Semināra mērķis bija veicināt ieinteresēto pušu diskusiju par mūžizglītības problēmām Latvijā, iepazīties ar labās prakses piemēriem un apkopot ieteikumus problēmu risināšanai.

Semināru atklāja Vidzemes Augstskolas rektors Dr. hist. Gatis Krūmiņš, atgādinot, ka Latvijā jauno cilvēku līdz 35 gadu vecumam ar augstāko izglītību bezdarbs ir pieci procenti, tāpat kā Zviedrijā un citās attīstītajās Eiropas valstīs, bet ar vidējo izglītību – 17 procenti, tāpēc izglītībai cilvēka dzīvē ir nepārvērtējama loma.

Semināra dalībnieki uzklausīja Eiropas Komisijas (EK) projekta vadītājas Dr. paed. Ingrīdas Muraškovskas ziņojumu par pieaugušo izglītības situāciju Latvijā, iespējām un problēmām un iepazinās ar Cēsu un Valkas novada pašvaldību un Jaunpiebalgas novada reģionālās Tautskolas pieredzi pieaugušo izglītošanā.

"Pieaugušo izglītībai pēdējā laikā nebija veltīts daudz uzmanības – esam katrs savā vietā, strādājam, bet, kā tas ir kopumā – no kurienes un uz kurieni ejam, lielā mērā pašlaik ir katra paša ziņā. Pieaugušo izglītība ir ļoti fragmentēta," norādīja Ingrīda Muraškovska, "tāpēc svarīgi ir sadarboties, lai saprastu, ko mēs varam izdarīt kopīgiem spēkiem, un darīt to labāk nekā līdz šim."

Pašvaldību, pieaugušo izglītības iestāžu, darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvju redzeslokā ir apstiprināšanai nodotās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Tā kā iepriekšējā plānošanas periodā pieaugušo izglītības resursi pārsvarā tika koncentrēti uz bezdarbnieku apmācību, atstājot novārtā aktīvi nodarbinātos, IZM ir izstrādājusi jaunu pieaugušo izglītības īstenošanas modeli, kas pēc priekšlikumu uzklausīšanas ir maināms un uzlabojams. Tas paredz lielāku plānošanas reģionu un pašvaldību iesaisti pieaugušo izglītībā.

"Latvija nav tikai Rīga. Mums ir jācīnās par katru cilvēku, lai viņš paliktu savā dzīvesvietā, tur strādātu un spētu uzturēt ģimeni, audzināt bērnus, " uzsvēra Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Taču, lai finansējums tiešām nonāktu līdz cilvēkam, reģioni nedrīkst uzurpēt varu.

"Mēs esam gatavi pārmaiņām," apņēmīgi sacīja Cēsu Pieaugušo izglītības centra direktore Daiga Rubene. "Visas pašvaldības ir zaudējušas iedzīvotājus, un mēs to visi izjūtam. Tām pašvaldībām, kuras savā teritorijā ir attīstījušas pieaugušo izglītību (Cēsīs pieaugušo izglītība notiek kopš 1996. gada), tā ir bijusi pašvaldību vadītāju un deputātu individuālā izpratne, atbalsts un novērtējums šai nozarei, kādā brīdī izvirzot to kā prioritāti."

Pieaugušo izglītotāji iebilda pret lielo birokrātijas slogu mācību programmu izstrādē un licencēšanā. Lai izveidotu vienu mācību programmu, nepieciešami seši mēneši, lai gan "uzņēmējiem darbinieks bija vajadzīgs jau vakar un būs vajadzīgs rīt", norādīja LDDK nozares konsultante darba devēju satura jautājumos Liena Subatiņa-Brazeviča.

Viņa pastāstīja par darbinieku apmācībām tekstilnozarē – pēc SIA "Ogres trikotāža" un Latvijas Veļas ražotāju asociācijas izveidotajām programmām kopumā bija paredzēts apmācīt 70 darbiniekus. Mācības sāka 59 audzēkņi, jo pārējie no mācībām atteicās, savukārt pašlaik nozarē strādā tikai 20 no apmācītajiem, lai gan, kā apgalvoja darba devēju pārstāve, visi tika kvalitatīvi sagatavoti darbam. Patlaban uzņēmumos visā Latvijā trūkst ap 500 šuvēju.

Semināra gaitā secināts, ka patlaban augstākā izglītība maina savu formu – tā pāriet uz mūžizglītību globālā līmenī. "Mums vairs nav jāskatās tikai valsts mērogā, bet mūžizglītība jāvirza uz tiem, kas dzīvo ārzemēs," pārmaiņas skaidroja Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centra vadītāja Dr. oec. Ingūna Jurgelāne. Lai sakārtotu mūžizglītības institucionālo vidi un visās augstskolās ieviestu vienādu izglītības atzīšanas sistēmu, ir nodibināta Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija.

"Ir jāmainās veidam, kādā cilvēks ar divām augstākajām izglītībām var īsā laikā iegūt jaunu kvalifikāciju," uzsvēra Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Dr. habil. paed. Irina Maslo. Tāpat pieaugušo izglītība prasa īpašu organizāciju, metodes un programmas, tāpēc pieaugušo izglītotāji jāgatavo darbam ar pieaugušajiem.

Eiropas Komisijas projektā "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" jau ir notikuši četri semināri: Zemgalē, Kurzemē, Latgalēun Vidzemē; 17. decembrī plānots seminārs Rīgā.