Tādējādi pašlaik Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā ir 41 pašvaldība. Astoņas jaunās, kā arī Aizkraukles, Aknīstes, Balvu, Cēsu, Daugavpils, Garkalnes, Iecavas, Jaunpils, Kuldīgas, Mārupes, Nīcas, Ogres, Olaines, Priekules, Rucavas, Rundāles, Salas, Siguldas, Skrundas, Strenču, Tērvetes novadi un Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas un Rīgas pilsēta.
Veselīgo pašvaldību tīkla mērķis ir sekmēt labas prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām. Tāpat arī atbalstīt pašvaldības dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī, kā arī paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos.
Veselīgo pašvaldību tīkla koordinatori atzina, ka to pašvaldību iedzīvotāji, kuras jau darbojas veselīgo pašvaldību tīklā, šogad pieredzēja pirmās pārmaiņas veselības veicināšanas jomās. Pašvaldībām bija iespēja pirmajām pietiekties dažādiem veselību veicinošajiem projektiem, tostarp pasākumiem un akcijām skolās, kas vērsti uz smēķēšanas mazināšanu, atkarības vielu profilaksi un bērnu zobu veselības stiprināšanu.
Latvijas Nacionālais Veselīgo pašvaldību tīkls ir daļa no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Veselīgo pilsētu programmas (Healthy Cities), kas ir pirmā programma, kur PVO sadarbojas tieši ar vietējām autoritātēm vietēja līmeņa veselības veicināšanas jautājumu risināšanai. Saskaņā ar Veselīgo pilsētu programmu, katra dalībvalsts arī var veidot savu nacionālo Veselīgo pilsētu/pašvaldību tīklu, kāds tagad ir izveidots arī Latvijā.
Eiropas reģionā šobrīd ir izveidojušies 30 PVO Nacionālie Veselīgo pašvaldību tīkli, kas apvieno vairāk nekā 1400 pašvaldības savu iedzīvotāju veselības veicināšanai.
