- Kā Jūs raksturotu savas šī pavasara sajūtas?
- Ja jāatbild vienā vārdā, tad- satraukums. Taču nu jau ir iestājies zināms atvieglojums, un manī palēnām iemājo miers. Priecājos par strauji atnākošo vasaru- viss zied, smaržo.
- Zinu, ka neesmu vienīgā, kuru pārsteidza Jūsu lēmums - nekandidēt šajās pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc tā? Kas tam par iemeslu?
Tāda viena vai īpaša iemesla šim lēmumam nav. Jāatzīst, ka tas, neapšaubāmi, ir ļoti nopietns solis manā dzīvē. Tas ir nācis pamazām, ar laiku. Sešpadsmit gadi pašvaldības vadītājas amatā- tas ir daudz. Vienkārši- jūtos sevi šajā darbā izsmēlusi. Redzu, ka mums ir jauni un spējīgi cilvēki, kuri var stāties manā vietā, darīt šo darbu ar lielāku atdevi.
- Ja pašai priekš sevis būtu jāuzraksta atskaite par šo dzīves posmu, ko Jūs ierakstītu ailītē "Ieguvumi"?
Pašai priekš sevis?... Šis man ir bijis nepārtraukti spraigs un pilnvērtīgs dzīves posms. Vesela universitāte. Es tajā esmu ļoti daudz ko mācījusies tieši saskarsmes ziņā. Kontaktējoties ar iedzīvotājiem, ar kolēģiem- citu pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem, lauksaimniekiem, dažādu valsts struktūru pārstāvjiem. Tā ir milzīga pieredze, ko nevar iegūt nevienā augstskolā.
Bet vispār, šis amats nav tā vieta, kur varētu domāt par sevi. Apzinos, ka esmu dzīvojusi un strādājusi ar milzīgu atbildības sajūtu. Pirmajā vietā man vienmēr bija darbs un tikai darbs. Neskatoties uz ģimenes vajadzībām, neskatoties, vai kalendārs rāda darbdienas vai brīvdienas.
- Vadītāja darbs prasa pieņemt atbildīgus, dažkārt arī grūtus lēmumus. Arī Jūs noteikti ar tādiem sastapāties.
Protams - nav maizes bez garozas. Pirmkārt, vadītājs ir atbildīgs par visu pašvaldības pakļautībā esošo iestāžu darbu. Tādēļ jebkuram domes priekšsēdētājam, arī man, ļoti svarīga ir bijusi kadru izvēle. Ja iestādes vadītājs vai speciālists ir cilvēks īstajā vietā, tad arī domei daudz vieglāk strādāt un risināt jautājumus.
Ļoti smaga savulaik bija izvēle - vai veidot savu novadu, vai pievienoties , kas būtu bijis daudz vienkāršāk. Bija jāizšķiras. Un neviens tajā brīdi nevarēja zināt, ko dos viena vai otra izvēle. Par sava novada izveidi paldies ir jāsaka pašiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kas iedrošināja domi pieņemt šo lēmumu, deva motivāciju un arī drosmi cīnīties. Un šodien ar pilnu atbildību varu teikt - uzskatu, ka šis bija pareizais lēmums. Mēs esam tikai ieguvēji, un esam pārliecinājušies, ka spējam pastāvēt.
Nepārtraukti tiek domāts par visiem - gan centros, gan viensētās dzīvojošajiem. Vai teritoriju varēs labāk pārredzēt un zināt cilvēku vajadzības tad, ja novada vadība būs Balvos? Te gribu ko teikt šodien lasītā laikraksta "Vaduguns" anonīmajai zvanītājai. Mēs nedrīkstam dalīties rugājiešos un lazdukalniešos. Vienkārši - nedrīkstam. Mēs esam pārlieku maz, lai atļautos domāt tik ļoti šauri un paļauties atsevišķu cilvēku viņiem vien zināmām ambīcijām. Ir jābūt ļoti vienotiem lai varētu pastāvēt. Un mēs to varam - vismaz ar šobrīd valstī esošajiem nosacījumiem, varam. Protam iegūt līdzekļus ne tikai no maziem, bet arī caur samērā lieliem projektiem. Pēdējo četru gadu laikā finansu piesaiste Lazdukalna pagastā vien ir bijusi 1 217 114 Ls, un Rugāju pagastā 990 820 Ls. Mūsu nelielajam novadam tas nav maz.
- Kuri Jums, kā pašvaldības vadītājai, ir bijuši prieka un gandarījuma brīži šajos gados?
Tīri emocionāli, protams, diena, kad Saeimas komisija pieņēma lēmumu par Rugāju novada izveidi. Braucot kopā ar Lazdukalna pagasta priekšsēdētāju Ēvaldu Stērnieku, atceļā no Rīgas nepārtraukti skanēja priecīgi apsveikuma zvani un īsziņas. Rugājos cilvēki sapulcējušies pie pašvaldības, gaida, arī koris. Un dzied "Mazs bij tēva novadiņ(i)s". Tas mirklis izdzēsa manī visas mokošās šaubas par lēmuma pareizību. Protams, arī mūsu pagasta uzvaras konkursos par sakoptāko pagastu. Šādi brīži dod ticību un spēku turpmākam darbam.
Bet kopumā šajos gados es esmu bijusi gandarīta ar mūsu cilvēkiem. Šis vienmēr ir bijis visu kopīgs darbs. Viens tu nevari neko. Ja nav apkārtējo atbalsta, tad viss ir velti. Tad nav arī vērts ko darīt, domāt vai cīnīties.
Zināms gandarījums ir arī par šī gada vēlēšanu rezultātiem. Paldies visiem, kas balsoja par "manu sarakstu". Un vēl - lepojos, ka nevienās vēlēšanās visu šo sešpadsmit gadu laikā ne man, ne maniem domubiedriem iedzīvotāju cieņa un uzticēšanās nebija jāpērk par naudu.
- Ko vēlēsiet jaunā sasaukuma domniekiem?
Atskatoties varu teikt, ka nav bijis neviena "tukšā" gada. Varbūt ne straujiem soļiem, bet visu laiku ir notikusi mierīga un stabila augšupeja. Domājot par to, lai ir labi. Lai cilvēki būtu apmierināti, lai pakalpojumi iedzīvotājiem būtu arvien augstākā kvalitātē. Vienkārši jāturpina strādāt - pie abu novada skolu siltināšanas darbiem, pie aprūpes centra jaunā korpusa celtniecības. Jāpabeidz būvēt stadions un daudzi citi darbi.
Deputātiem novēlu aizmirst personīgās ambīcijas, godprātīgi klausīt sava prāta un sirds balsij lai pieņemtu novada attīstībai vajadzīgus lēmumus. Apzināties savu personisko atbildību katras par jums nodotās vēlētāju balss priekšā.
- Vai atklāsiet savus turpmākos plānus vai kādas ieceres?
Nekādu īpašu plānu man nemaz nav. Atpūtīšos, strādāšu piemājas saimniecībā. Būšu kopā ar ģimeni, bērniem, mazbērniem. Man ļoti patīk puķes. Ceru, ka varēšu tām tagad veltīt daudz vairāk laika.
Taču noteikti nedomāju noslēgties mājas dzīvē vien. Vienmēr esmu bijusi sabiedriski aktīva. Būšu priecīga, ja kādreiz noderēs mana pieredze, vai, ja kādam varēšu palīdzēt kaut vai ar padomu. Noteikti apmeklēšu pasākumus. Arī tagad ar nepacietību gaidu Dziesmu svētku nedēļu, lai dotos uz Rīgu kā deju kopas "Ezerrieksts" dalībniece. Dzīve ir tieši tik skaista un piepildīta, cik tu pats to vēlies.
