Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk kā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.


"Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei. Nenoliedzami, tā ir nozīmīga artava Latvijas kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanā, kā arī tūrisma veicināšanā," sacījis Vizulis.

Skrundas muižas pārvaldnieks ir "Skrundas muiža", kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu. Līdz ar atjaunošanu Skrundas muiža pieejama ikvienam interesentam, jo tā veidota kā sabiedrisks objekts - tūrisma un atpūtas centrs. Skrundas muižā radītas jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot aptuveni 20 vietējos iedzīvotājus.

Skrundas muižā ierīkoti 12 individuāli iekārtoti viesnīcas numuri ar tematiskiem nosaukumiem, konferenču centrs, vasaras terase, vairākas banketu zāles, kā arī restorāns. Skrundas muižā un tās teritorijā plānots organizēt arī koncertus, gada tirgus un citus sabiedriskus pasākumus. Patlaban Skrundas muižas kompleksā tiek labiekārtots arī parks, kur divi ievērojami ozoli vecuma un izmēra dēļ pretendē uz dižkoka statusu.

Saskaņā ar Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumiem Skrundas muiža vērtējama kā Mežotnes pils miniatūrkopija, un visticamāk tās celtniecībā izmantots Johana Georga Ādama Berlica (1753—1837) Mežotnes pils projekts. Berlics bija vācu arhitekts, kurš projektējis klasicisma pilis Mežotnē, Durbē un Kazdangā. Turklāt gan Mežotnes pilī, gan Skrundas muižā saskatāma līdzība ar pasaulslavenā itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi veidoto Elejas pils projektu.

Skrundas muiža atrodas augstā Ventas krastā, un tā celta klasicisma stilā 19. gadsimta pirmajā pusē. Hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža minēta arī kā pils.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!