Plānojuma izstrādes laikā tika saņemti vairāki priekšlikumi no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, no kuriem lielākā daļa bija attiecināmi uz viena zemes īpašuma attīstības iespējām ar lielāku vai mazāku ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Pašvaldības uzdevums ir veidot kopējo novada attīstības struktūru  un būt par vidutāju jautājumos, kuros saskaras dažādas attīstības intereses. Viens no šādiem jautājumiem plānošanas dokumenta izstrādē, kam veltīta arī atklātā vēstule, ir vairāk kā 300 iedzīvotāju aicinājums - neplānot Saldus pilsētas pievārtē esošās ražošanas teritorijas (ražošanas kvartāls uz rietumiem no Robežu ielas un dienvidiem no autoceļa Rīga - Liepāja) paplašināšanu dzīvojamās apbūves virzienā. Ražošanas pirmsākumi šajā teritorijā meklējami ap 60-to gadu beigām, bet dzīvojamā apbūves, piemēram, Ozolu ielā, ap 80-tiem gadiem. Šāda līdzās pastāvēšana ir izveidojusies saskaņā ar tā laika plānošanu un normatīvajiem aktiem.

Domstarpību cēlonis meklējams gan ražošanas procesa rezultātā radītajās izpausmēs, pret ko iebilst iedzīvotāji, gan padomju laika plānošanā, kurā tika pieļauta šo divu savstarpēji konfliktējošo funkciju attīstība salīdzinoši nelielā attālumā, neveidojot starp tām ietekmes mazinošas buferjoslas - mežu joslu stādījumus u.tml.

Te mazliet atkāpe par ražošanas teritoriju attīstību kopumā Saldus novadā. Saldus pilsētā vēsturiski ražošanas objekti ir atradušies dažādās pilsētas vietās. Pašvaldības centieni līdz ar šobrīd spēkā esošā pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi 2009.gadā ir konceptuāli virzīt ražošanas teritoriju attīstību virzienā no Saldus pilsētas centra uz perifēriju. Gan izstrādājot pašlaik spēkā esošo pilsētas plānojumu, gan jauno novada teritorijas plānojumu, tiek samazinātas ražošanas teritorijas dzīvojamo apbūvju kvartālos, saglabājot perspektīvā pilsētā divus galvenos ražošanas kvartālus, - autoceļa Rīga - Liepāja tuvumā, kas funkcionāli saistīts ar Saldus pagasta ražošanas teritorijām, un Lauktehnikas rajonā ap Dzirnavu ielu. Šīs ražošanas teritorijas kopā ar pieguļošo pagastu ražošanas zonām ir pamats visa novada kopējai ekonomiskai attīstībai. Saldus pilsētā un blakus esošajos Saldus un Novadnieku pagastos 2010.gadā atradās 82% reģistrēto uzņēmumu, nodrošinot 76% no Saldus novadā esošajām darba vietām. Ražošanas teritorijā, pret kuras paplašināšanu iestājas iedzīvotāji, atrodas uzņēmumi, kas ir vieni no 10 lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā (neskaitot valsts, pašvaldības iestādes) - SIA "Norplast",  SIA "Druvas Unguri" u.c.

Plānošanu ne vienmēr ir iespējams sākt līdz šim neapgūtā teritorijā - ir jārēķinās ar daudz dažādiem faktoriem - padomju laika plānošana, pašvaldības iepriekš izstrādātie pilsētas un pagastu teritorijas plānojumi, jau izveidotie dzīvojamās apbūves kvartāli, uzņēmēju aktivitātes, kas balstītas uz tiesiskās paļāvības principu, ka viņu aktivitātes līdz ar kāda jauna dokumenta izstrādi netiks apturētas, un iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē. Tas viss prasa kompromisa meklējumus.

Vairākkārt izskatot iedzīvotāju priekšlikumus par ražošanas teritorijas iespējamo attīstību, ir pārskatīti teritorijas plānojuma risinājumi, aicinot uzņēmējus uz sarunām gan ar pašvaldību, gan iedzīvotājiem, un vēršoties pie atbildīgajām vides institūcijām. Piedāvātais risinājums, kas izskatīts arī plānojuma izstrādes darba grupā pēc 1.redakcijas sabiedriskās apspriedes, ir samazināt ražošanas teritoriju attīstību dzīvojamās apbūves virzienā un palielināt starp dzīvojamās apbūves un ražošana apbūves teritorijām buferzonas - zaļās zonas, kas iekļautas arī plānojuma gala redakcijā.

Zaļās zonas jeb Zaļumvietas (Z) ir stādījumi ar specifiskām funkcijām, ar lielu ekoloģisko, estētisko un rekreācijas nozīmi, kas kalpo arī reprezentācijai kā apdzīvotās vietas seja, ietver parkus un citus īpašas nozīmes zaļumus, kā arī koptas zaļumu platības, kas var būt gan publiskas, gan privātas, un kurām vairāk ir ekoloģiska (vides kvalitātes) nevis kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme. Tās ir teritorijas, kurās atrodas sakņu dārzi, vizuāli un funkcionāli nepieciešamie aizsargstādījumi - sanitārās aizsargjoslas, vēja aizsargstādījumi, trokšņa aizsargstādījumi, maskējošie stādījumi u.tml.

Papildus atzīmējams, ka ražošanas radītās iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi un cilvēku novēršanai nākotnē visiem ciemiem un arī Saldus pilsētai tiek noteikta "Ierobežojošas saimnieciskas darbības 1 km josla kvalitatīvai dzīves videi". Šajā joslā nav atļauta jauna rūpnieciskā apbūve, tai skaitā fermas, bet atļauta tikai vieglās ražošanas uzņēmumu apbūve un sīkražošana. Tomēr šajā joslā teritorijas plānojuma plānotās (atļautās) izmantošanas kartēs atzīmētās Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) ražošana ir atļauta.

Bez tam MK noteikumu Nr.711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 36.punkts nosaka, ka, ja pašvaldības teritorijā blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tādu objektu būvniecība, kuri rada specifisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuriem nav piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, pašvaldība iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai organizē publisko apspriešanu atbilstoši pašvaldības nolikumā noteiktajai kārtībai. Pašvaldība, izvērtējot ierosinātā objekta būvniecības ieceri, ņem vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un publiskās apspriešanas rezultātus.

Sagatavojot šo vēstuli, novada pašvaldība ir aicinājusi pilsētas ZR daļā esošos uzņēmējus sniegt informāciju par esošo situāciju un attīstības iecerēm.

SIA "Druvas Unguri" savus nākotnes plānus nesaista ar cūkkopības attīstību. Savukārt, biogāzes ražošana notiek slēgtā rezervuārā, tāpēc smaku izdalīšanās vidē ir minimāla. Kukurūza ir galvenā izejviela biogāzes ražošanai, un mēslu izmantošana biogāzes ražošanai ar katru gadu tiks samazināta, un ar laiku vispār vairs netiks izmantota. Uzņēmumam piederošajos īpašumos šajā ražošanas zonā attīstība nākotnē būs balstīta uz komplektējošo ražošanu, kas pēc savas būtības ir preču pievienotās vērtības radīšana un nav saistīta ar vides kvalitātes pasliktināšanos.

Jautājot par nākotnes plāniem SIA Norplast piederošajos īpašumos, pašvaldība tika informēta, ka arī šo teritoriju attīstība saistīta ar noliktavu, ražošanai nepieciešamo stāvlaukumu izbūvi. Iespējamā jaunā ražošana saistīta nevis ar apjomu palielināšanu, bet ar montāžas cehu izveidi esošajiem produktiem. Arī esošajās ražotnēs jau ir veikti nepieciešamie uzlabojumi ventilācijas sistēmās.

Liepājas reģionālās vides pārvaldes viedoklis

"Pēc VVD Liepājas reģionālās vides pārvaldes (turpmāk Liepājas RVP) informācijas uzņēmumiem pilsētas ZR daļā tiek veiktas regulāras pārbaudes. Uzņēmumi ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas savas saimnieciskās darbības veikšanai.

SIA ,,Druvas Unguri" cūku audzēšanas kompleksam ,,Jaunstraumēni" 2009.gada 26.martā ir izsniegta atļauja Nr.LI-09-IA-0002 A kategorijas piesārņojošai darbībai, bet biogāzes ražotnei ,,Jaunstraumēni" 2012.gada 03.decembrī ir izdota B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja Nr.LI12IB0054. Liepājas RVP rīcībā nav negatīvas informācijas par to, ka biogāzes ražošanas procesā izdalītos traucējošas smakas, jo process notiek pilnībā slēgtā sistēmā.

SIA "NorPlast" 2012.gada 30.septembrī ir izsniegta atļauja Nr. LI-11-IB-0040 B kategorijas piesārņojošai darbībai(ar precizējumiem 2013.gada 8.februārī). Pirms atļaujas saņemšanas SIA "Vides eksperti" ir izstrādājusi stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projektu un veikusi smaku novērtējumu no SIA "NorPlast" ražotnes Saldus pagasta "Sandēs", kas parādīja, ka smakas mērķlielumi pie tuvākām dzīvojamām mājām netiek pārsniegti.

2012. gada 31. marta pārbaudes laikā konstatēts, ka pēc jauno ražošanas ēku uzbūvēšanas nav atjaunota ventilācijas sistēma ar gaisa attīrīšanas ierīcēm, tādēļ SIA "NorPlast" tika uzdots veikt attiecīgos pasākumus smaku izplatības samazināšanai. 2013.gada februārī plānots veikt atkārtotu kontroli.

SIA "Reneta" 2008.gada 1.septembrī ir izsniegta atļauja Nr. LIT-21-020A A kategorijas piesārņojošai darbībai, kurā no ražotnes ir atļautas smaku emisijas. Šobrīd ir panākti jūtami uzlabojumi SIA "Reneta" darbības laikā radušos smaku ietekmes samazināšanai.

Ņemot vērā faktu, ka Liepājas RVP ir saņemtas sūdzības arī par smaku traucējumiem un putekļiem saistībā ar citiem uzņēmumiem (a/s ,,Saldus naftas bāze", SIA ,,Ardeks", SIA ,,Saldus gaļas kombināts" un, apkopojot informāciju par augstāk minētiem uzņēmumiem, Liepājas RVP ieteiktu Saldus novada pašvaldībai risināt jautājumu par rīcības programmas izstrādi gaisa piesārņojuma samazināšanai atbilstoši MK noteikumu Nr.1290 ,,Noteikumi par gaisa kvalitāti" IV nodaļas prasībām.

Saldus novada teritorijas plānojumam 2013.-2025.gadam ir veikta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Pašvaldībai būs jāsagatavo informatīvs ziņojums par to kā plānošanas dokumentā integrēti vides apsvērumi, pamatojums, kāpēc no visiem iespējamiem risinājuma variantiem izraudzīts pieņemtais variants, ziņas par pasākumiem plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanai, norādot monitoringa ziņojuma iesniegšanas termiņus. Lai konstatētu Saldus novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, kā arī lai nepieciešamības gadījumā izdarītu grozījumus plānošanas dokumentā, pašvaldībai, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, būs jāveic plānošanas dokumenta īstenošanas novērtējums un vismaz divas reizes plānošanas periodā jāizstrādā monitoringa ziņojums."

Saldus novada pašvaldība aicina iedzīvotājus kā galveno jautājumu šīs teritorijas attīstībā izvirzīt nevis jautājumu par to, vai "būt vai nebūt ražošanai", bet gan - "kāda veida ražošanai būt", iespēju robežās iesaistoties ietekmes uz vidi novērtēšanā, sekojot līdzi vides prasību ievērošanai un atbildīgo institūciju kontrolei.

Esošo uzņēmumu paplašināšanās un jaunu uzņēmumu rašanās nenozīmē tikai īpašnieku labklājības pieaugumu. Tā ir iespēja Saldus novadam piedāvāt jaunas darba vietas individuālās labklājības celšanai un jaunus nodokļus budžetā - novada kopējās attīstības sekmēšanā.

Pašvaldība uzsver, ka tā ar izpratni un cieņu uztver visu pušu viedokļus, un vienmēr gatava izskaidrot sabiedrībai pieņemto lēmumu pamatojumu.

Ja kādam Saldus novada iedzīvotājam ir kāds novērojums, līdzīgs vai pretējs viedoklis par novada attīstību un pārvaldīšanu, gaidīsim jūsu vērtējumu uz e-pastu novados@delfi.lv