Izturies tā, it kā tas būtu sapnis. Rīkojies drosmīgi un nemeklē attaisnojumus.

Nepaskaidro pārāk daudz. Kad tu paskaidro, kāpēc nevari to vai šito izdarīt, patiesībā tu atvainojies par saviem trūkumiem, cerot, ka klausītāji būs labi un tos piedos.

Lai gūtu no dzīves maksimumu, cilvēkam jāprot mainīties. Pats grūtākais ir pieņemt lēmumu mainīties.

Es nekad ne uz vienu nedusmojos. Neviens cilvēks nespēj izdarīt neko tādu, kas pelnītu šādu manu reakciju. Uz cilvēkiem dusmojas, kad jūt, ka viņu rīcība ir nozīmīga. Es jau sen neko tādu neesmu izjutis.

Tev vienmēr jāatceras, ka ceļš – tas ir tikai ceļš. Ja tu jūti, ka tev pa to nebūtu jāiet, pamet to.

Ja tev nepatīk tas, ko tu saņem, izmaini to, ko tu dod.

Ļaužu vairuma lielākais traucēklis ir iekšējais dialogs. Kad cilvēks iemācisies to apstādināt, viss kļus iespējams. Visneticamākie projekti kļust īstenojami.

Cilvēki, kā likums, neapzinās, ka jebkurā mirklī spēj izmest no savas dzīves jebko. Jebkurā mirklī. Momentāli.

Katrs iet savu ceļu. Ja tu ej ar baudu, tātad tas ir tavs ceļš. Ja tev ir slikti – tu jebkurā mirklī vari nokāpt no tā, lai cik tālu būtu aizgājis. Un tas būs pareizi.

Mums vajag visu mūsu laiku un enerģiju, lai uzvarētu idiotismu sevī.

Viss triks ir tajā, uz ko orientēties... Ikviens no mums pats dara sevi vai nu nelaimīgu, vai stipru. Darba apjoms gan vienā, gan otrā gadījumā ir tāds pats!

Lai kļūtu par viedas cilvēku, jābūt kareivim, nevis ņerkstošam bērnam. Cīnīties, nepadoties, nežēlojoties, neatkāpjoties, cīnīties līdz mirklim, kad ieraugi. Un tas viss tikai tāpēc, lai saprastu, ka pasaulē nav nekā nozīmīga.

Vienīgais īsteni viedais padomdevējs, kas mums ir, – tā ir nāve. Ik reizi, kad jūti, ka viss izvēršas slikti un tu esi kraha priekšā, pagriezies pa kreisi un pajautā savai nāvei, vai patiesi tā ir.

Tas, ko tu dari šajā brīdī, var izrādīties pēdējais, ko dari šajā dzīvē. Pasaulē nav spēka, kas varētu tev garantēt, ka nodzīvosi vēl kaut minūti.

Tu mani šobrīd nespēj saprast dēļ sava ieraduma domāt tā, kā tu redzi.