norisinājušās šajā pusē, un Ludzas pilsētas lomu Latvijas vēsturē – sargāt un aizstāvēt valsts austrumu robežu, kas 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības robežu. Zelts zobena rokturī stāsta par cieņu pret novada vēsturi un taisnīgumu, kas atgriezās ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Atslēgas emblēma uz sudraba fona norāda uz stratēģiski svarīgo ģeogrāfisko izvietojumu – novadu šķērso nozīmīgi austrumu-rietumu tranzīta ceļi. Atslēga simbolizē Latvijas pilsētu pirmsākumus, jo Ludza ir vecākā pilsēta Latvijā. Atslēga atver jaunu attīstības posmu Ludzas novada vēsturē."
Svinīgajā dievkalpojumā Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka karogs ir identitātes apliecinājums, kuram jārada kopības sajūta starp iedzīvotājiem un pēc kura Ludzas novadu atpazīs citu vidū. Jaunais karogs kļūs par neatņemamu Ludzas novada vietas tēla elementu.
Iesvētītais Ludzas novada karogs pastāvīgi atradīsies domes priekšsēdētāja kabinetā. Lai turpmāk novada karogs pastāvīgi plīvotu mastā pie pašvaldības ēkām līdzās Latvijas un Eiropas savienības karogam, to saņems arī pagastu pārvalžu un izglītības iestāžu vadītāji.
