Atceries savu bijušo. Atminies ar labestību, ar līdzcietību. Viņš taču arī reiz bija mīlētais, vienīgais, tavas dzīves jēga. Viņam līdzās tu guvi nenovērtējamu kopbūšanas pieredzi. Jums bija daudz kā laba. Nenoniecini savu pagātni! Ja jums ir kopīgi bērni, skaties uz savu partneri ar domu "vislielākā laime manā dzīvē atnāca caur tevi". Tieši cieņa pret savu pagātni rada pamatu labākai nākotnei. Jūs ilgi gājāt roku rokā, tu kādā svarīgā dzīves posmā nebiji viens vai viena. Bez viņa tu nebūtu tas, kas esi tagad, jo tieši caur šo tuvo cilvēku tevi slīpēja Visums pēc tam vien zināma plāna. Iespējams, kādā mirklī tavs partneris vienkārši netika galā pats ar savu pārbaudījumu, un tagad viņš ir sava Likteņa rokās. Neaizslēdz viņam savu sirdi!

Neuzkrauj atbildību par notikušo otram. Katrā konfliktā vainīgi ir abi. Atzīsti savu vainas daļu, padomā, kas bija darāms citādi, lai tas nenotiktu. Kur izpaudās mazdūšība, bezdarbība. Totāla otra cilvēka apvainošana tevi ne pie kā vērtīga nenovedīs. Tu nevari nevienu izmainīt. Bet, "pārstrādājot" savas kļūdas, tev rodas personiskās izaugsmes iespēja.

Paturi prātā, ka tu arī esi tā bāka, kas izstaro prasību, lai pret tevi izturas noteiktā veidā. Ja iekšēji būsi upuris, tu pievilksi agresiju, ja uzkrājies daudz niknuma – otrs būs spiests tev to nodemonstrēt. Neesi drošs par sevi? Tev akcentēs tavu nedrošību. Pārāk idealizē šo pasauli? Partneris graus tevis paša uzbūvēto ilūziju. Izeja viena – darbs ar saviem iekšējiem konfliktiem, lai tuviniekiem nebūtu tie priekš tevis jāatspoguļo.

Aptver, ka cilvēks tev pretī ir tikai marionete Dieva rokās. Faktiski viņš priekš tevis spēlē to lomu, kādu tu viņam iedalīji savā apziņā (kāda tā ir – redzams tavā horoskopā). Tu maini partnerus, taču, neizmainot savu apziņu, problēmas nesarūk, bet var pat sazelt. Pamazām cilvēks, kurš pa gabalu šķita tik jauks, pārtop pilnīgā sākotnējā ideāla pretstatā – tu taču sevī neko neesi izmainījis – kāpēc lai nākamais partneris būtu labāks? Mana pieredze rāda – ja arī otrā, trešā vai ceturtā laulība izdodas, tad tikai tāpēc, ka tu kādā mirklī esi kļuvis iecietīgāks pret otra cilvēka trūkumiem, iemācījies pierīvēties, piedot un piekāpties otram, iet uz kompromisu.

Visas attiecību problēmas rodas no savstarpējās komunikācijas kļūdām. Iemācies laikus mierīgi izrunāt visu, kas svarīgs. Klusēšana un aizvainojums rada tikai arvien lielāku bezdibeni starp jums. Aizvainojums izkropļo realitāti. Caur aizvainojuma un nosodījuma prizmu nav iespējams rast risinājumu. Svarīgi saprast, ka nav taisno un vainīgo. Katrs tic tam, kas viņam iemācīts ģimenes sistēmā. Katrs ir aprobežots kaut kādā savā jomā. Mēs pat sevi nespējam izmainīt, kur nu vēl kādu citu! Visus nosodošs cilvēks galu galā ir lemts vientulībai.

Ja šķiršanās kļuvusi neizbēgama, izdzīvo savu sāpi pilnībā. Iegrimsti tajā un izdzer līdz dibenam, izsāpi, dod sev laiku apzināti iziet caur šo procesu. Atbrīvo vietu kaut kam jaunam. Nemeties tūlīt jaunās attiecībās. Mūsu sabiedrībā cilvēki visbiežāk bēg no sāpēm, baidoties palikt ar tām un sevi pašu vienatnē. Bailes tiek aizstātas ar niknumu un pat ar naidu – visļaunākā novēlēšanu. Un tad sāpe nepāriet gadiem ilgi, saindējot jaunās attiecības ar vecajām, neatrisinātajām problēmām.

Visbriesmīgākais – nolādēt otru cilvēku. Lāsts kā aukliņa saista jūs uz visiem laikiem, un rezultātā cietīsiet abi. Prasi Augstākajiem spēkiem izravēt naidu no tavas sirds. Saskati notiekošajā Dieva lielo plānu. Nevērsies pie astrologiem, ekstrasensiem, magiem, lai viņi tavā vietā veiktu grūto izvēli un kaut kā atvieglotu tavas ciešanas. Tava nākotne ir tikai tavās rokās, tavs šodienas darbs ar sevi formē vienu no nākotnes attīstības iespējamajiem variantiem. Neatdod savu un sava partnera likteni sev pilnīgi sveša cilvēka rokās, lai tikai noveltu no sevis atbildību par notiekošo – iedziļinies savā sirdī un izdari izvēli uz mīlestības un līdzcietības bāzes. Koncentrējies tikai uz to, kā varētu iziet caur šo procesu. Pēc iespējas mazāk sāpinot to, kurš tev reiz bija dārgs.

Pieņem visu, kas ar tevi notiek, padevībā. Pieņem to kā neizbēgamo. Apvainoties, satraukties, kreņķēties – tas nozīmē ļaut savam liktenim sevi ietekmēt. Protests pret notiekošo situāciju vien pasliktinās. Tiec skaidrībā, ko mainīt ir tavos spēkos un ar ko jāsamierinās kā ar neizbēgamu. Sāc sevi transformēt caur semināriem, darbu ar psihologu. Pārlieka kreņķēšanās un mēģinājumi ietekmēt partneri novedīs tikai pie enerģijas zudumiem un iztukšos jūs abus. Katram notikumam ir savs sākums un beigas (mēs izejam cauri dažādiem planetārajiem posmiem). Saņemies pacietību un ar cieņu izej cauri dzīves izaicinājumiem. "Dievs, dod man mieru pieņemt to, ko es nespēju mainīt, dod man drosmi izmainīt to, ko es varu izmainīt. Un dod man viedumu atšķirt vienu no otra."

Nemeklē otrā cilvēkā dziedināšanu no garlaicības, bezjēdzīgas eksistences, tukšuma sirdī. Neceri, ka kādam būtu tevi jāizglābj, jāiemīl un jāpierāda tev tava vērtība. Kļūsti sev par gaismu pats. Atrodi atbalstu sevī. Nepārvērties par ubagu, kas visiem stiepj pretī roku, diedelējot žēlastību. "Vai es kaut jel kādam esmu vajadzīgs? Vai kāds vispār mani mīl? Pastāstiet man, kāds es esmu labs..." Ieņemot šādu pozīciju, tu riskē iekļūt manipulatīvās attiecībās, kurās tevi vienkārši sāks izmantot.

Ja aiziej pie jauna partnera – esi godīgs pret iepriekšējo. Necenties noniecināt nodzīvotos gadus, pazemināt viņa labās īpašības, padarīt par grēkāzi. Tā ir zemiska un tevis necienīga pozīcija. Dziļi sirdī tu taču zini, ka aizej ne jau nesavietojamības dēļ, bet tāpēc, ka tev sagribējās jaunu pieredzi. Tad kāpēc pazemot un apvainot iepriekšējo? Šķiršanās kļūst neiespējama, ievelkas gadiem, ja saglabājas pretenzijas un aizvainojums. Jā, izsmērējot pa grīdu partneri savās acis, kļūst vieglāk viņu pamest – no labajiem taču neaiziet... Bet – sirdsapziņa nedos tev miera. Nenoslēdzot attiecības godīgi un pareizi, ir risks ātri pazaudēt un vilties jaunās. Nomelnojot partneri savu kolēģu, draugu, vecāku acīs, tu tikai parādi sevi no necienīgas puses un sabojā savu karmu. Nākotnē tu pats riskē nokļūt tādā situācijā – kāds tevi aprunās un padarīs par grēkāzi.

Nekādā gadījumā nestāsti savam jaunajam partnerim par intīmām detaļām iepriekšējās attiecībās. Neatklāj svešus noslēpumus un jebkādu necienīgu attieksmi pret bijušajiem partneriem padari par tabu. Pretējā gadījumā ietekme uz jaunajām attiecībām būs graujoša. Tiem, kas tavā ģimenes sistēmā ienākuši pirmie, ir lielāka nozīme nekā visiem nākamajiem. Katrās jaunās attiecībās piesaiste atslābst. Ja tava otrā sieva vai vīrs apzināsies savu vietu tavā sirdī kā otro, vēlāk atnākušo, jaunās attiecības izveidosies labākas. Ja tu pats dod atļauju apvainot savu bijušo, tad pats arī no tā dabūsi ciest. Pacenties bijušo atstāt pagātnē.

Vispareizākais pie šķiršanās ir atzīt iepriekšējo attiecību vērtību, pateikt partnerim paldies par visu labo, kas starp jums bija, uzņemties savu daļu vainas un novēlēt, lai dzīve jums abiem sakārtotos labi un lai katrs savu laimi uzbūvē tā, kā to saprot savā galvā. Nav nekā briesmīgāka par to, ka bijušais nenokārto savu dzīvi un uz ilgiem gadiem paliek vientulībā. Vainas apziņa pārmāks prieku jaunajās attiecībās. Novēli viņam/viņai nokārtot dzīvi ar cienījamu cilvēku, tikai tad tava dvēsele gūs īstu atbrīvošanu un sirds – mieru.

Nesteidz saraut attiecības, īpaši tad, ja jums ir bērni. Mēs radām ģimenes ne jau tāpēc, lai baudītu viens otru, bet savstarpējam atbalstam dzīvē un kopīgai bērnu audzināšanai. Pa gabalu attiecības šķiet daudz labākas nekā kopdzīve zem viena jumta. Kaisle un akla iemīlēšanās ātri pāriet, īsta mīlestība ir jānopelna. Mēs vienmēr cenšamies atrast vislabāko risinājumu. Bet vai eksistē tāds – vislabākais? Jebkurā gadījumā kāds izrādīsies cietējs. Un jebkura izvēle atnes tādas vai citādas sāpes. Izeja – nesteidzies. Pirms visu galīgi sagraut, tiec galā pats ar sevi.